Šajā rakstu sērijā mēs aplūkosim vēsturiski nozīmīgas personības no senās Ķīnas, kurām atrodami pārsteidzoši līdzinieki Rietumos.

Šodien mēs salīdzināsim divus Renesanses laikmeta izgudrotājus, inženierus, filozofus, izcilus domātājus un māksliniekus - jā, to visu iemiesoja tikai šie divi cilvēki. Leonardo da Vinči ir renesanses laika Rietumu cilvēka iemiesojums. Mēs par viņu uzzinājām skolā, un viņam bija tik liela nozīmīga loma Rietumu civilizācijas attīstībā, ka mēs viņa vārdā nosaucām bruņurupuci.

Leonardo bija centies izgudrot marmora griešanas zāģi. Bet kurš patiesībā izgudroja šādu zāģi? Mēs uzskatām, ka tas tika izgudrots Ķīnā karojošo valstu periodā (475.–221. g. p.m.ē.).

Patiešām, gandrīz 6500 kilometrus uz austrumiem no Florences un 2000 gadus pirms Leonardo mēs atrodam vēl vienu renesanses laikmeta cilvēku. Un koku zaru nogriešana ar zobainu asmeni diez vai bija viņa vienīgais sasniegums.

Mēs runājam par Lu Baņu (507.–440. g. p.m.ē.), kas ir neviens cits kā “galdnieku dievs”, kā viņu tolaik mīļi sauca.

Leonardo da Vinči, protams, ir ievērojams ar tādiem saviem mākslas šedevriem, kā piemēram, Pasaules glābējs, Pēdējais vakarēdiens un Mona Liza. Cik mums zināms, tad Lu Baņa oriģinālie mākslas darbi nav saglabājušies. Viņš bija ļoti talantīgs mākslinieks, reiz viņš izgreba koka fēniksu, kas bija tik dzīvs, ka aizlidoja. Iespējams, tas arī ir iemesls viņa darbu pazušanai.

Runājot par lidošanas mākslu, tiek uzskatīts, ka Lu Baņs izgudroja koka putnu, kas varēja planēt trīs dienas, pirms nolaidās zemē. Varbūt tas bija tas pats radījums, kura rezultātā viņš tika atzīts par gaisa pūķa izgudrotāju.

Izņemot gaisa pūķi un zāģi, viņš izgudroja un pilnveidoja vēl daudzus citus galdniecības instrumentus, piemēram, urbi, kvadrātu, ēveli un tintes marķieri, no kuriem daudzus mēs lietojam vēl šodien.

Ir plaši pazīstama ķīniešu idioma, kuru bieži izmanto, lai kādam ierādītu tā vietu vai mazinātu kāda augstprātību: “Vicināt cirvi pie Liu Baņa durvīm” (班門弄斧, baņ meņ nun fu). Lietas būtība ir tāda, ka jums nevajadzētu izrādīties ar savām niecīgajām galdniecības prasmēm galdnieku meistara priekšā.

Da Vinči un Lu Baņs abi nodzīvoja 67 gadus, viņi bija arī inženieri ar līdzīgām interesēm. Laikā kad Lu Baņs izgudroja gaisa pūķi, Leonardo izgudroja vairākas lidojošas mašīnas, piemēram, ornitopteri un “gaisa skrūvi” (lai gan viņš gaisa pūķi minēja kā iedvesmas avotu), tāpat viņš izgudroja arī izpletni, gadījumā, ja rastos problēmas ar iepriekš minētajiem izgudrojumiem. Kamēr Leonardo izgudroja bruņumašīnu, milzu arbaletu un trīsstobru lielgabalu, Lu Baņs izgudroja “mākoņu kāpnes” (saliekamās pretsvara kāpnes) , lai varētu pārvarēt cietokšņa mūrus, kā arī kuģu abordāžas āķus un tarānu. Un, kad Leonardo izgudroja robotu - bruņinieku, Lu Baņs izgudroja koka riteni (tas nebija divritenis, drīzāk gan trīsritenis, bet pieaugušajiem).

Viņi abi bija darītāji. Un aizstāvēja to, ko bija veikuši.

“Es jau sen esmu ievērojis, ka talantīgi cilvēki reti kad slinko un ļaujas peldēt pa straumei,” sacīja da Vinči. “Viņi iet un aktīvi kaut ko dara.”

“Labākais laiks koka stādīšanai,” sacīja Lu Baņs, “ir piecdesmit gadus iepriekš. Otrais labākais laiks ir tagad.”

Mēs drīz pabeigsim mūsu rakstu sēriju par slaveniem cilvēkiem, kuri dzīvoja vienā un tajā pašā laikā, mums vēl ir palicis tikai viens pāris. Ieskatieties šeit pēc nedēļas, un uzzināsiet, kas viņi ir.