Magnifissance ir Francijas un Kanādas vadošais bilingvālais luksusa dzīvesveida žurnāls ķīniešu un angļu valodā, kura mērķis ir veidot tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, veidojot vienotu izpratni par skaistumu un izsmalcinātību, kas gulstas abu šo tradīciju pamatos.

Iepriekšējā Magnifissance numurā mēs stāstījām par Shen Yun vadošo dejotāju Evandželīnu (Ēdenu) Džu. Džu ir Shen Yun kolektīva dalībniece kopš 2013. gada. 2014. un 2016. gadā viņa ieguva pirmo vietu New Tang Dynasty Television Starptautiskajā klasiskās ķīniešu dejas konkursā (attiecīgi junioru un senioru grupā). Kopā ar Shen Yun New York Company Džu šajā sezonā ceļo pa Ziemeļameriku un Eiropu.

Magnifissance: būt sirdī dievietei

Evandželīna Džu ir uzaugusi Ķīnā, tradicionālās kultūras ieskauta, taču tikai atbraukusi uz Amerikas Savienotajām Valstīm viņa saprata tās dziļāko nozīmi.

2014. gadā Ņujorkā notikušajā starptautiskajā deju konkursā simtiem acu pāru ar interesi vēroja Evandželīnu Džu, kas viena pati stāvēja uz skatuves prožektoru gaismā. Viņai bija jāizdara izvēle: kā nospēlēt Čanu E?

Čana E ir dieviete, un Ķīnā stāsts par viņu un viņas vīru Hou Ji ir tikpat populārs kā Romeo un Džuljetas stāsts Rietumos. Hou Ji, lai gan viņš nebija dievs, piemita ievērojamas spējas. Viņš izglāba pasauli, notriecot ar savām bultām deviņas saules, kas dedzināja zemi, tādējādi iemantojot vispārēju cieņu un pielūgsmi.

 

 

Šajā pasakā Čana E izdzer nemirstības eliksīru un aizlido uz Mēnesi (metafora Debesīm), atstājot vīru uz zemes.

Taču pastāv dažādas interpretācijas par to, kāpēc Čana E iedzēra eliksīru.

Ķīnā Džu dzirdēja, ka ka Čana E to izdzēra, lai neļautu kādam no Hou Ji mācekļiem to nozagt.

Pēc tam, kad Džu aizbrauca no Ķīnas, viņas jaunie skolotāji piedāvāja vēl vienu skaidrojumu tam, kāpēc Hou Ji nevarēja kopā ar sievu pacelties Debesīs: tam traucēja viņa lepnums.

Džu domā, ka tā bija "interesantāka interpretācija". Hou Ji augstprātība nozīmēja, ka viņam nav vietas Debesīs – dievi atalgo par raksturu, nevis sasniegumiem. Tāpēc Čana E devās turp viena.

Abas dažādās versijas, iespējams, būtu palikušas tikai Džu filozofisko pārdomu līmenī, ja vien viņai nevajadzētu uzzināt, kā viņai jādejo: kā sievai, kas dedzīgi sargā sava vīra burvju eliksīru, vai kā dievišķai būtnei, kas gatavojas atgriezties Debesīs, nožēlojot vājības, kas sasaista cilvēkus viņu mirstīgajās važās.

"Sākumā es nesapratu viņas domāšanas veidu," intervijā Magnifissance stāsta Džu, atsaucot atmiņā savu apjukumu. "Pēc tam, kad atklāju šī stāsta patieso jēgu, izrādē es to varēju ļoti precīzi izteikt ar savām kustībām." Džu savā dejā attēloja Čanas E sāpes, atgriežoties Debesīs vienai.

Meitene vārdā Evanželīna

Kopš 14 gadu vecuma Džu ir Shen Yun Performing Arts dejotāja. Tas ir vienīgais deju kolektīvs pasaulē, kas par savu galveno misiju ir izvirzījis atjaunot tradicionālo ķīniešu kultūru, ko var uzskatīt par dievišķās žēlastības izpausmi cilvēku pasaulē.

Lai gan viņa ir uzaugusi ģimenē, kas bija cieši saistīta ar mākslu - no piecu gadu vecuma viņai mācīja klavierspēli, un drīz pēc tam meitene sāka mācīties dejot -, Džu stāsta, ka tikai pēc pārcelšanās no Ķīnas uz ASV viņa ir sapratusi dziļāko nozīmi kultūrai, kas viņu ieskāva kopš bērnības.

Ņujorkā, starp līdzīgi domājošiem vienaudžiem, viņa atskārta, ka viņas kultūras iekšējie noslēpumi ir saistīti ar morālu paaugstināšanos un tikumīgu dzīvi, nevis ar mūsdienās nereti sastopamo izrādīšanos.

Kad Džu trenējas un uzstājas, viņa sasaistās ar seno tautas nostāstu bagātību, kas tiek pārmantota no paaudzes paaudzē.

No sirds

Džu skaidro, ka klasiskās ķīniešu dejas filozofijā ir frāze: "Sākt no sirds, iznest no kodola." Tas nozīmē, ka tad, kad dejotājs zina, ko vēlas izpaust, viņš sāk ar impulsu no sava ķermeņa kodola un pārvērš savas domas dejas kustībās. Tāpēc Džu bija nepieciešams skaidri zināt, kas tieši virzīja Čanu E.

Iedziļināšanās savas kultūras būtībā ir ļāvusi Džu saprast, ka cilvēka domām ir jābalstās labestībā. "Mūsu klasiskās ķīniešu valodas skolotājs mums māca, ka, ja cilvēks vēlas paveikt lielas lietas, ir nepieciešami trīs nosacījumi: Debesu pilnvarojums, tikumīga rīcība un talants." Tagad Džu dzīvi vada apziņa, ka viņas liktenis ir noteikts, un ka labi izpildīt savu darbu nozīmē rīkoties tikumīgi, lai kur viņa arī atrastos.

Viņa saka, ka šis garīgais resurss viņas dzimtenē ir ticis aizmirsts. "Labestība, taisnīgums, pieklājība, gudrība un uzticība," Ķīnā labi zināmie klasiskie konfūcisma tikumi "varbūt joprojām ir ierakstīti mācību grāmatās, taču mūsdienu ķīnieši tradicionālās kultūras vērtības tā īsti neatzīst."

Jaunā izpratne par Čanas E leģendu lika Džu pārdomāt visu, ko viņa līdz šim domāja zinām par ķīniešu kultūru.

Mūsdienu Ķīnas izglītības sistēmā Ķīnas tradīcijas, piemēram, ticība dieviem un debesīm, tiek uzskatīta par "feodālu māņticību", viņa saka. Un, lai gan seno Ķīnu bieži vien attēlo kā drūmu, bezcerīgu, apspiestu un atpalikušu sabiedrību, kas nevar vien sagaidīt revolūciju, Džu uzskata citādi, jo literatūras lappusēs ir atklājusi pavisam savādāku, krāsainu un daudzveidīgu sabiedrību.

"Pretēji tam, ko man mācīja skolā, senie cilvēki mums nodeva tik daudz brīnišķīga mantojuma," viņa saka, ar to domājot tādus māksliniekus kā Vans Sjidži un viņa kaligrāfiskās poēmas. Runāja, ka viņš kopā ar 42 saviem mācītajiem laikabiedriem sacerējis dzeju, piedaloties dzeršanas sacensībās. Viņa Priekšvārds Orhideju paviljonā sacerētajiem dzejoļiem joprojām ir viens no Ķīnā visvairāk cienītajiem rakstniecības pieminekļiem, un to līdz pat šai dienai kopē topošie kaligrāfi.

Tieši šo kultūras mantojuma vērtību Shen Yun dejotāji un izteiksmīgais Austrumu un Rietumu stila orķestris iedzīvina ar eleganci, cilvēcīgumu un humoru, uzskata Džu.

Viņa norāda, ka jūtas pagodināta, būt starp tik talantīgiem un mērķtiecīgiem kolēģiem. "Kad mēs esam uz skatuves un dejojam dažādās pasaules vietās, es jūtu ļoti taisnu, ļoti tīru enerģiju, kas ir neaprakstāmi spēcīga. Es vēlos nodot šo spēku ikvienam."