Tā kā Pateicības diena vairs nav aiz kalniem, man prātā nāk: “Oho, kur aizskrējis gads?” Varbūt lielākā daļa amerikāņu gatavojas tītaru pildīšanai un aizdomājas par to, kam viņi ir pateicīgi. Šeit, Shen Yun galvenajā mītnē, mēs steidzam sagatavot iesaiņojamo lietu sarakstus, domājam par lietām, kas mums vēl jāizdara, un pēdējā mēnesī pirms turnejas saliekam pēc iespējas vairāk mēģinājumu. Mums tas ir darbīgs gada laikposms. Brīvdienas? Aizmirstiet par to.

Lai gan mums nav daudz laika nesteidzīgām kopā būšanām, tomēr mēs pasēžam ar draugiem pusdienās vai vakariņās, un uzmundrinām viens otru. Parasti tieši šajā gada laikposmā es saprotu, cik ātri atkal ir paskrējis laiks. Tagad ienāca prātā, ka šis ir mans desmitais gads kopā ar Shen Yun.

Es atceros savu pirmo mēģinājumu. Būdama jauna stažiere ar nelielu pieredzi, kad muzikālajā priekšnesumā pienāca kārta mana sitamā instrumenta solo, es nekavējoties pārtraucu spēlēt, jo sapratu, ka arī visi pārējie ir beiguši spēlēt. Ieplestām acīm es cieši skatījos uz diriģentu, kurš savukārt skatījās uz mani. Atceros dienas, kad biju tik sagrauta, ka nevarēju valdīt asaras un jutu, ka nespēju to izturēt. Atceros – gāju gulēt pusnaktī un cēlos 3:00 naktī, lai trenētos. Atceros savas bailes kļūdīties, neattaisnot cerības, pievilt sevi un visus pārējos.

Taču atceros arī naktis, ko pavadīju ar draugiem, smejoties un runājot. Es atceros visu to atbalstu un iedrošinājumu, kuru saņēmu. Atceros cilvēku seju izteiksmes auditorijā, kad atveras priekškars.

Desmit gadu laikā daudz kas var mainīties. Esmu redzējusi, kā Shen Yun izaug no trim līdz septiņiem viesizrāžu kolektīviem. Esmu redzējusi, kā jaunpienācēji kļūst par elitāriem izpildītājiem. Esmu piedzīvojusi kā pati no pesimistiska, egocentriska pusaudža izaugu par jaunieti – pilnu cerībām un drosmi.

Esmu pateicīga par daudzām lietām, taču pirmā no tām ir iespēja pievienoties Shen Yun kolektīvam un iet mākslinieka ceļu. Atskatoties uz šeit pavadītajiem gadiem, ir četras galvenās lietas, kuras esmu iemācījusies.

1. Gribasspēks

Es redzu gribasspēku ikvienā – dejotājos, mūziķos, horeogrāfos, komponistos, producentos. Gribasspēks ir spēcīgs faktors, kas mudina daudzus darīt to, kas mums jādara, neatkarīgi no uzdevuma sarežģītības. Patiesībā cilvēki ar spēcīgu gribasspēku pieņem izaicinājumu ar atplestām rokām un bez vilcināšanās cenšas to pārvarēt.

2011. gadā, kad biju kopā ar kolektīvu, lai uzstātos Dienvidkorejā, mūsu izrādes grasījās atcelt Ķīnas komunistiskās partijas spiediena dēļ. Bet mūsu kolektīva direktors un vietējais vadītājs nekad neatkāpās. Ar apņēmību un gribasspēku mēs panācām savu un veiksmīgi uzstājāmies.

2. Neatlaidība

Gribasspēku var stiprināt tikai ar neatlaidību. Neatlaidība – cauri neveiksmēm, šķēršļiem un grūtībām, dažreiz nepārtraukti no dienas uz dienu – patiešām izaicina mūsu apņēmību doties līdz galam.

Daudzi Shen Yun dalībnieki nodarbojas ar Faluņ Dafa praksi, kas māca īstenību, labestību un pacietību. Esmu redzējusi, kā šī miermīlīgā meditatīvā prakse stiprina izpildītājus. “Prāts pār matēriju,” vai ne? Daudzi Shen Yun mākslinieki seko ikdienā šai frāzei. Kad cilvēks ir patiešām nelokāms, var notikt brīnumi. No traumām, kuras pēkšņi izzūd, līdz nelabojamām situācijām, kas tiek atrisinātas – to ir pārāk daudz, lai visus varētu atstāstīt.

3. Sadarbība un nesavtība

Sadarbība ir tas, kas padara izpildītājmākslas kolektīvu tik spēcīgu. Jūs varētu teikt: “Shen Yun kolektīvā ir patiešām lielisks komandas darbs.” Bet es sacītu, ka tas drīzāk līdzinās tam, ka: “Shen Yun ir viena liela ģimene.” Sadarbība caurstrāvo katru mūsu dzīves aspektu, un es uzskatu, ka tas ir iespējams tikai tāpēc, ka cilvēki ir nesavtīgi.

Es sapratu, ka, ja esmu gatava nolikt malā savas personīgās vēlmes, tad sadarbība notiek dabiski un uzdevumi tiek izpildīti ātri un viegli. Pat tad, kad es nevēlējos atkāpties no savām lietām, citi bija ar mieru nolikt malā savējās, lai mūsu sīkās nesaskaņas netraucētu veikt kopējo uzdevumu.

Kad es vēroju, kā kolektīva un orķestra vadītāji, lai nodrošinātu, ka visi pārējie dalībnieki saņem vislabāko, paši ņem visu pēdējie, es arī iemācījos būt saprotoša. Es uzskatu, ka šī nesavtības sajūta atspoguļojas ne tikai mūsu ikdienas dzīvē, bet arī mūsu sniegumā. Mēs vēlamies sniegt labāko. Katru reizi.

4. Pateicība

Pats galvenais – esmu iemācījusies būt patiešām pateicīga. Esmu pateicīga ne tikai par to, kas man ir, bet arī par visu pieredzi un to, ka dalība Shen Yun ir pārvērtusi mani jaunā cilvēkā. Ne visi var teikt, ka lepojas ar saviem panākumiem un neveiksmēm, taču esmu sapratusi, ka, lai arī mums vajadzētu izvairīties no kļūdām, mēs no tām arī daudz mācāmies.

Agrāk es koncentrējos uz saviem trūkumiem. Es biju sīkumaina un rūpīgi pētīju visas rakstura iezīmes, kuras man sevī nepatika. Bet, ja mēs visi tā nepārtraukti darītu, kā mēs tiktu pāri neveiksmēm un censtos izdarīt labāk? Desmitgade, kuru esmu pavadījusi kopā ar Shen Yun, ir ieaudzinājusi manī izturību un spēku, un ir iemācījusi man pat drūmos brīžos saskatīt pozitīvo un cerību.

Es zinu, ka katram Shen Yun dalībniekam ir kāds apbrīnojams stāsts, un es esmu tikai daļiņa no visa šī veselā. Es nevaru izteikt vārdos savu pateicību Shen Yun un tam, ko visi šeit man ir iemācījuši un ko ir palīdzējuši. Es darīšu visu iespējamo, lai parādītu un dalītos principos, kurus esmu iemācījusies. Ceru dot lielāku ieguldījumu Shen Yun misijā, un stāties pretī jebkādiem izaicinājumiem ar tādu pašu drosmi un cieņu, kā visi šeit esošie.