Beidzot varu teikt: priecīgu ķīniešu Jauno gadu! Kāpēc beidzot? Tāpēc, ka es jau sen “uzskrēju virsū” Cūkas gadam. Un tas viss sākās septiņus mēnešus pirms vēl ķīniešu Jaunais gads parādījās ap stūri.

Mēģinājumi sākas
Pagājušajā jūnijā Shen Yun turnejas dalībnieki tikko kā sāka atgriezties no īsām, bet patīkamām pēcturnejas brīvdienām mūsu dažādajās izcelsmes valstīs visapkārt zemeslodei, vai no eksotiskiem ceļojumiem uz savām sapņu vietām.

Es izpētīju burvīgo Slovākiju. Es apciemoju lielu ģimeni, relaksējos B&B viesnīcu tīkla koka kolibā Tatru kalnos, piedzīvoju negaidītas sastapšanās ar savvaļas dzīvniekiem (no biedējošiem lāčiem līdz mīlīgām dzeloņcūkām), izpētīju milzu ledus alas, devos tūrē pa pilīm un ēdu visgaršīgākos, rasas noskūpstītos skābos ķiršus taisni no ogu pārbagātajiem koku nokarenajiem zariem (organiskās un pārtikas bez ĢMO pārpilnība!). 

No saviem Shen Yun kolēģiem dejotājiem un draugiem es redzēju foto un dzirdēju stāstus par Marokas tuksnešiem, senās Grieķijas drupām, Itālijas slēptajiem dārgakmeņiem, Jaunzēlandes dzīvojamajām istabām utt.

Bet es novirzos no tēmas. Pēc divām nedēļām visi atgriezās Ņujorkā, lai sāktu gatavot pilnīgi jauno 2019. gada programmu. Viena no pirmajām dejām mēģinājumu sākumā radās iedvesmojoties no Ceļojuma uz Rietumiem epizodes. Shen Yun horeogrāfa Gu Juaņa veidotā Sieviešu karaļvalsts atstāsta epizodi no klasiskā romāna, kur Tanu mūks un viņa mācekļi Pērtiķis, Smilšu mūks un Cūķis ierodas attālā zemē, kur mīt tikai sievietes.

Kā jau Cūkas gadā pienākas, Cūķim ir īpaša loma mūsu 2019. gada dejā. Tātad, kāda tipa tēls ir Cūķis? Viņš ir pa pusei cilvēks, pa pusei cūka, bet rakstura ziņā viņš ir stereotipiska cūka - rijējs - un pie tam vēl tāds pusjucis. Šeit ir tipiska Cūķa aina no oriģinālā Ceļojums uz Rietumiem romāna:

Cūka ne par ko neuztraucās, izgāžot savu vēderu un ēdot tik daudz, cik vien var tajā iestūķēt. Viņam nerūpēja, vai tie bija nefrīta rīsi, tvaicētas maizītes, saldas kūkas, sēnes, piepes, bambusa dzinumi, melnās (koku ausu) sēnes, dienlilijas, agars, kaltētas jūras aļģes, rāceņi, taro, velna pipari, jamss vai roņuzāle: viņš kāri norija visu reizē. Tad viņš izdzēra kādus sešus vai septiņus vīna kausus pēc kārtas un uzsauca: “Piepildi to, atnes man citu. Es gribu lielu kausu. Iedod man vēl dažus dzērienus, lai mēs visi varam doties un darīt to, kas mums ir jādara.”

Izvilkums no WFJ Jenner tulkojuma (Pekina, 1955), Kolinsons Fērs

Tad šajā viņu piedzīvojumu epizodē svētceļniekiem ir jocīga sastapšanās ar Auglības ezeru. Un pretlīdzekļa iegūšana nav viegls uzdevums. Visbeidzot Pērtiķis uzvar skorpionu dēmonu, Tanu mūks tiek izglābts no apēšanas un, pateicoties Auglības ezeram, Cūķim gandrīz tiek sivēni!

Sastapšanās ar cūku

 
Viena no manām lomām Sieviešu karaļvalstī ir maza meitenīte, kura saskrienas ar Cūķi ainas sākumā. Tā šķiet vienkārša: es atstāju skatuvi, lēkājot ar saules dzeltenām vējdzirnavām rokā, svētlaimīgi neko neapzinoties, un tieši tas ir vajadzīgais brīdis mūzikā, kad ar visu savu ķermeni es ietriecos Cūķa kungā. Šokēta, es aizskrienu atpakaļ noslēpties aiz savas vecmāmiņas, un stāsts turpinās.

Bet vienkārši tas vis nebija. Kad sākās pirmie mēģinājumi, man nebija necik ērti triekt sevi virsū mūsu Cūkai, parasti sastingstot pēdējā brīdī pirms reālās sadursmes. Tas neturpinājās ilgi, tāpēc ka kādu dienu, caurskatot deju kopā ar horeogrāfu Gu Juaņu, viņš pasauca mūs abus ārā un teica man:

“Tev ir jāietriecas viņā. Reāli jāietriecas. Tagad uz priekšu, triecies. TRIECIES!”

Stāvot tur, knapi dažu soļu attālumā no Cūkas, pēc horeogrāfa rīkojuma un zem viņa nopietni intensīvā skatiena, man nebija izvēles. Daži soļi nav īpašs daudz startam, lai ieskrietos, bet es aizvēru savas acis un veicu labu, spēcīgu grūdienu. Fu, darbs paveikts - ledus salauzts. Paldies, Gu Juaņa kungs!

No tā laika es (gandrīz) vienmēr veicu sadursmi. Taču agrīno mēģinājumu procesa laikā bija daudz faktoru, ko atrisināt optimālai iedarbībai: saprast, kā diriģents kontrolē mūzikas tempu, noteikt vislabāko pozīciju attiecībā pret Cūku, sadzīvot ar skatuves gaismām, kas pasliktina perifēro redzi, manas kustības, viņa nostāja, mans ātrums, utt. Mūsu pirmajā mēģinājumā ar orķestri uz skatuves es biju ļoti apņēmusies gūt panākumus. Tomēr es biju satraukusies un pārlieku dedzīga. Man izdevās ietriekties - bet tik stipri, ka es atlēcu atpakaļ un nokritu uz grīdas zem Cūkas. Kad Cūka pagriezās, viņš vēl joprojām redzēja šokētu mazu meiteni, bet nedaudz vairāk šokētu, nekā parasti... un noteikti daudz zemākā leņķī zem acu līmeņa, nekā parasti.

Kad aina beidzās, es vēl joprojām biju diezgan apmulsusi. Kaut gan, smieklīgā kārtā, es pēc tam sapratu, ka neviens nepamanīja manu personīgi traumatisko incidentu. Neviens no auditorijā vērojošajiem horeogrāfiem neko nepieminēja. Pats Cūka neteica ne vārda. Pat mana pašas "vecmāmiņa" teica: “Ak! Man likās, ka tu izmainīji savas kustības. Tas izskatījās diezgan reāli.”

Hmm, nez kāpēc tā!

No šī mazā atgadījuma es sapratu, ka nav tādas lomas, pie kuras nevajag piedomāt. Tev vienmēr ir jāieliek sava sirds, lai izprastu savu lomu, kustības, tēlošanu, laicīgumu, mūziku, koordināciju ar citiem dejotājiem un iekšējo dialogu. Neviens nevar turpināt nesagatavojies un cerēt uz labāko.

Visā visumā, es nezinu, cik daudz reižu man ir nācies uztriekties virsū Cūkai mēģinājumu laikā, vai cik daudz man ir bijuši izmēģinājuma grūdienu, skaļi smejoties, bet Shen Yun World Company 2019. gada turnejā būs pāri par simts uzvedumiem ASV un Āzijas un Klusā okeāna valstīs. Šeit prātā nāk frāze: 豬年大吉 (džu niaņ da dzji), kas nozīmē “vislabākie vēlējumi Cūkas gadā.” Taču priekš manis tā sāk skanēt arvien vairāk un vairāk kā 豬年打擊 (džu niaņ da dzji) jeb “ietriekšanās Cūkas gadā!”

Laimīgu ķīniešu Jauno gadu visiem no Fukuokas Japānā. Tev un Tavējiem (un ikkatrai mazajai meitenei Sieviešu valstībā): Lai katrs mēģinājums būtu satriecoša veiksme!