Man nekad nav bijis tik daudz kostīmu priekšnesumiem kā šogad – 15! Iedomājieties: 15 kleitas un tērpi, kas saskaņoti ar jebkura stila aksesuāriem – un tas viss divu stundu laikā.

Pēc tik daudzām sezonām es joprojām ar apbrīnu raugos uz skaistajām lietām, ko rada mūsu kostīmu nodaļa. Katrs auduma gabals, spīgulis, šalle, sprādze un aukliņa ir izgatavoti ar pedantisku rūpību. Katrs raksts ir izstrādāts daudz detalizētāk, nekā varētu saskatīt pirmajās rindās sēdošie skatītāji... Ja vien kāds apņēmīgs pirmajā rindā sēdošais skatītājs neizmanto binokli, kas Taivānā ir ierasta lieta cilvēkiem, kuri ir ļoti aizrāvušies ar Shen Yun.

Pārnes mani citur

Lai kā man gribētos sevi izklaidēt, man tam nav laika. Šova laikā mēs praktiski esam stafetes skrējienā – lecam kostīmos, skrienam uz skatuves, dejojam, steidzamies atpakaļ uz ātrās pārģērbšanās telpu, un pēc dažām sekundēm izskrienam no tās jau kā pavisam citi personāži.

Pirmajā cēlienā vien mēs ceļojam cauri gadsimtiem no laika pirms mūsu ēras līdz Haņu dinastijas laikam (206. g. p.m.ē.–220. g. m.ē.). Vai laiks transformācijai ir atvēlēts? Nedaudz vairāk par minūti. Tad, pirms es spēju iekārties savā tirkīzzilajā galma dāmas kleitā, priekškars atkal ir nolaidies! Vienā acumirklī mēs pārceļamies uz Tanu dinastiju (618.–907.) ar tērpiem piesātināti oranžās un zaļās krāsās. Un inscenējums ilgst tikai piecas minūtes.

Šogad dejas un tērpi mūs pārceļ no saltajām Tibetas augstienēm uz Mongolijas stepēm. Mēs nonāksim daudzās krāšņās pilīs – Haņu, Tanu, Cjinu, kā arī Mēness pilī un dziļjūras Drakona pilī.

Ceļojuma laikā katrs tērps garantē, ka esam ģērbušies atbilstoši laikmetam un personāžam – no frizūras līdz apaviem. Pārlecot citā vēsturiskā laikā ir nepieciešams atbilst tā laika modes tendencēm, pat ja apstājamies tur tikai uz mirkli.

No otras puses, es jūtos vainīga par to, ka nespēju katram tērpam piešķirt pelnīto uzmanību. Tāpēc, apliecinot cieņu visiem mūsu izsmalcinātajiem tērpiem un lieliskajiem tērpu nodaļas darbiniekiem, es vēlos dalīties ar idiomu, kurai iedvesma smelta leģendā.

Nevainojama tērpa attēlojums

Reiz kādā rāmā vasaras naktī savā pagalmā snauduļoja jauns vīrietis vārdā Guo Haņs. Pēkšņi uzpūta vēss vējiņš, līdzi atnesot ļoti aromātisku vēsmu. Apburoši, – viņš nodomāja, un lēnām atvēra acis.

Tieši tobrīd no debesīm nolaidās vientuļa feja. Pārsteigts, taču ieinteresēts, viņš piegāja pie dievietes, lai pajautātu, kas viņa ir.

“Esmu audēja no debesīm,” viņa atbildēja. “Vienkārši nolaidos pastaigāties.”

Kad viņa pienāca tuvāk, viņš varēja labāk aplūkot jaunavas izsmalcināto tērpu. No galvas līdz kājām – viņa bija ģērbusies tik eleganti, tik pilnīgi un patiešam nevainojami! “Kā tas ir iespējams?” izbrīnītais jauneklis neviļus skaļi nodomāja.

“Bet, protams,” feja smejoties atbildēja , “debesīs mūsu drēbes nešuj ar mirstīgo adatām un diegu!”

Tad, tikpat graciozi, kā bija parādījusies, debesu jaunava pacēlās gaisā. Un izbrīnītais jauneklis atkal palika viens, ja neskaita birzī čirkstošos circeņus.

Un no šī stāsta radās idioma:

“bez vīlēm kā debesu apģērbs,” tiaņ ji vu fen (天衣無縫). To lieto, lai aprakstītu kaut ko nevainojamu, kas tiek izveidots ar nevainojamu meistarību.

Neparasta uzslava

Ja mūziķim katra nots ir perfekta, ja katra dejotāja kustība pārspēj jūsu cerības, tas nozīmē būt “bez vīlēm kā debesu apģērbam”.

Taču vispār, kūstot Austrālijas karstuma viļņa vidū, es domāju, ka barista, kas man pagatavoja lielu porciju brīnišķīga matcha slushy, arī ir pelnījusi šo uzslavu par savu mākslas darbu! (Uzminiet, kur šobrīd atrodas mūsu kolektīvs? Ir vasara, un šonedēļ gaisa temperatūra sasniedz 41,6°C)

Līdz nākamajai reizei!

February 21, 2016