Intervija ar Shen Yun Symphony Orchestra komponistu Gao Juaņu
Shen Yun Performing Arts galvenajā mītnē Ņujorkā cauru diennakti no katras studijas plūst mēģinājumu skaņas. Shen Yun mūziķi ir ļoti aizņemti. Papildus tam, ka viņi gatavojas spēlēt pavadījumu 2019. gada deju uzvedumam, viņi arī uzlabo savu sadarbību simfoniskā orķestra rudens sezonai.
Tas nebija viegli, taču mums izdevās notvert vienu no mūsu aizņemtākajām personām — komponistu Gao Juaņu —, lai viņš sniegtu mums unikālu ieskatu tajā, ko sagaidīt no šī gada koncerta.
J: Vai jūs varētu pastāstīt, ar ko mūsu simfoniskais orķestris atšķiras no citiem mūsu ikgadējiem iestudējumiem?
GJ: Shen Yun izrādē centrālo vietu ieņem dejas, bet mūzika tās pavada. Koncertā mēs apvienojam Shen Yun turnejas orķestrus veselā simfoniskajā orķestrī. Mūsu mūzika atrodas uzmanības centrā, un mēs darām visu, lai radītu izcilāko muzikālo piedzīvojumu, kādu vien varam.
Programmas oriģinālās kolekcijas ir ņemtas no mūsu deju izrāžu visiecienītākajiem skaņdarbiem. Pēc tam mēs tās pārveidojam mūsu simfoniskā orķestra vajadzībām. Šajos skaņdarbos dzirdamās mūzikas iedvesmas avots ir senās tautas un etniskās melodijas, kas pārmantotas paaudzēs gadsimtu gaitā.
Ķīniešu instrumenti, kurus redzēsiet orķestra centrā, spēlē melodiju uz lielā orķestra fona. Tādējādi jūs dzirdēsiet Rietumu simfonijas grandiozitāti kopā ar tradicionālo ķīniešu instrumentu unikālu, etnisku inspirāciju. Prasme slēpjas tajā, kā panākt, lai viņi spēlētu nevainojamā harmonijā.
Šī ideja – izmantot Rietumu orķestra aranžējumu, lai iepazīstinātu ar Ķīnas 5000 gadu ilgo kultūru un mūziku – ir jauna, un iepriekš netika pielietota. Mēs izpētām dažādas Ķīnas dinastijas un etniskās grupas. Tādēļ tas, ko jūs pieredzēsiet, ir spilgts starpkultūru iestudējums.
J: Kādi ir svarīgākie notikumi ķīniešu mūzikas vēsturē?
GJ: No izrakumos atrastajiem instrumentiem mēs zinām, ka ķīniešu mūzika ir radusies vairāk nekā 9000 gadu senā pagātnē. Laika gaitā attīstījās četri žanri: tautas, literārā, reliģiskā un galma mūzika.
Haņu dinastijas laikā (206. g. p.m.ē.-220. g. m.ē.) galms nodibināja imperatora biroju, zināmu kā juefu, kas atbildēja par muzikālo izglītību, kā arī senās tautas mūzikas un dzejoļu vākšanu. Tolaik kultūras apmaiņa ar Rietumāziju arī iepazīstināja Haņu dinastiju ar jauniem instrumentiem. Tas izraisīja vēl lielāku progresu ķīniešu mūzikā.
Tanu dinastijas laikā imperators Sjuaņdzuns (valdīja no 712. g. līdz 756. g.), kurš pats bija talantīgs mūziķis, izveidoja un personīgi pārraudzīja Bumbieru dārza imperatora mūzikas akadēmiju. Viņa izveidotās iestādes sagatavoja profesionālus izpildītājus un deva milzīgu ieguldījumu ķīniešu mūzikas attīstībā.
J: Pastāv sens uzskats, pie kura mūsdienās atkal atgriežamies, ka mūzikai ir dziedinošs spēks. No kurienes šī doma ir radusies, un kā tā saistās ar tradicionālo ķīniešu mūziku?
GJ: Mūsu senči uzskatīja, ka mūzikai piemīt spēks harmonizēt cilvēka dvēseli tādā veidā, kādā medicīna to nespēj. Senajā Ķīnā viens no pirmajiem mūzikas mērķiem bija dziedināšana. Ķīniešu vārds jeb hieroglifs, kas apzīmē medicīnu, patiesībā ir cēlies no hieroglifa mūzika.
Dižā Dzeltenā imperatora laikā (2698. -2598. g. p.m.ē.) cilvēki atklāja saistību starp pentatonisko gammu, pieciem elementiem un cilvēka ķermeņa pieciem iekšējiem un pieciem maņu orgāniem. Konfūcija laikā zinātnieki izmantoja mūzikas nomierinošās īpašības, lai uzlabotu un stiprinātu cilvēku raksturu un uzvedību.
Mūsdienās zinātniskie pētījumi ir apstiprinājuši arī mūzikas terapeitiskās spējas pazemināt asinsspiedienu, mazināt trauksmi, uzlabot koncentrēšanos, stabilizēt sirdsdarbības ātrumu un daudz ko citu.
J: Viens no unikālākajiem Shen Yun mūzikas aspektiem ir tas, ka tajā tiek izmantoti gan ķīniešu, gan Rietumu instrumenti. Kādus ķīniešu instrumentus mēs varam sagaidīt ieraudzīt uz skatuves simfoniskajā orķestrī?
GJ: Mūsu orķestrī ir ķīniešu lociņa un strinkšķināmie instrumenti, kā arī daudzi ķīniešu sitamie instrumenti.
Erhu, ko dažreiz sauc par ķīniešu vijoli, ir lociņa instruments, kuram ir tikai divas stīgas. Tomēr, pat ar divām stīgām, tas var atskaņot pilnskanīgākās un sērīgākās skaņas.
Strinkšķināmā pipa, kas pazīstama arī kā ķīniešu lauta, bija iecienīts instruments imperatora pils galmā.
Mūsu sitaminstrumentu sadaļā ietilpst arī virkne ķīniešu šķīvju, ķīniešu bungas, ķīniešu zvaniņi, dziedošās bļodas un gongi.
Šie vēsturiskie instrumenti ir spēlējuši ļoti svarīgu lomu ķīniešu mūzikā tūkstošu gadu garumā. Tie izteikti raksturo tradicionālo ķīniešu kultūru, tās paražas un garu.
J: Ar kādiem izaicinājumiem saskaras komponisti un mūziķi, veidojot šo priekšnesumu?
GJ: Visas kompozīcijas sākotnēji bijušas kā deju priekšnesumu pavadījums, tāpēc šo skaņdarbu rakstīšanas laikā mūsu, kā komponistu, uzdevums bija ļoti labi sadarboties ar horeogrāfiem. Mēs centāmies darīt visu iespējamo, lai viņu vīzijas kļūtu par realitāti. Mūsu darbs netika pabeigts, līdz mūzika neatbilda katrai dejas detaļai, un dažkārt tas turpinājās arī mēģinājumu periodā. Šim koncertam mums bija jāpārstrādā skaņdarbi, lai tie atbilstu simfoniskā orķestra priekšnesumam, kurā visas ainas tiks gleznotas tikai ar mūzikas palīdzību.
J: Kā Jums šķiet, ko mūsu publika gūs no koncerta?
GJ: Es ceru, ka viņi jutīsies iedvesmoti. Iedvesmoti no skaistām melodijām, iedvesmoti no priekšnesuma enerģijas, iedvesmoti no senās Ķīnas kultūras un iedvesmoti no jaunas attīstības klasiskajā mūzikā.
* * *
Shen Yun Simphony Orchestra pauž cieņu arī slaveniem Rietumu klasiskās mūzikas darbiem un talantīgiem godalgotiem vokālajiem solistiem, kuri atjauno zaudētās vokālās tehnikas mākslu.