Magnifissance ir Francijas un Kanādas vadošais bilingvālais luksusa dzīvesveida žurnāls ķīniešu un angļu valodā, kura mērķis ir veidot tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, veidojot vienotu izpratni par skaistumu un izsmalcinātību, kas gulstas abu šo tradīciju pamatos.

Iepriekšējā Magnifissance numurā bija publicēts raksts par Shen Yun vadošo dejotāju Kerolu Huanu. Huana dejo Shen Yun sastāvā kopš 2017. gada. 2018. gadā viņa ieguva dalītu pirmo vietu New Tang Dynasty Television Starptautiskajā klasiskās ķīniešu dejas konkursā (junioru sieviešu grupā).

No Magnifissance raksta “Leģendārās skaistules radīšana”

Diao Čaņas kundze — viena no četrām leģendārām skaistulēm ķīniešu vēsturē — Ķīnā ir labi pazīstams vārds. 14. gadsimta vēsturiskajā romānā Trejvalstu vēstures atstāstījums ir attēlots stāsts par Diao Čeņas kundzi, kas palīdzējusi savam pieņemtajam tēvam ar iedomāta mīlas trīsstūra palīdzību gāzt no troņa tirānisku karavadoni. Mūsdienās viņa ir pazīstama kā sieviete, kas apveltīta ar nepārspējamu skaistumu, un spējusi paveikt to, ko nespēja paveikt neviens kareivis šajā zemē — apturēt valdošo teroru.

Vēlās Haņu dinastijas laikā karaliskajā galmā varu sagrāba ļauns karavadonis. Ar sava pieņemtā dēla, nežēlīgā algotņa, palīdzību viņš izpostīja impēriju un nogalināja visus, kas uzdrošinājās viņam pretoties. Kāds galminieks, kas bija saglabājis uzticību imperatoram, paveica gluži vai neiespējamu misiju. Viņš izstrādāja plānu, kā izjaukt saskaņu tēva un dēla starpā, piedāvājot katram no viņiem savu skaisto pieņemto meitu — Diao Čaņas kundzi.

Stāsts par Diao Čaņu gadsimtiem ilgi ir aizrāvis ķīniešu rakstnieku un mākslinieku iztēli un iedvesmojis uz daudzu priekšnesumu radīšanu. Savā 2019./2020. gada sezonā Shen Yun Performing Arts atveidoja šo leģendāro stāstu deju drāmā ar nosaukumu Skaistules slazds.

Diao Čaņas kundzes loma tika uzticēta vienai no Shen Yun uzlecošajām zvaigznēm un vadošajām dejotājām – Kerolai Huanai. Saņemot uzdevumu intervēt viņu man bija ārkārtīgi interesanti tikties ar izpildītājmākslinieci, kas atveidojusi vienu no skaistākajām sievietēm Ķīnas vēsturē.

Tērpusies elegantā vienkrāsainā kostīmā, manā priekšā parādījās smaidoša Huana. Mani pārsteidza tas, ka viņa ir laimīga un dzīvespriecīga jauna sieviete, kuras manieres ir neviltoti patiesas. Es nespēju saskatīt ne miņas no tieksmes vērpt intrigas, kas dominēja Diao Čaņas sarežģītajā dzīvē. Mūsu sarunas sākumā es jautāju, kā viņai izdevies, neizrunājot ne vārda, 7 minūtēs izstāstīt Diao Čaņas stāstu un palīdzēt skatītājiem no dažādām valstīm un atšķirīgiem sociālajiem slāņiem atzinīgi novērtēt 2000 gadus senu Ķīnas vēstures daļu.

Lielākā daļa cilvēku mūsdienās koncentrējas uz Diao Čaņas neparasto skaistumu un spēju manipulēt un vērpt intrigas. Tomēr Huanai ir pašai sava izpratne. Viņa uzskata, ka tas ir stāsts nevis par Diao Čaņas skaistumu, bet gan par viņas uzticību tēvam un valstij.

“Pēc tam, kad biju izlasījusi grāmatu Trejvalstu vēstures atstāstījums, es sapratu, ka Diao Čaņa izjūt dziļu cieņu uz savu pieņemto tēvu un sirdī glabā uzticību savai valstij. Viņa ir gatava uzupurēties citu labā. Viņa ir ļoti drosmīga.”

Skaistules slazds ir deju drāma ar sarežģītu sižetu. Kad Huana tikko sāka gatavoties šai lomai, viņa domājusi, ka grūtākais būs trešais cēliens — viņas deja ar nežēlīgo tirānu un viņa padēlu. Šī miniatūra ir pilna strauju kustību un sarežģītu paņēmienu, jo ​​Diao Čaņa nostāda viņus vienu pret otru. Tomēr, kad viņa bija vairāk iedziļinājusies sava skatuves tēla būtībā, Huana atklājusi, ka visgrūtākā aina patiesībā ir otrais cēliens dārzā, kad viņas tēvs pirmo reizi ierodas jautāt, vai viņa vēlas palīdzēt viņam šajā misijā.

“Iekšēji viņa nevēlas to darīt,” Huana stāsta. “Bet viņa redz arī sava tēva pārdzīvojumus un valstī valdošo briesmīgo situāciju. Viņā cīnās visdažādākās emocijas: vai viņai vajadzētu upurēt sevi un savu mīlestību, lai izteiktu pateicību savam pieņemtajam tēvam; grūtības, kas saistītas ar šī lēmuma pieņemšanu, kā arī viņas apņēmība, kad lēmums beidzot ir pieņemts — šajā dejas fragmentā vērojams sarežģītu emociju sajaukums.”

Lai skaidri attēlotu sava skatuves tēla būtību, Huana rūpīgi analizēja domu gaitu un emocijas, kas pavada katru kustību katrā cēlienā. Viņa vairākkārt klausījās muzikālo pavadījumu, lai saskaņotu ar to savas izjūtas, un pēc tam pārnestu tās uz savām kustībām.

Klasiskā ķīniešu deja ir mākslas veids, ko vada mākslinieka sirds. Tikai tad, ja dejotājs savās kustībās ieliks jūtas, ķermenis sekos sirdij. Tas veido aizraujošu un izteiksmīgu dejas formu.

“Viena un tā pati kustība var būt ātra vai lēna, skumja vai priecīga, viss ir atkarīgs no tā, kāda veida izjūtas dejotājs vēlas izteikt,” skaidro Huana. “Ar vienu un to pašu kustību var daudz ko izteikt, jo kustībā ieliktās izjūtas ir atšķirīgas. Šī ir viena no unikālajām klasiskās ķīniešu dejas īpatnībām.”

Huana uzskata, ka Diao Čaņas kundzes tēla atveidošana uz skatuves ir palīdzējusi viņai sasniegt briedumu kā izpildītājmāksliniecei. Tagad viņa ir iemācījusies savā dejā ielikt racionalitātes izjūtu. Viņai klasiskā ķīniešu deja nav tikai fiziskas kustības; tā prasa pielietot intelektu un spēju iedziļināties domājot. Huana stāsta, ka ar šo jauniegūto racionalitātes izjūtu viņa spēj labāk izprast savus skatuves tēlus un prot vieglāk tos atveidot.

“Iespējams, tas ir tāpēc, ka procesa laikā man bija daudz kas jāapsver, un tikai pēc nopietnām pārdomām uzradās atbildes,” stāsta izpildītājmāksliniece, piebilstot, ka tas viss ir saistīts ar viņas padziļināto izpratni par tradicionālo ķīniešu kultūru, kurā uzsvars tiek likts uz lietu iekšējo būtību.

“Tāpat kā tradicionālajā ķīniešu kultūrā arī klasiskajā ķīniešu dejā uzsvars tiek likts uz iekšējo būtību un izjūtām.”

Huana ir dzimusi un uzaugusi Ķīnā. Pēc mātes teiktā, Huana izrādījusi interesi par deju vēl būdama pavisam maza meitene. Viņa sākusi dejot 4 gadu vecumā, mācoties klasisko ķīniešu deju un tautas dejas.

12 gadu vecumā Huana tika uzņemta pasaules vadošajā klasiskās ķīniešu dejas akadēmijā - Ņujorkas Fei Tian Mākslas akadēmijā. Viņa atbrauca uz Amerikas Savienotajām Valstīm un uzsāka intensīvus treniņus, lai kļūtu par profesionālu dejotāju. 2018. gadā Huana ieguva zelta godalgu junioru sieviešu grupā New Tang Dynasty Television Starptautiskajā klasiskās ķīniešu dejas konkursā.

Laikā, kad Ņujorkā sākās viņas dejošanas karjera, Huanu turpināja mākt raizes par viņas vecāku drošību Ķīnā. Huanas vecāki nodarbojas ar ķīniešu garīgo praksi, ko sauc par Faluņgun. Faluņgun, kas pazīstams arī kā Faluņ Dafa, 20. gadsimta 90. gados Ķīnā bija ļoti populārs, jo ārkārtīgi labvēlīgi ietekmēja cilvēka garīgo un fizisko veselību. Pēc Ķīnas valdības veiktajiem aprēķiniem tolaik gandrīz 100 miljoni Ķīnas pilsoņu praktizēja Faluņgun.

Bailēs no prakses pieaugošās popularitātes, 1999. gada jūlijā Ķīnas komunistu līderi pasludināja Faluņgun par sabiedrības lielāko ienaidnieku, un uzsāka nežēlīgu Faluņgun praktizētāju vajāšanu. Šie cilvēki tika nosūtīti uz darba nometnēm, ievietoti psihiatriskajās klīnikās un ieslodzīti cietumos, kur tika spīdzināti centienos piespiest viņus atteikties no šīs prakses. Huanas vecāki arī kļuva par šo vajāšanu upuriem, jo atteicās nodot savu ticību.

Ķīnā Faluņgun praktizētāji pastāvīgi saskaras ar nelikumīgu aizturēšanu, ieslodzījumiem, terorizēšanu un diskrimināciju. Huana uzauga pastāvīgu baiļu atmosfērā.

Reiz Shen Yun priekšnesumā Huana atveidoja Debesu jaunavu dejas miniatūrā, kurā stāstīts par Faluņgun vajāšanu Ķīnā. Atrodoties uz skatuves, viņa sajuta dziļu aizkustinājumu, vērojot vajāto praktizētāju lomu izpildītājus.

“Kad es redzēju, cik neatlaidīgi viņi turpina turēties pie savas ticības, es biju dziļi aizkustināta,” māksliniece atzīstas. “Es zināju, cik grūtā situācijā praktizētāji atrodas Ķīnā. Es neko nespēju palīdzēt, bet nevarēju arī pārstāt domāt par visiem man tur pazīstamajiem cilvēkiem.”

Atrodoties Amerikas Savienotajās Valstīs, Huana tikai pa retam saņēma kādu ziņu no vecākiem, un nebija viņus redzējusi jau gadiem ilgi. Kādu dienu viņa saņēma ziņu, ka vecāki brauc šurp. Pēc mirkļa neiedomājama pārsteiguma viņu pārņēma nevaldāms prieks.

Vēlāk viņa uzzināja, ka vecākiem tikko izdevies aizbēgt no Ķīnas uz ASV pēc tam, kad tika kārtējo reizi nelikumīgi aizturēti. Viņi bija uz ielas stāstījuši cilvēkiem par Faluņgun, kad kāds par viņiem paziņoja milicijai. Pēc atbrīvošanas Huanas vecāki nolēma uz visiem laikiem atstāt Ķīnu.

Viņas atkalredzēšanās ar vecākiem ASV bija pildīta ar rūgtuma skartu prieku. Beidzot ģimene varēja būt kopā, neraizējoties vairs viens par otra drošību. Taču nav iespējams izvairīties no skumjām par atstāto dzimteni un grūtībām sākt visu no jauna svešā valstī.

Huana un viņas vecāki vairs nav sazinājušies ar saviem tuviniekiem un draugiem Ķīnā. Tomēr viņa nav tos aizmirsusi. Huana apgalvo, ka tas nostiprina viņā apņēmību stāstīt cilvēkiem patiesību par Ķīnas vēsturi un Ķīnas tautu ar klasiskās ķīniešu dejas palīdzību.

“Reizēm pēc intensīviem treniņiem es jūtos nogurusi,” viņa atzīstas. “Bet es zinu, ka tas, ko es daru, ir ļoti svarīgi, ka tas ir kaut kas ārkārtīgi īpašs. Tāpēc es turpinu to darīt, lai tur vai kas.”

Shen Yun ir izpildītājmākslas grupa, kuras mērķis ir atgriezt dzīvē 5000 gadus ilgušo Dievu iedvesmoto kultūru, kas Ķīnā tika iznīcināta komunistu valdīšanas laikā. Lai izpildītu šo misiju, Shen Yun katru gadu iestudē jaunu programmu ar jaunu horeogrāfiju, jaunu mūziku un jauniem sižetiem.

Shen Yun dejotāji, mūziķi, horeogrāfi un iestudējumu dizaineri arvien pakļauj sevi jauniem mākslinieciskiem izaicinājumiem, lai sniegtu skatītājiem vīziju par to, kāda var būt Ķīna bez komunisma. Katru gadu vairāk nekā viens miljons skatītāju vairāk nekā 100 pilsētās sirsnīgi sveic Huanu un viņas kolēģus — Shen Yun izpildītājmāksliniekus. Kolektīvs ceļo vairāk nekā 6 mēnešus, viesojoties vairākos kontinentos.

Huana ir ārkārtīgi talantīga. Viņas enerģija un entuziasms, kā arī inteliģence un darba mīlestība padara viņu par zvaigzni, kuras augšupejošo trajektoriju nav iespējams apturēt.

Huana apgalvo, ka viņai patiešām ir paveicies. Māksliniece ir pateicīga par viņai sniegtajām iespējām un visiem, kas viņu ir atbalstījuši šajā ceļā: vecākiem, kolēģiem, skolotājiem, atbalsta personālam un daudziem citiem.

Ik gadu, turnejas laikā svinot savu dzimšanas dienu, viņa izsaka savu karstāko vēlēšanos. Gadu no gada tā ir viena un tā pati vēlēšanās: pilnveidoties dejā un gludi, veiksmīgi pabeigt turneju.

Viņai patiešām ļoti veicas — “Katru gadu mana vēlēšanās vienmēr piepildās!”