Zema pūšamo instrumentu skaņa virmo skatītāju zālē, kad uz skatuves parādās vientuļa figūra. Īss ieskrējiens, un tā paceļas gaisā. Laiks apstājas, kad dejotājs sastingst gaisā ieņemtajā pozā. Viņa sejā neatspoguļojas ne mazākā piepūle. Tā triumfējoši atplaukst smaidā. Eleganta spirālveida piezemēšanās, un skatītāji neviļus noelšas. Viņa kājas skārušas grīdu pavisam nedzirdami. Viņš tikai pieskaras skatuves dēļiem, lai turpinātu griezienu jau citā pozā, un, kad viņš ar rokas žestu pasludina triumfālu nobeigumu, nodārd aplausu vētra.

Gaidāmajā New Tang Dynasty TV Starptautiskajā klasiskās ķīniešu dejas konkursā, kura norise paredzēta 2023. gada 7.-10. septembrī Performing Arts Center in Purchase, Ņujorkā, tiks demonstrēta viena no pasaulē senākajām un izteiksmīgākajām mākslas formām. Konkursa dalībnieku vidū būs arī daudzas Shen Yun uzlecošās zvaigznes.

Tūkstošgade kustībā

Dažāda veida deju konkursi nav nekas jauns, un vieni no vispāratzītākajiem ir vispasaules baleta konkursi, tādi kā The Prix de Lausanne un ASV Starptautiskais baleta konkurss.

Ja baleta saknes aizstiepjas līdz pat 17. gadsimta karaļa Luija XIV galmam, klasiskās ķīniešu dejas izcelsmi ir nedaudz grūtāk noteikt, jo šīs dejas saknes meklējamas vairākus tūkstošus gadu tālā senatnē. Un kamēr Rietumos deja izplatījās akadēmiski un tradicionāli, Austrumos tika pielietota neformāla pieeja — visizplatītākā bija profesionālas apmācības sistēma; deju grupu bija daudz, un katrai no tām piemita savs stils.

Pēdējās desmitgadēs ķīniešu deju kolektīvi ir demonstrējuši dažādas klasiskās ķīniešu dejas variācijas, bet tām bieži vien tika piejaukti baleta, moderno un citu deju elementi. Tikai līdz ar Shen Yun Performing Arts parādīšanos 2006. gadā pasaule ieraudzīja klasisko ķīniešu deju tās tīrākajā formā.

Cīņa par nākotni

Šis konkurss būs desmitais, kuru organizēs New Tang Dynasty televīzija. Konkursu dibināja 2007. gadā Ņujorkā esošā televīzija vairāku starptautisku sacensību ietvaros, tādu kā tradicionālā ķīniešu tērpu modelēšana, kaujas mākslas, glezniecība, vokālā māksla, kulinārija un citi.

Šos konkursus vieno kopīga misija, lai saglabātu un atgrieztu dzīvē tradicionālo kultūru un mākslu, par spīti nepārtrauktiem centieniem to iznīdēt.

Pēdējo vairāk nekā septiņdesmit gadu laikā Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP), bieži vien ar vardarbīgu politisko kampaņu palīdzību, ir iznīcinājusi valsts kultūras mantojumu. Neatkarīgi no tā, vai tas bija laikā, kad ĶKP pirmo reizi nāca pie varas 1949. gadā, vai 60. un 70. gadu kultūras revolūcijas laikos, vai pat šodien, kad tiek vajāti Faluņgun sekotāji, ĶKP ir sistemātiski centusies iznīcināt kādreiz diženo civilizāciju ar piecus tūkstošus gadu senu vēsturi.

Šis starptautiskais deju konkurss ne tikai popularizē senu mākslas veidu, bet arī atdzīvina uz skatuves senas leģendas un tikumus.

Kas sagaidāms

Konkursa norises formāts ir vienkāršs. Katrs dejotājs tiek vērtēts pēc priekšnesuma, kas sastāv no divām daļām: tehniska rakstura numura un raksturdejas. Vairāku konkursa kārtu laikā dalībnieki tiks atlasīti, lai noteiktu gada labākos zelta, sudraba un bronzas medaļu ieguvējus.

Tehnika

Klasiskā ķīniešu deja parasti tiek vērtēta pēc trim kritērijiem; šeņ-juņ jeb garīgā būtība; šeņ-fa jeb kustības un pozas; un dzji-cjao jeb tehniskais izpildījums.

Šeņ-juņ, nejaukt ar mūsu kolektīva nosaukumu Shen Yun (pirmais vārds ir atšķirīgs), tas ir kā izjust katru kustību.

Saskaņā ar Viljama Li, šī konkursa kādreizējā dalībnieka, horeogrāfa un tiesneša, teikto, šeņ-juņ ir cilvēka audzināšanas, kultūras un dzīves pieredzes rezultāts.

“Pēc savas būtības tas ir ļoti atklāts un godīgs dejotāja personības atspoguļojums,” viņš apgalvo. “Lūk, kāpēc tas ir arī viens no visgrūtāk apgūstamajiem klasiskās ķīniešu dejas aspektiem.”

Ne-ķīniešu tautības pārstāvjiem panākt, lai kustībām būtu autentiska ķīniešu garša, būs visai sarežģīti, tomēr, kā to jau ir pierādījuši iepriekšējo gadu konkursanti, tas nav neiespējami.

Šeņ-fa vairāk ir fizisks jēdziens, kas ietver sevī katras klasiskās ķīniešu dejas kustības un pozas apgūšanu.

Tehnisko izpildījumu izskaidrot, iespējams, ir visvieglāk. Tās ir dinamiskas un bieži vien eksplozijai pielīdzināmas kustības, kas satur lēcienus, griezienus, salto, kūleņošanu un kontroles metodes.

Tehniskās kustības jebkurai deju rutīnai piešķir kolorītu un emocionalitāti, un pie tām pieder plašs gaisa veiktu salto klāsts. Daudzi šodien populārie elementi parasti asociējas ar vingrošanu vai akrobātiku, bet patiesībā tie ir cēlušies no klasiskās ķīniešu dejas. Vērojot, kā dejotāji praktiski lido virs skatuves, savstarpējā saistība kļūst acīmredzama.

Kontroles metodes, pēc dejotāju domām, ir vienas no grūtāk izpildāmajiem elementiem, taču apvienojumā ar neiedomājamu lokanību, tās rada visai iespaidīgu efektu.

Vēstījums

Meistarīgi izpildītas tehniskās kustības neapšaubāmi ir vizuāli iespaidīgas, taču daudziem mīļākas ir dejas ar vēstījuma saturu. Tas lielā mērā ir saistīts arī ar deju konkursa misiju, jo tieši šajā segmentā tiek demonstrētas senās leģendas no tradicionālās ķīniešu kultūras.

Konkursa dalībnieku uzdevums ir izpildīt deju, kuras pamatā ir saturs, morāle vai emocijas. Šajā konkursā uz skatuves atdzimst bezbailīgi ģenerāļi, apņēmības pilni zinātnieki vai pat ilgu pēc mājām pārņemti ceļotāji.

“Stāstu dejā būtiski svarīga ir izpildītāja mākslinieciskā izteiksme, tas, kā viņš spēj attēlot savu varoni,” skaidro Li. Kā tiesnesis Li raugās ne tikai uz kustību precizitāti, bet arī uz to, kā tiek izpausta tēla dvēsele.

Leģendas, kas nāk no episkajām Ķīnas vēstures un literatūras hronikām, ir dziļas gudrības piesātinātas. Tieši šīs gudrības un tikumi ir tūkstošiem gadu uzturējuši dzīvu Ķīnas kultūru, un tieši šīs vērtības ĶKP ilgstoši centusies iznīcināt. Izkropļojot vēsturi un sagrozot leģendas par Ķīnas dižajiem varoņiem, ĶKP būtībā ir laupījusi kultūrai tās nozīmi.

Bet, atgriežoties pie sākotnējām leģendām un nostāstiem, tajās skaidri redzams, ka katra attēlotā vēsturiskā personība savā rīcībā ir stingri turējusies pie saviem principiem. No uzticības līdz drosmei, no dēla godbijības pret vecākiem līdz spējai uzupurēties - tieši šos tikumus un tēlus, kuriem tie piemīt, konkursa dalībnieki vēlas attēlot.

“Jums patiešām ir jāparāda tēla raksturs,” saka Li. “Ir jāizveido saikne ar auditoriju, un jāaizkustina to.”

Būtība

Čads Čeņs šodien ir Shen Yun vadošais dejotājs un trīskārtējs konkursa zelta medaļas ieguvējs. Runājot par tehniku, viņš atzīmē, ka vērtējot izpildījumu, ņem vērā ne tikai to, cik augsts ir lēciens, vai cik labs ir aktiermākslas sniegums, bet arī to, cik veiksmīgs ir tradicionālās kultūras attēlojums.

“Klasiskās ķīniešu dejas patiesā būtība balstās uz to, kā mēs pārvietojamies pa skatuvi, un kā ar kustību palīdzību spējam izteikt kultūras būtību,” viņš stāsta.

Čeņs saka, ka dejā nepastāv ierobežojumu, ar to var izpaust jebko. “Aiz tās stāv pieci tūkstoši gadu kultūras,” viņš turpina, “un iespējas augt un pilnveidot meistarību ir neierobežotas.”

Ar dalību konkursā dejotāji cenšas uzlabot savu meistarību, redzēt, vai spēj godam sacensties ar labākajiem, mācās viens no otra un popularizē kultūru, kas reiz bija uz izzušanas robežas.

“Jūs neesat šurp nākuši tikai lai sacenstos,” saka tiesnesis Li. “Tas, ko jūs demonstrējat uz skatuves, ir kaut kas, kam ir senatnes saknes. Ķīniešu tradicionālajā kultūrā ir daudz gudrību un vērtību, no kurām mēs vēl šodien varam mācīties.”