Magnifissance Magazine ir Francijas un Kanādas vadošais bilingvālais luksusa dzīvesveida žurnāls ķīniešu un angļu valodā, kura mērķis ir veidot tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, veidojot vienotu izpratni par skaistumu un izsmalcinātību, kas gulstas abu šo tradīciju pamatos.

Šajā žurnāla numurā Magnifissance publicēja rakstu par Shen Yun vadošo dejotāju Tifāniju (Hsiaohuņu) Linu. Lina ir kopā ar Shen Yun kopš 2009. gada. 2014. gadā viņa ieguva pirmo vietu New Tang Dynasty Television Starptautiskajā klasiskās ķīniešu dejas konkursā (pieaugušo sieviešu grupā) un 2012. gadā pirmo vietu tā paša konkursa junioru grupā.

No Magnifissance Magazine: “Hsiaohuņa Lina, Shen Yun vadošā dejotāja, izpauž savās klasiskās ķīniešu dejas kustībās gan sirsnīgas emocijas, gan dievišķās iezīmes”

Kādu nakti, pirms vairāk nekā 20 gadiem, jauna Taivānas meitene redzēja sapni.

Viņa sapņoja, ka lido uz debesīm, un ieraudzīja mākoņos dejojošas fejas, kas bija ģērbušās gaiši dzeltenos tērpos. Deja izstaroja gaismu un siltumu, iedvesmojot meiteni sapnī iesaukties: “Es gribu dejot kopā ar viņām!”

2008. gadā viņas sapnis piepildījās. Jaunā meitene Hsiaohuņa Lina pameta savas mājas Nanto, Taivānā, lai dotos uz Ņujorku un pievienotos Shen Yun Performing Arts, un kļūtu par profesionālu dejotāju. Klasiskā ķīniešu deja, ko viņa izpilda Shen Yun, atgādina viņai par redzēto sapnī bērnībā.

Desmit gadus vēlāk Lina ir uzstājusies vairāk nekā 1000 izrādēs kopā ar Shen Yun. No jaunākās deju trupas dalībnieces līdz vadošajai dejotājai - Lina ir gājusi cauri pārbaudījumiem un augusi gan dzīvē, gan uz skatuves.

Akla, bet tagad es varu saskatīt

Savas karjeras laikā Lina ir iemācījusies dejot ar visu sirdi, un šī īpašība kļuva arvien svarīgāka, kad viņa sāka attēlot emocionāli sarežģītākus varoņus.

Piemēram, horeogrāfiska drāma ar nosaukumu Labestība ļaunuma priekšā, kas stāsta par Faluņ Dafa praktizētājiem un meditācijas praksi, kas Ķīnā ir vajāta pēdējos 20 gadus. Dejas drāma ilustrē varoņa drosmi un neatlaidību. Pret meiteni šajā dejas uzvedumā izturās bargi un iemet cietumā par Faluņ Dafa praktizēšanu. No meitenes acīm tika izņemtas radzenes, lai tās pārdotu peļņas gūšanai.

“Kad meitene tika atbrīvota no darba nometnes, viņa jau bija akla,” Lina saka. “Man bija aizsietas acis, un uz skatuves es neko neredzēju. Kad es gāju uz priekšu un kādu satiku, es biju tik nobijusies, ka mēģināju aizbēgt. Bet patiesībā tā bija mana māte, kas bija ieradusies pēc manis.”

Šajā brīdī Lina nolēma interpretēt savu tēlu savādāk nekā citi Shen Yun dejotāji. Kamēr citi dejotāji demonstrēja ainu, kurā neredzīgā meitene un māte šņukstēja un apskāva viena otru, Lina izvēlējās aizbēgt, sērojot vienatnē.

“Šī ir meitene, kura par savu ticību izvēlas īstenību, labestību un pacietību,” saka Lina, atsaucoties uz trim Faluņ Dafa principiem. “Mans varonis domā par citiem, tostarp par māti. Viņa domā, ka viņas aklums var kļūt par nastu viņas ģimenei, un viņai ir žēl savas mammas. Jūtoties satriekta, viņa ir neizpratnē, un visbeidzot viņa sēro viena, izmisīgi raudot tumsā.” Ikreiz, kad Lina izpildīja šo daļu uz skatuves, viņa lēja asaras, patiesi izjūtot meitenes sāpes.

Vēlāk meitene dejas drāmā atgriezās savās mājās, un atkal sāka praktizēt Faluņ Dafa. Tad notika brīnums, un viņa atguva redzi.

“Katru reizi šīs dejas laikā, kad es sēdēju uz skatuves, es savā sirdī lūdzu dievišķajām būtnēm, lai tās izārstē manas acis,” stāsta Lina. “Es klausījos pavadījuma mūziku un jutu, ka melodija nāk no citas dimensijas. Tas mani uzrunāja, un nomierināja manu dvēseli. Es atkal izplūdu asarās, it kā manā sirdī būtu iedegusies gaisma. Gaisma apgaismoja arī manas acis, un pamazām veda ārā no tumsas, līdz nonācu gaišā vietā.”

Lina stāsta, ka, noņemot apsēju, kas aizsedza acis, viņa bieži redzēja skatītājus raudam.

“Klasiskā ķīniešu deja ir deja no sirds uz sirdi. Tā ir deja no iekšpuses uz āru, vispirms no sirds, pēc tam sekojot fiziskām kustībām,” saka Lina.

“Tāpēc, kad dejotāji uz skatuves uzstājas ar labestīgu sirdi, tās izteiksmīgums un pievilcība būs spēcīgi, nojaucot jebkuru barjeru starp tautību un kultūru. Cilvēki visā pasaulē var saprast dejā paustos stāstus un to nozīmi.”

Linas līdzjūtība pret cilvēkiem, kas tiek vajāti, un izpratne par varoņa iekšējo labestību un dievbijību vada viņas kustības un deju. No šīs patiesās emocionālās saiknes Lina varēja ticami izteikt plašas emocijas, attēlojot viņas varones cerību un izmisumu.

Lina saka: “Mūsu treniņos skolotāji saka: “Kad rokas un skatiens ir pareizā stāvoklī, arī sirdij jābūt tādai. Tad tā tiešām kļūs par pilnīgu un skaistu dejas kustību.””

Jauna nodaļa, jauns izaicinājums

Pēdējo desmit gadu laikā Lina ir ieguvusi divas zelta medaļas New Tang Dynasty Television Starptautiskajā klasiskās ķīniešu deju konkursā. Viņa bija arī 2016. un 2017. gada Shen Yun turnejas reklāmas seja.

Shen Yun saspringtā turneju grafika laikā, kad viņi bieži uzstājās divas izrādēs dienā un vairāk nekā 100 izrādēs piecu mēnešu laikā, Lina apguva dziļu neatlaidību un izturību. Nesen šī pati iekšējā izturība atkal tika pārbaudīta jaunā vidē un izaicinājumā. Lina tika uzņemta Fei Tian koledžas augstskolā, lai iegūtu mākslas maģistra grādu klasiskās ķīniešu dejas jomā, un ar to viņa nodarbojas laikā starp koncertsezonām.

Būt dejas maģistrantam ir izaicinājums, jo deja ir abstrakta māksla, un to ir grūti pārnest rakstu valodā. Turklāt nav daudz vēsturisku dokumentu par klasisko ķīniešu deju. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, kas, viņasprāt, prasa tikpat lielu apņēmību kā dejošana, Lina uzskata, ka klasiskās ķīniešu dejas mākslas veida dokumentēšana ir viņas misija.

“Shen Yun misija ir atjaunot piecus tūkstošus gadu seno dievišķi iedvesmoto kultūru,” viņa saka. “Mums ir kaut kas jāatstāj nākotnei — ne tikai izrādes, bet arī konkrēti teksti un pētījumi nākamo paaudžu labā.”

Drīzumā Shen Yun dejotāji atkal dosies turnejā. Lina cer, ka viņa un citi dalībnieki sniegs aizkustinošus priekšnesumus skatītājiem visā pasaulē.

“Prasības pret mums katru gadu tikai aug. Katrai dejas kustībai ir jābūt izstieptākai, noapaļotākai un perfektai,” viņa saka. “Ceru, ka spēšu saplūst ar katru deju, spēšu apgūt dejas kustības un tehnikas, saprast mūziku un turpināt domāt un interpretēt deju dziļāk.”