Šajā rakstā es vēlos jūs iepazīstināt ar klasiskās ķīniešu valodas slēpto skaistumu.

Nesen es izlasīju valstsvīra un filozofa Fana Džunjaņa (989.-1052.) Sunu dinastijas valdīšanas laikā sacerēto Piemiņas vietu pie Juejanas torņa.

Kad pirmo reizi dzirdēju šī sacerējuma priekšlasījumu, man tas šķita visai teatrāls, uzspēlēts un ārišķīgs. Bet, iedziļinoties tekstā, izprotot tā nozīmi un sākot izjust tā izsmalcināto leksiku un frāzes, man radās izpratne, ka tas precīzi atspoguļo, cik spožs ir šis literārais darbs.

Piemiņas vietu pie Juejanas torņa Fans Džunjaņs uzrakstīja kā veltījumu draugam-gubernatoram, kurš lika šo torni pārbūvēt. Starp citu, lai gan šajā sacerējumā spilgti attēlots tornis un tā apkārtne, Fans, to sarakstot, šajā vietā neatradās. Patiesībā viņš tikai saņēma šīs vietas attēlojumu gleznā līdz ar drauga lūgumu. Viņš pilnībā to uzrakstīja, izmantojot savu iztēli.

Un es domāju, ka tas ir spēcīgākais klasiskās ķīniešu valodas elements - kā autora iztēle un lasītāja domas saplūst vienā. Klasiskā ķīniešu valoda saturu izklāsta maigiem mājieniem, paļaujoties uz lasītāja spēju interpretēt vārdus elastīgi, bez skaidrojumu pārpilnības.

Mūsdienās daudzi ķīnieši uzskata klasisko ķīniešu valodu par arhaisku, pārāk sarežģītu un noslēpumainu. Viņi sūdzas, ka, lai tik vien kā saprastu klasisko ķīniešu valodu, jums ir nepieciešams plašs leksikas diapazons un dziļas zināšanas par senajiem tekstiem un vēsturiskajām atsaucēm.

Bet manuprāt, tā ir lieliska. Man šķiet, ka valoda, kas sākotnēji uzskata jūs par noteiktu zināšanu līmeni sasniegušu, labvēlīgi ietekmē visu sabiedrību. Modernā online ziņu apmaiņa, tviterošana, īsziņas un tamlīdzīgi saziņas veidi kalpo vien tam, lai pārvērstu ikdienas saraksti slinkā g2g, lol, SUP, # un citu bezjēdzīgu saīsinājumu virknē. Lai ātri apmainītos idejām, tas ir pilnīgi pieņemami. Bet es domāju, ka nav nekā slikta, ja mums ir arī kāds sarežģītāks veids, kā izpausties, nodemonstrēt savu izsmalcinātību un paust savas idejas.

 

Es atzīstu, ka mūsdienu ķīniešu valoda ir pieejamāka, vieglāk analizējama un daudz vienkāršāk rakstāma. Bet vienkāršs veids ne vienmēr ir tas labākais.

Padomājiet par savu mīļāko grāmatu, to, kuru jūs dievinājāt bērnībā, to, kurā visi tēli, šķiet, atdzīvojušies izkāpa no lappusēm, to, kurā katra aina spilgti iespiedusies jūsu apziņā...

…Un tad tā kļuva par filmu ar aktieriem, kuru ārējais tēls pilnībā atšķīrās no jūsu iztēlē radītā, ar ainām, kas bija pavisam citādas, nekā jūsu izsapņotās, ar pasauli, kuru jūs vairs nespējat atpazīt. Filma - tas ir vienkārši; nav nepieciešams lasīt, nav jādomā, vienkārši apsēdieties, atpūtieties, izbaudiet.

Bet filma neatstāj vietu iztēlei. Tā nedod iespēju redzēt savādāk. Sapņot citādi.

Klasiskās ķīniešu valodas spēks slēpjas ne tikai rakstītajā vārdā, tas ir arī neuzrakstītajā, tajā, uz ko nav skaidri norādīts. Klasiskās ķīniešu valodas spēks slēpjas tai apstāklī, ka tā liek jums domāt.