Amerikas Savienotajās Valstīs ir pienākusi Pateicības diena! Es domāju par tītara cepeti, dzērveņu mērci, krēmīgu ķirbju pīrāgu un... lāča ķepu un jūras gurķi?

Pagaidiet, tie taču ir pavisam citi svētki. Mēs pie tā drīz atgriezīsimies.

Viņu paustā pateicība

Pateicības diena atgādina par pārceļotāju pirmās ražas godināšanu Jaunajā pasaulē. Pārdzīvojuši grūtus laikus, viņi ar nepacietību gaidīja jaunu dzīvi, kas piepildīta ar reliģisko brīvību, pašpaļāvību un draudzību ar vietējiem iedzīvotājiem. Tāpēc viņi sarīkoja krāšņus svētkus un pateicās Dievam par dāsno aizsardzību.

Mūsdienās Pateicības diena iezīmē gada lielāko maltīti. Bet ķīniešiem ir cits vēsturisks bankets, kas asociējas ar pašiem greznākajiem svētkiem.

Imperatora mēroga svētki

Cjinu dinastijas laikā (1644.-1911.) Ķīnu pārvaldīja no ziemeļiem nākušie mandžūri. Diemžēl mandžūri un etniskie haņu ķīnieši nebija labākie draugi. Tomēr dižais imperators Kansji saprata, ka, lai nostiprinātu savas dinastijas varu, viņam nepieciešams apvienot visus.

Tāpēc savā 66. dzimšanas dienā (gandrīz tieši 100 gadus pēc pirmās Plimutas Pateicības dienas) imperators sarīkoja pirmos mandžūru-haņu impērijas svētkus. Šī bija trīs dienu, sešu banketu ceremonija, kurā piedalījās labākie no labākajiem.

Šajā laikā Ķīna bija milzīga impērija, kas ietvēra daudzas etniskās grupas un vasaļvalstis. Šajos mandžūru-haņu impērijas svētkos tika izvēlētas labākās receptes un delikateses no katra reģiona. Daudzas eksotiskas sastāvdaļas bija jāsavāc no dziļiem mežiem, augstiem kalniem un tālām jūrām. Pēc tam, atgriezušies imperatora virtuvē, pils pavāri steidza grauzdēt, cept un vārīt eļļā, tvaicēt, vārīt, apcept, sautēt un sutināt, lai banketa apmeklētāji varētu nobaudīt vairāk nekā 300 izcilus ēdienus.

Kas bija ēdienkartē?

Tātad, ko jūs sagaidītu šajās greznajās dzīrēs? Lai jums rastos priekšstats:

Olu pīrāgi, cepts lasis, liellopa fileja austeru mērcē, veseli sivēni, tvaicēts kamieļa kupris ar zivju peldpūšļiem, karpas mēle ar lāča ķepu, putnu ligzdu zupa, garneļu ikru un gliemeņu zupa, haizivs spuru un krabju sautējums, drakona bārdas nūdeles, lotosa sēklu novārījums, krevešu šašliks, šitaki sēnes ar priežu riekstiem, paipala, žagata, fazāns, irbe, zoss, pērļu vistiņa, pāvs, gulbis, dzērve, sautētas gliemenes, pērļgliemenes ar osmanta ziediem, mežacūka, brieža cīpslas ar baltām sēnēm, kalmāra un meža pīles veltnīši, koraļļi, lotosa saknes, ēdamās sūnas, bambusa dzinumi, jūras gurķi…

Ja daži no tiem izklausās mazliet dīvaini jūsu gaumei, un ziniet, ka pirmajā Pateicības dienas maltītē galvenais ēdiens nebija tītara gaļa. Uz pārceļotāju galda tika likts daudz brieža gaļas, savvaļas vistu, vēžveidīgo un zušu.

Lielo mandžūru-haņu dzīru laikā starp ēdieniem tika pasniegti arī dažādi augļi, konditorejas izstrādājumi un uzkodas. Tie arī bija žilbinoši lielā daudzumā.

Iedomājieties svaigus, kaltētus un iecukurotus granātābolus, mespilus, līčijas, longanus, persikus, ginkus, ķiršus, kumkvatus, melones, plūmes, cukurniedres, ūdens kastaņus, Indijas riekstus, mandeles un valriekstus; saldētas hurmas, marinētus garšaugus un jūraszāles, moči bulciņas ar sezama pastu, pildītas pankūkas, visu veidu sāļās un saldās klimpas, kraukšķīgas plūmju ziedu smalkmaizītes, vilkābeļu želeju, ananāsu olu krēmu, tomātus medū, lotosa lapu novārījumu, jujubas pudiņus – un tas viss papildināts ar labākajām reģionu tējām…

Un tas bija tikai piemērs!

Imperatora viesi bija augstākās mandžūru un haņu galma amatpersonas, kā arī vasaļvalstu prinči un cienījami ārvalstu sūtņi. Šīm sevišķi svarīgajām personām bija tas gods pusdienot Aizliegtās pilsētas pils greznajās zālēs.

Maltītes laikā galds tika atkārtoti uzklāts četras reizes, pārmaiņus piedāvājot mandžūru un haņu virtuves ēdienus. Lielie servēšanas trauki bija veidoti līdzīgi dzīvniekiem (pīles, vistas, zivs un cūkas), un to saturs tika nepārtraukti uzkarsēts. Šīs augstās personas pusdienoja ar smalkiem bronzas, sudraba un porcelāna izstrādājumiem, vienlaikus baudot izcilu instrumentālistu mūziku. Un, kad visi bija pārpārēm pieēdušies, viņus pavadīja ar greznām atvadīšanās dāvanām.

Ēdiena spēks

Vai pēc visām šīm izsmalcinātajām dzīrēm imperatora plāni izdevās? Teiksim tā, mandžūru-haņu impērijas svētki kļuva par iedibinātu tradīciju un imperators Kansji – par vienu no Ķīnas cienījamākajiem un visilgāk valdošajiem imperatoriem. (Labi, to izdevās sasniegt ne tikai našķojoties... tomēr ēdiens joprojām lieliski satuvina cilvēkus.)

Nevaru vien sagaidīt ceturtdienu. Cjinu saldumi izklausās garšīgi, bet lāča ķepa gan man nederēs. Šajā Pateicības dienā manas domas pievērstas pildījumam un pīrāgam.

November 22, 2015