Šomēnes Shen Yun Symphony Orchestra pirmo reizi uzstāsies Austrumāzijas koncertzālēs. Simfoniskajam orķestrim šī ir piektā sezona, bet pirmais ceļojums uz ārzemēm.

Sezona sāksies 15. septembrī ar diviem koncertiem Japānas pilsētā Tokijā, un pēc tam turpināsies ar 16 koncertiem 12 Taivānas pilsētās. Nākamajā mēnesī Shen Yun atgriezīsies tādās pazīstamās ASV vietās, kā piemēram, Ņujorkas Kārnegija zāle, pēc tam Bostona, Toronto, Vašingtona Kolumbijas apgabalā un Čikāga.

Shen Yun izpildītājmākslinieki nāk no visas pasaules, un daudzi no viņiem ir dzimuši Taivānā, tāpēc šī gada turneja viņiem ir sava veida atgriešanās mājās. Pirmās izrādes priekšvakarā katrs mēģinājums piesātinājās ar gaidpilnu gaisotni. Starp šiem pēdējiem mēģinājumiem mēs sarunājāmies ar dažiem mūziķiem no salas saldā kartupeļa formā, kas pazīstama arī kā Formoza.

Čellu grupas koncertmeistare Ičeņa Huana sāka studēt mūziku Taivānā, un pēc tam iestājās mūzikas konservatorijā Francijā. Huisčihs Tsajs vijolspēli pēc mācībām Taivānā studēja arī ārzemēs, Parīzē. Čiadzjuna Li pabeidza studijas Amerikas Savienotajās Valstīs, pirms viņa pievienojās Shen Yun kā flautu grupas koncertmeistare. Miaotdzu Čiu no Taipejas spēlē tradicionālo ķīniešu instrumentu pipu. Lūk, kas viņiem bija sakāms.

J: Jūs uzstājāties Taivānā, spēlējot pavadījumus Shen Yun vadošo deju iestudējumā? Kā Shen Yun tur tika uzņemts?

Tsajs: Tie bija lieli panākumi, un tas manī radīja lielu pārliecību, jo, kad runa ir par ķīniešu kultūru, cilvēki tur var būt ļoti prasīgi. Galu galā tā taču ir viņu pašu kultūra! Cerības ir pat vēl lielākas, kas padara uzstāšanos tur daudz aizraujošāku.

Huana: Es domāju, ka Shen Yun ir svarīgi dalīties mūsu tradīciju saglabāšanas misijā ar Taivānas iedzīvotājiem, jo galu galā viņiem vēsturiski ir bijusi milzīga loma ķīniešu tradīciju saglabāšanā.

Pagājušā gadsimta vidū, kad Ķīna pārdzīvoja komunistiskās revolūcijas satricinājumus, cilvēki no kontinentālās Ķīnas bēga uz tuvējo Taivānas salu. Līdzpaņemtie artefakti un tradīcijas tika glābtas, savukārt lielu daļu tradicionālās kultūras Ķīnas kontinentālajā daļā komunisti apzināti iznīcināja, īpaši Kultūras revolūcijas laikā 20. gadsimta 60. un 70. gados. Pat šodien Taivānas iedzīvotāji joprojām raksta, izmantojot tradicionālos ķīniešu hieroglifus, nevis vienkāršoto rakstību, ko izmanto kontinentālajā Ķīnā.

Es domāju, ka Taivānas iedzīvotājiem ir daudz kas, ar ko lepoties, un es priecājos dalīties ar viņiem ar kādu daļu no ķīniešu kultūras.

J: Ar ko Shen Yun mūzika atšķiras no ķīniešu mūzikas, kas cilvēkiem jau ir pazīstama?

Huana: Taivānā ir spēcīga ķīniešu tradicionālās mūzikas klātbūtne. Tas nozīmē, ka liela mēroga koncerti aprobežojas ar ķīniešu instrumentālajiem orķestriem. Mūsu mūzika apvieno tradicionālo ķīniešu mūziku ar plašu Rietumu instrumentāciju, kas lielākajai daļai cilvēku asociētos ar klasisko mūziku, piemēram, Brāmsu vai Bēthovenu. Tas nav tas, ko cilvēki cer sagaidīt, un tajā ir nebeidzami daudz slāņu, ko izpētīt un atklāt.

Čiu: Mani vienmēr pārsteidz smalkumi, kas izriet no šo divu mūzikas tradīciju saplūšanas. Jums ir klasiskās kompozīcijas tehnikas, kurās tiek izmantotas spēcīgas, strukturētas harmoniskas secības, bet nokrāsas un stili nepārprotami ir ķīniešu.

Austrumāzijas izcelsmes cilvēki acumirklī atpazīs dažas mūsu mūzikas pamatīpašības, un viņus apburs arī jaunās idejas. Mani personīgie favorīti ir unikālie aranžējumi; šogad mums pat ir pipas un trompetes duets!

J: Kā jūs vēl raksturotu Shen Yun mūziku?

Li: Es uzaugu Taivānā, mans pirmais iespaids par ķīniešu mūziku radās no svinīgās mūzikas templī, netālu no manām mājām. Un es nedomāju baznīcas dziesmas vai mierīgu meditācijas mūziku. Ar to es domāju bungas, šķīvjus un skaļus, rūcošus instrumentus. Strādājot ar Shen Yun, es uzzināju, ka ir iespējams ņemt vienas kultūras skaistās daļas un uzlabot tās, izmantojot no citas kultūras aizgūtas metodes, lai radītu patiesi sinerģisku efektu.

Tsajs: Shen Yun apvieno erhu, pipu un ķīniešu sitaminstrumentu skaņas ar Rietumu simfonisko nokrāsu, tādējādi radot kaut ko pilnīgi oriģinālu. Tas kļūst par kaut ko tādu, kas uzrunā cilvēkus it visur. Tas atšķiras no tīras ķīniešu mūzikas, un atšķiras arī no tīriem Rietumu stiliem.

J: Pēdējais jautājums: ko, jūsuprāt, skatītāji iegūs no koncerta?

Huana: Es ceru, ka viņi aizies ar dziļāku izpratni par ķīniešu tradicionālo kultūru.

Lī: Man gribētos rosināt cilvēkos iztēli. Ja mēs varam kaut divas minūtes radīt patiesu sirdsmieru vai, iespējams, sajūtu, ka paceļamies debesīs, tad savu darbu esam paveikuši!