Rudens vidus svētki ir viens no svarīgākajiem ķīniešu svētkiem. Tie norisinās astotā mēneša piecpadsmitajā dienā pēc ķīniešu Mēness kalendāra, kad Mēness ir visapaļākais un spožākais. Ģimenes sanāk kopā uz gardām vakariņām, un priecājoties par apaļo mēnesi naksnīgajās debesīs, bauda mēness kūkas un malko aromātisku tēju.

Uzauguši Ķīnā, mēs bērnībā esam dzirdējuši labi zināmo leģendu par Čanu E un viņas Nefrīta trusi, kas dzīvo uz Mēness. Šajos rosīgajos rudens vakaros es ziņkārīgi skatījos uz spožo mēnesi, vienlaikus bez apdoma piebāžot sevi ar mēness kūkām. Ja es skatītos pietiekami uzmanīgi, es varētu ieraudzīt Mēness pils siluetu, kurā dzīvo Čana E ar savu trusi.

Tomēr vai zinājāt, ka Čana E un Nefrīta trusis nav vienīgie Mēness iemītnieki?

Uz Mēness arī aug sens osmants – mūžzaļš Āzijas augs ar plakanām ovālām lapām un maziem ziediņiem. Šis mēness osmants mirdz zeltaini dzeltenā krāsā un ziedot izdala nepārspējamu aromātu. Zem šī koka malkas cirtējs nepārtraukti vicina cirvi, cenšoties to nocirst. Ko viņš dara uz Mēness?

Stāsts cēlies Tanu dinastijas laikā (618.–907. g. p.m.ē.) un tas ir šāds:

Reiz dzīvoja kāds malkas cirtējs vārdā Vu Gans, kurš vēlējās praktizēt pilnveidošanos un kļūt par nemirstīgo. Bet, kad viņam beidzot radās iespēja to izdarīt, viņš bija slinks, nekad nepilnveidojās no visas sirds un pieļāva daudz kļūdu. Tas saniknoja debesu Nefrīta imperatoru, kurš pēc tam izraidīja Vu Ganu uz Mēnesi.

Uz Mēness Vu Gans atrada maģisko osmanta koku, kura augstums bija vairāk kā 1500 metri. Nefrīta imperators teica Vu Ganam: “Kad tu nocirtīsi šo koku, tu sasniegsi nemirstību un kļūsi par dievību.”

Vu Gangs pārsteidzīgi pieķērās šai iespējai sasniegt nemirstību, pieliekot tikai nedaudz pūļu. Ķēries pie darba, viņš atvēzēja cirvi cik vien stipri varēja, un iecirta lielu robu koka sānā. Taču tiklīdz viņš atkal grasījās atvēzēties, koks maģiski izdziedināja sevi un izskatījās, it kā nekas nebūtu noticis.

Vu Gans atkal cirta kokam, cik stipri vien spēja un cik ātri vien spēja. Taču lai ko viņš darītu, koks vienmēr brīnumainā veidā sevi izdziedināja. Ik. Katru. Reizi.

Un tā nu Vu Ganam nekas cits neatlika, kā palikt uz visiem laikiem Mēness pils pagalmā, mūžīgi cērtot maģisko osmanta koku.

Pieraksti liecina, ka Tanu, Sunu un Minu dinastiju laikā maģiskās osmanta sēklas Rudens vidus svētku naktī kā lietus kritušas no debesīm. Runā, ka šīs sēklas nobirušas no Mēness Vu Gana enerģiskās ciršanas dēļ. Leģenda vēsta, ka iesējoties šīs sēklas izaug par augstiem osmanta kokiem tikai desmit dienu laikā.

Tāpēc šajos Rudens vidus svētkos sarūpējiet mēness kūkas un izbaudiet skatu uz Mēnesi. Iespējams ieraudzīsiet maģisko milzu osmanta koku, un, ja patiešām paveiksies, varēsiet pat noķert osmanta sēklu.