Shen Yun, kā kompānija, kas dibināta Amerikā, ir kļuvusi par jaunajām mājām daudziem talantīgiem māksliniekiem no Ķīnas, kuri kādreiz tika vajāti par saviem uzskatiem. Šodien mēs sēžam kopā ar diviem no šiem izpildītājmāksliniekiem, - horeogrāfu Gu Juaņu un pipas spēlētāju Jui Lianu - lai dzirdētu viņu stāstus.

Šajā dienā pirms 21 gada - 1999. gada 20. jūlijā - miljons miermīlīgu garīgās prakses Faluņ Dafa praktizētāju Ķīnā tika pārvērsti par valsts ienaidniekiem. Kopš tā laika neizsakāmi liels skaits no viņiem ir tikuši aizturēti, spīdzināti un pat nogalināti savas ticības dēļ.

Faluņ Dafa, zināma arī kā Faluņgun, ir vieglu cjigun vingrojumu prakse, kas vadās pēc īstenības, labestības un pacietības principiem. 20.gs. deviņdesmitajos gados tā kļuva par vispopulārāko meditācijas un cjigun formu Ķīnā. Daudzi cilvēki praktizējot izārstējās no savām slimībām, un arī guva labumu no mācībām, kad sava rakstura uzlabošanu pieņēma kā pamatu visaptverošai attīstībai.

1998. gadā kāda valdības aptauja atklāja, ka 100 miljons cilvēku Ķīnā praktizē Faluņ Dafa, ejot no rītiem uz parkiem, lai pildītu vingrojumus, vai praktizētu mājās. Paranojas rezultātā augstākais Komunistiskās partijas līderis sāka redzēt šo praksi kā draudu ideoloģiskajai kontrolei, un nolēma to iznīcināt pilnībā.

Lai īstenotu vajāšanu, tika izveidoti nelegāli drošības dienesti, līdzīgi kā Austrumvācijas Stasi. Visā valstī tūkstošiem cilvēku no visiem sabiedrības slāņiem tika savākti kopā un ieslodzīti. Kaudzēm grāmatu tika konfiscētas un sadedzinātas. Valsts plašsaziņas līdzekļi augu diennakti translēja propagandas cauraustus materiālus, lai attaisnotu pieaugošo vardarbības vilni.

Slavens horeogrāfs

Šodien Gu Juaņs ir viens no Shen Yun visprasmīgākajiem horeogrāfiem. Katru gadu viņš ir atbildīgs par dažiem no visfascinējošākajiem stāstiem, kuri veido uzveduma pamatu. Bet no viņa nosvērtās izturēšanās jūs nezinātu, kādus pārbaudījumus šis pieticīgais vīrietis ir izturējis.

“Pirms sākās vajāšana, es biju izbaudījis savas dzīves trīs labākos gadus,” viņš atceras 20. gs. 90. gadu beigas. “Es biju sācis praktizēt Faluņ Dafa. Kad es pirmo reizi studēju šo mācību, es sajutu sajūtu no apgaismības. Es vairs nejutos pazudis dzīvē.”

“Profesionāli es jau biju sasniedzis savas mākslinieciskās karjeras virsotni kā viens no labākajiem horeogrāfiem Ķīnā. Es biju lietpratējs jebkurā dejas stilā," Gu Juaņs stāsta. "Es jau biju nonācis līdz punktam, kur neko nevēlējos. Man bija visi sasniegumi, ko es jebkad būtu gribējis.”

Bet tad pienāca 1999. gada 20. jūlijs.

“Pēc tā viss tika pazaudēts vienā mirklī,” viņš saka. “Augstākās amatpersonas no kultūras ministrijas atnāca runāt ar mani. Viņi man pateica, ka man ir izvēle - vai nu atmest savu ticību, vai pazaudēt visu. Es pat nesvārstījos.”

Nekavējoties tika konfiscēts viņa darbs. Viņa kompānija. Viņa alga. Viņa māja.

“Mēs ar sievu zinājām, ka mūsu karjeras Ķīnā bija beigušās. Mēs zinājām, ka māksla vienmēr tika izmantota, lai tā kalpotu Komunistiskajai partijai.”

Daudzus gadus Gu Juaņs nespēja turpināt māksliniecisku karjeru, un nodarbojās ar citiem biznesiem, lai nopelnītu iztiku. Visu to laiku viņš konstanti izvairījās no īpašajiem aģentiem, kas centās viņu apcietināt.

2007. gadā, dzirdot, ka izpildītājmākslas kompānija, saukta Shen Yun, tika dibināta Amerikā, viņš redzēja cerības dzirksti, ka atkal varētu tikt iesaistīts mākslā - šoreiz daudz augstākam mērķim. 2012. gadā Gu Juaņs emigrēja uz ASV un pievienojās Shen Yun.

Laikmetīgie stāsti par Faluņ Dafa praktizētāju grūto stāvokli un drošsirdību Ķīnā parādās arī uz Shen Yun skatuves. Kad Gu Juaņs veido horeogrāfju šīm mini deju drāmām, viņš bieži izmanto savu pieredzi.

“Ķīnā mēs daudzas reizes devāmies iesniegt lūgumrakstu valdībai. Mūs ievietoja aizturēšanas centros, kur apstākļi bija sliktāki nekā pat parastos Ķīnas cietumos,” viņš stāsta. “Šīs lietas, ko redzat uz skatuves, - mēs tās esam piedzīvojuši. Manu sievu, kura centās aizsargāt Faluņ Dafa grāmatu savās rokās, septiņu miliču banda sita, līdz beidzot izrāva to, viņai guļot uz zemes — gluži kā jūs redzat dejā.”

“Es skaidri atceros cietuma ārsta tēlu, kurš mums draudēja ar milzīgu šļirci, sakot: “Ja jūs joprojām turpināsiet praktizēt, es jums to iešļircināšu!” Tas bija pamats manis veidotajam cietuma ārsta tēlam, kas parādījās vienā no deju stāstiem.”

Vēl šodien daudzi Gu Juaņa ģimenes locekļi atrodas Ķīnā, dzīvo pastāvīgos Komunistiskās partijas draudos, un ir apspiesti savas pārliecības dēļ.

Strinkšķināmās stīgas

Shen Yun pipas spēlētāja Ju Liana atceras pirmo reizi, kad viņas māte tika arestēta par savu pārliecību.

“Kādu rītu 1999. gada augustā mana māte mani pamodināja un jautāja, vai es vēlos doties ārā un kopā ar viņu praktizēt Faluņ Dafa vingrojumus, kā mēs to darījām jau agrāk,” viņa atceras.

“Es teicu: “Labi.” Kā mazs bērns ikreiz, kad mēs meditējām, es nepārtraukti rosījos. Bet ikreiz, kad es atvēru acis un paskatījos uz savu mammu un visu to cilvēku rāmajām sejām, kas meditēja mums apkārt, es varēju nomierināties un atkal aizvērt acis.”

Taču pēc dažu minūšu mierīgas meditācijas Ju Lianu pēkšņi satrauca skaļas skaņas visapkārt.

“Es atvēru acis un ieraudzīju, ka mums tuvojas slepeno aģentu un miliču bars. Visapkārt bija novietotas viņu automašīnas. Drīz manu māti un tantes no vingrošanas grupas iegrūda furgonā. Lūk tā viņas arī pazuda. Es paliku viena pati.”

Ju Liana nebija pat četrus gadus veca.

Nākamajā gadā viņas māti atbrīvoja no apcietinājuma. Viņas māte pēc tam vērsās pie valdības ar lūgumrakstu par šiem pārkāpumiem. Atkal un atkal viņa tika arestēta un apcietināta.

“Es redzēju viņu daudzas reizes, naktī un dienas laikā, sniegā un saulē. Katru reizi es ar nepacietību gaidīju viņas atgriešanos,” viņa sacīja

Līdz 2001. gadam mājās bija tikai Ju Liana un viņas tēvs. Tā kā viņa nebija pietiekami veca, lai pati sapītu savus matus, viņas tēvs uzņēmās šo uzdevumu, un viņas mati kļuva par pastāvīgu “putnu ligzdu”.

“Es viņam tik daudz reižu jautāju: “Kad mamma atgriezīsies?” Katru reizi viņš pusbalsī atbildēja ar vienu un to pašu: “Drīz, drīz. Mamma drīz atgriezīsies…””

Pagāja gadi. Kamēr Ju Liana mācījās sākumskolā, pamatskolā, vidusskolā un pēc tam koledžā, viņas vecāki bija pastāvīgi tika iebiedēti savās darba vietās. Arī skolā Ju Liana saskārās ar vajāšanu un pratināšanu, jo nevēlējās iestāties Komunistiskajā partijā.

“Ziņas par draugiem praktizētājiem — tiem onkuļiem, tantēm, vectēviem, vecmāmiņām, lielajiem brāļiem un māsām, ko es pazinu kopš bērnības — par to, kā viņi tika nelikumīgi arestēti, nosūtīti uz darba nometnēm vai ieslodzīti... tās šķita nebeidzamas.”

“Katru dienu Ķīnā es dzīvoju dziļās bailēs, ka šie murgainie laiki atgriezīsies, lai mūs vajātu. Es pastāvīgi domāju, vai es būšu jau nākamā rindā.”

2015. gadā Ju Liana, kura jau bija pieredzējusi pipas spēlētāja, pameta Ķīnu, lai pievienotos Shen Yun orķestrim un turpinātu mūzikas studijas Fei Tian koledžā. Taču reizēm, mēģinājuma laikā vai skatoties uzstāšanos, viņas prāts atgriežas pie pieredzētā Ķīnā.

“Brutalitātei, kas ilgst jau 21 gadu, sen vajadzēja beigties. Ir pienācis laiks atjaunot taisnīgumu.”