Kad cilvēki dzird, ka Shen Yun uzstājas uz skatuvēm visā pasaulē, katru gadu apmeklējot vairāk nekā 150 pilsētas un 20 valstis, bieži rodas jautājums: “Kas tajā ir vislabākais?”

Vai tā ir iepazīšanās ar dažādām kultūrām? Iespēja nogaršot eksotiskus vietējos ēdienus? Vai arī tas ir piedzīvojumiem bagāts dzīvesveids, tā kā mēs pastāvīgi esam kustībā, ņemot vērā mūsu spraigo ceļojumu grafiku? Es teiktu, ka tas viss ir interesanti, tomēr tas, kas man patīk visvairāk, patiesībā ir kas cits.

Nepārprotiet mani. Man patīk ceļot uz dažādām vietām, un izmēģināt jaunas lietas. Un es neiebilstu, ja laika atšķirība vai saspringts izrāžu grafiks papildina mūsu ikdienas pārbaudījumus — šīs ir lietas, kas padara dzīvi krāsaināku. Taču mana mīļākā pasaules turnejas daļa patiesībā ir daudz vienkāršāka. Faktiski tas ir kaut kas tik smalks, ka to patiešām ir viegli nepamanīt.

Mana mīļākā turnejas daļa ir tas brīdis, kad pēc tiešām veiksmīgas izrādes nolaižas pēdējais priekškars, un kad pēc spriedzes un koncentrēšanās var ievilkt dziļu elpu un izjust brīnišķīgu paveiktā darba sajūtu. Parasti šajā brīdī esmu klāta sviedriem, enerģētiski iztukšota un absolūti gatava iekrist gultā. Un tieši tad es jūtos vislaimīgāk.

Tas ir uzjautrinoši, jo aši pārlaižot skatu nu jau vāji apgaismotajā skatuvē, var pamanīt, ka visiem grims pēc divarpus stundu intensīvas dejošanas ir sācis notecēt un izsmērēties. Noņemtie šinjoni atklāj izpūrušos un sagūlušos matus. Un pēc pulcēšanās uz ātru izrādes kopsavilkumu, desmitiem labi sagatavotu dejotāju ir gatavi novilkt savus tērpus un sakārtoties naktij.

Tas var neizklausīties pēc iespaidīgākās ainas… taču tad var ieraudzīt smaidus.

Kad uzstāšanās laikā ir veicies patiešām labi, to jūt viss kolektīvs. Enerģija ir tik spēcīga, it kā to varētu sataustīt. Katrs atsakās no sevis, sadarbojas ar pārējiem izpildītājiem un atceras, ka esam uz skatuves, lai dalītos skaistajā tradicionālās Ķīnas kultūrā ar tālāk sēdošajiem skatītājiem – kad jūs atbrīvojat savu prātu no traucējošām domām un ļaujat sev būt vienai daļiņai no neticama pasākuma, tā ir nesalīdzināma sajūta. Pateicoties simts māksliniekiem, kas strādā kopā kā viens, mēs varam ar atvērtību un entuziasmu atdzīvināt skatuvi. Un, kad šī enerģija nonāk līdz auditorijai, tas ir patiešām aizraujoši.

Pirms vairākiem gadiem, kad es pirmo reizi sāku ceļot ar Shen Yun, es domāju, ka labākā turnejas daļa ir pārtraukuma dienas, kad mēs varējām ieskriet saulainās Floridas pludmaļu viļņos vai nesteidzīgi pastaigāties pa milzīgajiem iepirkšanās centriem. Tomēr mazliet pieaugot un labāk saprotot, kāpēc mēs esam sanākuši kopā darīt to, ko darām, es sāku apzināties, kas man patiešām sagādā vislielāko laimi. Tas nebija kāds īpašs prieks, ko es sagādāju pati sev, bet drīzāk tas, ko es varēju darīt citu labā. Tā ir pavisam vienkārša maģija, pateicoties kurai laimi atrast ir daudz vieglāk.

Kārtējais turnejas gads tikko sākas, un es atkal atgriežos izrāžu sezonas ritmā. Iespējams, mēs lidosim uz dienvidiem līdz pat Argentīnai, vai brauksim uz dzestro Monreālu ziemeļos, taču es zinu, ka tā noteikti būs vēl viena laimīga turneja. Lai kur arī ceļš mūs aizvestu, es zinu, ka tas būs piepildīts ar stāstiem, kurus stāstīt, un piedzīvojumiem, kurus atcerēties.

Būs saulainas debesis un lietainas dienas, kā arī jauni atklājumi un lielāki pārbaudījumi, taču tieši tas arī padara panākumus vēl saldākus. Pārdomājot vēlreiz, iespējams, tāpēc grūtākās turnejas daļas kļūst par labākajām.

January 8, 2019