Par kurām brīvdienu tradīcijām esat pateicīgi visvairāk? Par ģimenes mielastiem? Par karsto šokolādi? Par iekārtošanos kamīna priekšā kopā ar labiem draugiem vai labu grāmatu?

Lai nosvinētu Pateicības dienu un brīvdienu sezonas sākumu, šeit ir divi tradicionāli pateicības un labestības stāsti no Ķīnas senās pagātnes.

Ģenerālis Haņs Sjiņs: Labestība tiek atmaksāta un pārkāpumi piedoti

Ķīnā ir teiciens: “Piliens labestības pelna pretī labestības upi.”

Tāds bija gadījums ar Haņu Sjiņu (231.-196. p.m.ē.), vienu no ievērojamākajiem militārajiem stratēģiem Ķīnas vēsturē. Brieduma gados Haņs Sjiņs vadīja imperatora Liu Bana armijas, lai nostiprinātu varu, ievadot 400 gadu valdīšanas periodu vienai no Ķīnas krāšņākajām dinastijām.

Tomēr bērnībā Haņs Sjiņs agri kļuva bārenis, viņš bija trūcīgs un gandrīz bez ēdiena. Redzot, cik zēns ir izsalcis, kāda sieviete viņa dzimtajā pilsētā baroja viņu vairākas nedēļas. Tas atstāja dziļu iespaidu uz Haņu Sjiņu.

Pēc daudziem gadiem Haņs Sjiņs kļuva par vienu no lielākajām impērijas zvaigznēm. Bet viņš nekad neaizmirsa savas dzimtās pilsētas iedzīvotājus.

Un tā, pēc iecelšanas par Ču valdnieku, viņš apciemoja tos. Viņš uzmeklēja sievieti, kura pirms tik daudziem gadiem bija nesavtīgi dalījusies ar viņu ēdienā. Haņs Sjiņ iedeva viņai 1000 katus (vairāk nekā 200 mārciņas) zelta, lai atmaksātu par viņas laipnību.

Tai pat laikā tur bija arī vīrietis, kurš reiz viņa dzimtajā pilsētā pazemoja Haņu Sjiņu, liekot viņam apkaunojoši izlīst starp viņa kājām. Tiklīdz vīrietis atpazina Haņu Sjiņu, viņš nobijās un lūdza piedošanu.

Haņam Sjiņam sirds bija ļoti iecietīga. Viņš mierīgi varēja atriebties, taču tā vietā, lai nogalinātu vīrieti, Haņs Sjiņs nolēma iecelt viņu par leitnantu, kas atbild par drošību.

Spiediet šeit, lai lasītu vairāk par augstsirdīgo ģenerāli Haņu Sjiņu.

Zilais fēnikss atmaksā pateicības parādu

Tradicionālā Ķīnas kultūra ir piepildīta ar stāstiem par labestīgiem cilvēkiem, kuri saņem dievišķu balvu par saviem labajiem darbiem.

Reiz tāds gadījums notika Sunu dinastijas laikā (960.-1279.) ar jaunu vīrieti vārdā Jans Banji. Kādu dienu, kad viņš mācījās templī, viņš pamanīja zila fēniksa statuju, kurai bija nokrituši spārni. Fēnikss, uzsēdināts uz Budas statujas ķermeņa, bija nopietni bojāts, jo gadu gaitā no tempļa jumta tam virsū tecēja ūdens.

Banji nopūtās un nodomāja: “Cik žēl!”

Vēloties salabot statuju, bet nespēdams to atļauties pats, viņš nolēma lūgt ziedojumus saviem mācību biedriem un dažiem turīgiem goda vīriem. Savācot pietiekoši daudz naudas, Banji salaboja jumtu un lika pievienot fēniksa spārnus atpakaļ pie tā ķermeņa.

Pēc gada Banji devās uz galvaspilsētu kārtot impērijas eksāmenu. Tajā gadā dalībniekiem tika lūgts uzrakstīt eseju un poētisku kupleju. Centīgais students ķērās pie darba un īsā laikā pabeidza esejas daļu, un uzrakstīja pirmo savas poēmas rindu:

“Cinobra templis pareģo veiksmi: uz sarkanajiem pils pakāpieniem spoži spīd uguns fēnikss.”

丹穴呈祥，丹鳳覽輝丹陛,
daņ sjue čen sjan, daņ fen laņ hui daņ bi

Bet, lai kā viņš mēģinātu, dzejoļa otrajai rindai neviens vārds nenāca prātā. Gāja stundas, un gandrīz jau pienāca laiks iesniegt savu darbu.

Pēkšņi debesīs parādījās elegants zils fēnikss, pirms aizlidošanas uzsaucot Banji. Iedvesmas pārņemts, students uzreiz pierakstīja atbilstošu kupeju:

"Tirkīza pils demonstrē labvēlīgu zīmi: zils fēniksa spārns uzglezno gaišzilas debesis."

青宮啟瑞，青鸞翅接青霄,
cjin gun cjižui, cjin luaņ či dzje cjin sjao.

Apmierināts ar savu darbu, viņš nolika savu otu un iesniedza darbu. Kuplets tika uzskatīts par meistardarbu, un Banji tā gada eksāmenā ieguva pirmo vietu.

Ķīniešu kultūrā fēniksu uzskata par dievišķu diženas gudrības un tikumības putnu. Pateicībā par tā ķermeņa atjaunošanu un tempļa izglābšanu, fēnikss svētīja Banji ar spožu nākotni.

Lai uzzinātu vairāk par šo noslēpumaino paradīzes putnu, spiediet šeit.