Parasti es mēdzu doties ceļā bez liekas bagāžas. Man nepatīk ceļot pa pasauli ar piebāztu koferi rokās, man pilnīgi pietiek ar vienu sporta somu, ko viegli uzkārt plecā. Es nodrebinos no domas vien par iespēju stiept bagāžu, kas sver pusi no manis pašas, kāpjot augšup pa šaurām kāpnēm mūsu formas tērpos un augstpapēžu apavos. Tādējādi manā līdzi ņemamo lietu sarakstā tiek iekļauts tikai pats nepieciešamākais.

Tomēr, uzzinājusi ka šogad mūsu turneja apceļos visu Kanādu, nolēmu izdarīt izņēmumu. Mani draugi no Shen Yun Touring Company, kas pagājušajā ziemā uzstājās šajās pilsētās, dalījās ar mani asinis stindzinošā pieredzē. Es nekad mūžā vēl nebiju piedzīvojusi tādu aukstumu! Tur nav iespējams izdzīvot bez visbiezākās Haglofs ziemas jakas! Mums nācās lūgt atsūtīt zābakus! 

Es centos neņemt vērā faktu, ka pat putni pa ziemu aizlido uz dienvidiem, un gatavojos doties krusta karā, lai stātos pretī salam. Ja jūs esat personīgi pazīstams ar kādu dejotāju, tad droši vien sapratīsiet, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās salt. Šogad mūsu agrīnās Ziemassvētku dāvanu apmaiņas laikā (jeb pirmsturnejas Slepenais Santa) es nekad vēl nebiju redzējusi, ka vienlaicīgi tiktu izsaiņotas tik daudzas no aukstuma pasargājošas dāvanas.  Un pēc nedēļām ilga zemnulles temperatūras klimata Ņujorkas kalnos, neko tādu es vairs piedzīvot negribēju. Tā nu pienāca kravāšanās diena, un es savācu visu, ko vien varēju. Līdzņemamo priekšmetu saraksts sastāvēja no:

Arktikas apstākļiem piemērotas dūnu jakas

slēpošanas biksēm

cimdiem (biezākajiem no pieciem pāriem... divus saņēmu dāvanā no citiem kolektīva biedriem)

ziemas cepures

pūkainas šalles

biezām vilnas garajām zeķēm valkāšanai viesnīcā

siltumu uzturošām zeķēm ceļošanai ar autobusu

siltumu uzturošiem krekliem un legingiem

kāju sildītājiem teātrim

100% vilnas džempera

stepētas dūnu jakas

biksēm ar siltu oderi, kurās iesildīties

liela iepakojuma HotHands kabatas sildītāju

uzlādējama kabatas sildītāja

Izlēmu, ka nu esmu gatava stāties pretī nepielūdzamajam subarktiskās pasaules klimatam. Un, izjūtot zināmu lepnumu, es piezvanīju mammai, lai viņai par to pavēstītu. Mana Bostonas ziemciete - mamma silti ieteica iegādāties arī aitādas zeķes. Aitādas zeķes? Vai tādas vispār eksistē, vai arī tas ir mātes mīlestības radīts izdomājums? Es tomēr nolēmu iztikt bez tām.

Ziemassvētku dienā Shen Yun World Company šķērsoja ASV robežu, un mēs ieradāmies mūsu pirmajā pieturas vietā - Otavā. Nākamajā, dāvanu dienā, bija nolikta pirmā izrāde.

Pirmā sezonas izrāde man vienmēr ir patiesi aizraujoša, ar zināmu nervozitātes piedevu. Nezinu, vai skatītājiem bija zināms, ka šī ir mūsu pirmā uzstāšanās, bet viņu entuziasms bija patiešām uzmundrinošs. (Izrādījās, ka ir pat kāds skatītājs, kurš deviņās Shen Yun viesošanās reizēs Otavā apmeklējis aptuveni 30 izrādes.) Visā visumā mēs jutāmies ļoti gaidīti.

Un zināt ko? Patiesībā tur nemaz nav tik auksts. Pēc uzstāšanās Otavā, Hamiltonā un Monreālā vēl ne reizi nebiju uzvilkusi lielāko daļu no līdzi paņemtā siltumu uzturošo apģērbu klāsta. Vienīgi Jaungada priekšvakarā sāka puteņot, un piecu minūšu ilgais gājiens līdz viesnīcai sagādāja nelielas grūtības. Taču kopumā Kanādas austrumos laiks bija siltāks nekā decembrī Ņujorkā. Un, atšķirībā no mājām, šeit gandrīz nemaz nav snidzis.

Varbūt ne tikai skatītāji, bet arī laika apstākļi priecājas, ka esam ieradušies?

Neskatoties uz visiem piesardzības pasākumiem un pārmērīgi cītīgo sagatavošanos, es atskārtu, ka neesam nonākuši nekādā tundrā. Tāpēc, neskatoties uz visām iespējamām grūtībām, tādām kā hipotermija, sniega aklums, apsaldēšanās — esmu piepildīta ar vēl lielāku apņēmību dāvāt skatītājiem vislabāko sniegumu.

Runājot par apņēmību, mēs esam bijuši tik aizņemti uzstājoties, ka es vēl neesmu uzrakstījusi savu Jaungada apņemšanos. Un sākšu es savu sarakstu ar: ielikt visu savu sirdi katrā 2020. gada priekšnesumā!