Cjinu dinastijas imperators Kansji (1654.-1722.) tiek uzskatīts par vienu no Ķīnas dižākajiem valdniekiem. Visilgāk Ķīnas vēsturē valdījušais imperators bija nenogurstošs darītājs, izgudrotājs un rakstnieks, kurš ļoti rūpējās par savas tautu. Viņa valdīšanas laikā Ķīna piedzīvoja uzplaukumu, un impērija baudīja pārticības un stabilitātes periodu.

Pateicoties viņa imperatorēm un konsortēm imperatoram bija 56 bērni.

Kansji lielu vērību veltīja izglītībai un gādāja, lai viņa daudzie bērni un mazbērni tiktu pareizi audzināti.

Viņa bērni tika audzināti stingrā disciplīnā, un tika mācīti klasē ar nosaukumu “Telpa, kurā nav atpūtas brīžu”.

Garajās vasaras dienās bērnu nodarbības sākās jau 5:00 no rīta. Vispirms skolotāji ierodoties pārbaudīja viņu mājasdarbus. Pēc tam bērni turpināja mācīties līdz 7:00. Tad ieradās imperators, kurš pats jau vairākas stundas bija uz kājām, un daudz ko jau bija paspējis izdarīt.

Viņš uz labu laimi izvēlējās kādu fragmentu no grāmatas, ko bērniem vajadzēja deklamēt no galvas. Un jāskaita bija precīzi, bez kļūdām. “Kad es biju jauns,” Kansji teica, “es izlasīju grāmatu 120 reizes, un pēc tam to 120 reizes atkārtoju. Tikai tad, kad biju pilnībā iegaumējis vienu rindkopu, es pārgāju pie nākamās. Es apguvu to rindkopu pēc rindkopas."

9:00 Kansji atstāja klasi, lai nodarbotos ar valsts lietām, bet viņa bērni līdz pusdienām vingrinājās kaligrāfijā. Pēc pusdienām viņi pagalmā apguva prasmi jāt un šaut ar loku.

Pat tajās dienās, kad viņa grafiks bija visai saspringts, Kansji atgriezās pie bērniem 17:00 un vēroja, kā tie viens pēc otra raida mērķī bultas. Arī pats imperators kopā ar bērniem šāva mērķī (viņš bija lielisks strēlnieks).

Patiešām, ikdienā Kansji bieži vien rādīja piemēru saviem bērniem. Viņš ņēma tos līdzi medībās, apgaitās un pat dodoties uz kaujas lauku. Viņš uzskatīja, ka praktiskā pieredze ir tikpat svarīga kā klasē apgūtā teorija.

Kansji stingri turējās pie uzskata, ka izglītība ir ārkārtīgi svarīga ne tikai viņa bērniem, bet arī visai impērijai. Viņa laikā tika publicētas vārdnīca un enciklopēdija, imperators pats ieviesa mūžizglītību, pieaicinot pat privātskolotājus no Rietumiem.

Lai gan Kansji bērniem, iespējams, ne vienmēr patika stingrā izglītības disciplīna, tomēr viņi izauga par talantīgiem un sekmīgiem cilvēkiem. Imperiālās Ķīnas pēdējās dinastijas uzplaukuma laikā viņi kļuva par imperatoriem, politiķiem, filozofiem, zinātniekiem un māksliniekiem.