Traģēdija, kas norisinās otrpus okeānam, skārusi daudzu Shen Yun izpildītājmākslinieku ģimenes. Stāsts par Faluņgun un tā vajāšanu Ķīnā cieši saistīts ar to, kā radās Shen Yun. Mēs turam to dārgu savās sirdīs, un ir svarīgi, lai to zinātu visa pasaule.

Šogad veicām Shen Yun mākslinieku aptauju, un tā atklāja, ka ir 92 cilvēki, kuru tuviniekus tiešā veidā skārusi Ķīnā notiekošā Faluņgun vajāšana. Mātes un tēvi, tantes un onkuļi, pat viņi paši bijuši ieslodzīti cietumā, nosūtīti uz darba nometnēm, spīdzināti. Viņiem izteikti draudi, liegts apmeklēt skolu, daudzi kļuvuši par bāreņiem. Lūk, viņu stāsti.

Viss sākās 1999. gada 20. jūlijā.

90. gadu beigās garīgā prakse Faluņgun, zināma arī kā Faluņ Dafa, guva plašu popularitāti Ķīnā. Saskaņā ar Ķīnas valdības aplēsēm to praktizēja aptuveni 100 miljoni cilvēku. Ķīnas komunistiskā partija nolēma, ka tas ir pārāk daudz…

Šī garīgā prakse dažādās formās pastāvējusi gadsimtiem ilgi, tā ir daļa no senajām mācībām, kuras slepeni tikušas nodotas no meistara māceklim paaudzi pēc paaudzes. Bet 1992. gadā Li Hundži kungs iepazīstināja ar Faluņ Dafas plašāku sabiedrību. Viņš mācīja piecus meditatīvus vingrojumus un izskaidroja, kā prakses principi – Īstenība, Labestība un Pacietība – ir saskaņā ar Visuma īpašībām. Viņš runāja par to, ka cjigun jeb "enerģijas prakšu", tādu kā taidzji, mērķis ir ne tikai ķermeņa dziedināšana un stiprināšana, bet arī garīgā un morālā izaugsme. Un laikā, kad daudzi izmantoja cjigun, lai nopelnītu naudu, viņš noteica, ka Faluņgun prakse vienmēr būs pieejama bez maksas. Viņš pat neiebilda pret to, ka cilvēki lietoja viņa grāmatu nelegālas kopijas, un vēlāk visus savus darbus ievietoja tiešsaistē ar brīvu piekļuvi ikvienam.

Vien septiņu gadu laikā, cilvēkiem nododot to no sirds uz sirdi, Faluņgun kļuva par populārāko praksi Ķīnā. Gaismai austot, parki visā valstī bija cilvēku pilni, pirms došanās uz darbu viņi grupās izpildīja lēnu kustību vingrojumus. Valdība piešķīra Li kungam apbalvojumus par viņa ieguldījumu, un valsts televīzijā tika pozitīvi atspoguļota Faluņgun labvēlīgā ietekme uz veselību.

Taču tad viss mainījās…

Praksei kļūstot arvien populārākai, komunistiskās partijas līdera Dzjana Dzemiņa bailes no tās arvien pieauga. Dzjans izveidoja ārpus likuma funkcionējošu, pēc gestapo parauga veidotu struktūru "Ofiss 610" un, neņemot vērā augstāko partijas līderu padomus, vienā mirklī ar visu režīma spēku vērsās pret Faluņgun.

1999. gada 20. jūlijā tūkstošiem Faluņgun praktizētāju tika apcietināti un nogādāti aizturēšanas centros. Divas dienas vēlāk tie paši valsts plašsaziņas līdzekļi, kas vēl nesen slavēja Faluņgun, sāka pārraidīt pret to vērstu propagandu. Televīzija, radio un laikraksti cauru diennakti uzbruka Faluņgun un nomelnoja Li kunga reputāciju, atskaņojot pārraides, kuras slepus bija gatavotas mēnešiem ilgi.

Dienām pārvēršoties mēnešos un mēnešiem – gados, simtiem tūkstoši Faluņgun praktizētāju tikuši notiesāti "paraugprāvās", ieslodzīti cietumos vai administratīvā kārtā uz gadiem nosūtīti uz darba nometnēm – viņiem nekad netika spriesta taisna tiesa. Kad šo cilvēku tuvinieki ieradās vietējās varas iestādēs vai devās uz Pekinu, lai uzzinātu, kas noticis ar aizvestajiem ģimenes locekļiem, arī viņi tika arestēti.

Ļaudis bieži sāka doties uz Tiaņaņmeņa laukumu.

Ārpus Ķīnas dzīvojošie cilvēki, kas praktizēja Faluņgun, sāka saņemt ziņas par vajāšanu. Ķīnā tika apcietināti cilvēki – gluži tādi paši kā viņi – vien savas ticības, ne kāda nozieguma dēļ. Viņi tika ieslodzīti, nežēlīgi sisti, spīdzināti un pat nogalināti. Dokumentēto nāves gadījumu skaits pieauga – sākumā tie bija simti, pēc tam jau tūkstoši. Taču bija skaidrs, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa, – tā niecīgā informācijas daļa, ko bija izdevies slepus nogādāt ārpus Ķīnas, bieži vien pakļaujoties lielam riskam un maksājot dārgu cenu.

Tā kā Ķīnas ieslodzījumu sistēmā atradās simtiem tūkstoši, varbūt pat miljoni Faluņgun praktizētāju, parādījās arvien vairāk pierādījumu par to, ka valsts plašā mērogā nogalina ieslodzītos, lai iegūtu viņu orgānus. Vajāšanas atmaskošana kļuva par dzīvības vai nāves jautājumu.

Faluņgun praktizētāji visā pasaulē likuši lietā savas prasmes, lai atmaskotu šīs zvērības. Daži izplatīja informatīvos bukletus. Citi rīkoja sēdošās protesta akcijas pie Ķīnas vēstniecībām. Vēl citi Vašingtonā, Otavā un Ženēvā centās rast valdības atbalstu. Daži izveidoja mediju uzņēmumus vai tīmekļvietnes.

Un daži bija mākslas pasaules ļaudis. Kā viņi varēja pielietot savas prasmes?

2006. gadā Ņujorkā šie Faluņgun praktizētāji, tostarp izcili ķīniešu mākslinieki no visas pasaules, nodibināja Shen Yun.

Daudzi no šiem horeogrāfiem, komponistiem, dejotājiem, mūziķiem un dziedātājiem paši bija izbēguši no vajāšanas. Daži bija zaudējuši tuviniekus, dažiem ģimenes locekļi joprojām nīka cietumā. Vajāšana šķita tik klātesoša, bija nepieciešama tūlītēja rīcība.

Un tā tas ir vēl joprojām.

{{gallery}}

Kamēr vajāšana Ķīnā turpinās, šie mākslinieki ik vakaru kāpj uz skatuves un nodod skatītājiem šo stāstu. Iespējams, tā ir tikai neliela Shen Yun izrādes daļa, tikai divi no aptuveni divdesmit dažādiem dejas un mūzikas priekšnesumiem, katrs no kuriem atšķirīgā veidā attēlo kādu no daudzajām Ķīnas civilizācijas šķautnēm.

Taču pašiem izpildītajiem un arī daudziem skatītājiem tie bieži vien ir visvairāk atmiņā paliekošie mirkļi. Šis stāsts nav tikai par traģēdiju, – tas vēsta arī par drosmi, ticību un cerību.

Un šis stāsts turpinās — gan Ķīnā, gan uz skatuvēm visā pasaulē.

Klikšķiniet šeit , lai noskatītos pilnu videoierakstu.