Starp Vudana virsotnēm un bezdibeņiem atrodas seno daoistu tempļu kopa. No lieliem pelēkiem akmeņiem veidotu kāpņu augšgalā, kas nav pasargāts no vējiem, mēs ieejam pa kāda tempļa vārtiem. Tur, lielā pagalmā, mēs atrodam jaunu vīriešu grupu – Dao meklētājus – kuri praktizē kaujas mākslas. Turot vēdekļus, kas rotāti ar jiņ-jan simbolu, viņi piesardzīgi riņķo, un to kustības ir vienmērīgas kā plūstošs ūdens.

Rāmā aina pēkšņi tiek pārtraukta, kad viņi iesaistās cīņā un veic gravitācijas neierobežotus lēcienus un salto. Treniņa beigās daoisti atgriežas savās vietās, līdzsvarojot spēku un žēlsirdību, vitalitāti un klusumu.                   

Vudana kalni (武當山) ir daoisma filozofijas fizisks attēlojums pretējo spēku harmonizēšanai. Paceļoties miglainajos mākoņos augstu virs rosīgajiem tirgiem un tālu no ikdienišķās pasaules, tie vienlaikus ir majestātiski un rāmi.

Augstākā vieta, kas trāpīgi nosaukta par "Debesu pīlāra virsotni" (天柱峰), sniedzas 1613 metrus augstu debesīs, un to ieskauj viļņaina 72 virsotņu, 36 klinšu un 24 strautu panorāma. Pievienojiet tai augstās priedes un neskaitāmas sulīgi zaļās nokrāsas, kas iestiepjas horizontā, un jūs iegūsit dzīvu audeklu ar senas ķīniešu dabas ainavas attēlojumu.

Nogāzes rotā sens daoistu tempļu un klosteru komplekss, kas neticamā veidā izvietojies uz augsto krauju malām. Šie arhitektūras brīnumi tika uzcelti piecu dinastiju laikā – Tanu, Sunu, Juaņu, Minu un Cjinu – un aptver vairāk nekā tūkstošgadi Ķīnas vēsturē.

Liela daļa no tā, kas tur saglabājies līdz šodienai, ir rezultāts apjomīgam celtniecības plānam, kuru piecpadsmitā gadsimta sākumā īstenoja Minu dinastijas imperators Junle. Bet mūsdienās Vudana kalni ir pazīstami kā daoisma šūpulis.

Vudana un vušu

Vudana kalniem pieder goda tituls “Pirmais dievišķais kalns zem debesīm” (天下第一仙山). Gadsimtiem ilgi šis svētais kalns bija daoisma praktizētāju ceļojumu galamērķis, padarot to par galveno centru tiem, kas meklē Dao jeb Ceļu.

Papildus tam, ka Vudana ir vieta garīgai izaugsmei, tās ir arī mājas daoistu kaujas mākslai – Vudana cjuaņ, kurā tiek likts uzsvars uz prātu un garu kā spēka avotu.

Slavenākais Vudana kalna praktizētājs bija daoistu vientuļnieks Džans Saņfens. Minu dinastijas vēsturē viņš ir aprakstīts kā 2 metrus un 13 centimetrus garš, stalts kā priede, ar šķēpa formas vaigu bārdu. Viņš esot nodzīvojis kā cilvēks vairāk nekā 200 gadus, un sasniedzis nemirstību kā dievība. Viņš bija pamatlicējs kaujas mākslas stilam taiči čuaņ jeb taidzji, kas ir saglabājis savu popularitāti (lai arī lielā mērā pārveidots) līdz pat mūsdienām.

Šī gada vēdekļu deja “Vudana kalna kareivji” ilustrē Vudana kareivju rāmo spēku un atdzīvina uz skatuves taidzji simbolu.

Vudana dejā

Tomēr nepārprotiet, – tas, ko mēs izpildām, ir klasiskā ķīniešu deja, nevis kaujas mākslas. Abām tradicionālajām mākslas formām ir kopīga vēsture, uz ko norāda fakts, ka ķīniešu hieroglifi dejai un kaujas mākslām tiek izrunāti kā "wǔ". Bet agrīnās klasiskās ķīniešu dejas formas, īpaši dažādas akrobātiskās tehnikas, daļēji tika nodotas tālāk ar kaujas mākslu starpniecību.

Taču, kā savā blogā izteicās dejotājs Mins Liu (nav radinieks), jūs varat tos uzskatīt par dvīņiem, kas dzimuši pirms 5000 gadiem, bet kuriem ir ļoti atšķirīgi raksturi.

Ja jūs vēlaties uzzināt par klasiskās ķīniešu dejas vēsturi un tās saistību ar kaujas mākslām, jums noteikti ir jāizlasa šis Li Hundži kunga raksts.

Vai esat redzējuši šī gada deju “Vudana kalna kareivji”? Pamēģiniet saskatīt mūsu kustībās un veidojumos mājienus uz jiņ-jan simbolu. Un, lūdzu uzrakstiet man komentāru sadaļā savas domas!

April 15, 2014