Ceļvedis Mēness kalendāra Jaunajam gadam

新年快樂! Laimīgu Jauno gadu!

Mēness kalendāra Jaunais gads ir viens no visplašāk svinētajiem un jautrākajiem svētkiem pasaulē, taču lielākā daļa cilvēku Rietumos par to neko daudz nezina. Tāpēc mēs dosimies ceļojumā pāri okeānam un atgriezīsimies pagātnē, lai izpētītu šo seno svētku, konkrēti – ķīniešu Jaunā gada, leģendas, paražas un gardās tradīcijas.

Ķīniešu Jaunā gada pamati

Tā kā ķīniešu Jaunais gads tiek svinēts saskaņā ar Mēness kalendāru, katru gadu svētki sākas citā Gregora kalendāra datumā – no janvāra beigām līdz februāra vidum. Šis ķīniešu Jaunais gads iekrīt 12. februārī, iezīmējot Vērša gada pirmo dienu.

Tās ir ļoti garas brīvdienas – pavisam kopā 23 svētku dienas. Tomēr mūsdienās reti sastopami cilvēki, kuri svin un ievēro visas paražas katrā no šīm 23 dienām, un lielākā svinēšana tiek novirzīta uz svētku sākumu un beigām.

Tomēr katrai dienai ir kāds mērķis. Paraudzīsimies:

4. februāris – Mazais gads (小年, sjiao niaņ): sākas sagatavošanās darbi.

5.-10.februāris – gatavošanās turpinās...

11. februāris – Jaungada vakars (除夕, ču sji): lielas ģimenes vakariņas, dāvanas un sarkanās aploksnes ar naudu bērniem.

12. februāris – Jaungada diena (初一, ču ji): petardes, apmainīšanās ar laimes vēlējumiem un apsveikumiem un svinēšana ģimenes lokā.

13. februāris – sievas vecākiem (迎婿日, jin sjui ži): precētās meitas ved savus vīrus un bērnus ciemos pie vecākiem.

14. februāris – Žurkas diena (鼠日, šu ži): saskaņā ar tautas nostāstiem šajā dienā precas peles.

15. februāris – Aitas diena (羊日, jan ži): ķīniešu mitoloģijā dieviete Ņuiva radīja cilvēkus. Saskaņā ar leģendu viņa radīja aitas jaunā gada 4. dienā.

16. februāris – piektais pārtraukums (破五, po vu): tirgi un veikali atkal tiek atvērti, un tiek atcelti daži aizliegumi.

17. februāris – Zirga diena (馬日, ma ži): dieviete Ņuiva 6. dienā radīja zirgu.

18. februāris – Cilvēka diena (人日, žeņ ži): Ņuiva 7. dienā radīja cilvēkus.

19. februāris – Graudu diena (故日節, gu ži dzje): saskaņā ar leģendu šajā dienā tapa zemkopības graudi.

20. februāris – Nefrīta imperatora dzimšanas diena (天公生, tiaņ gun šen): šajā dienā tiek godināts mītiskais Nefrīta imperators.

21. februāris – Akmens svētki (石頭節, ši tou dzje): 10. svētku diena, un tā kā akmens (石) tiek izrunāts tāpat kā desmit (十), tā, protams, ir akmens dzimšanas diena.

22. februāris – Znota diena (子婿日, dzi sjui ži): tēvi šajā dienā aicina pie sevis savus znotus.

23.-25.februāris – gatavošanās Laternu svētkiem...

26. februāris – Laternu festivāls (元宵節, juaņ sjao dzje): šie ir lieli svētki. Cilvēki atzīmē svinības ar visa veida laternām – apaļām un sarkanām, dažādu krāsu un pat laternām mītisku radījumu, tādu kā, drakonu, formā.

Arī šīm laternām ir stāsts. Pirms aptuveni diviem tūkstošiem gadu Džuge Lians – viens no slavenākajiem Ķīnas militārajiem prātiem – izmantoja peldošu laternu, lai nosūtītu signālu pēc papildspēkiem, kad viņa karaspēks nonāca ielenkumā.

Zodiaks

Ķīniešu zodiaks ir dzīvnieku zīmju cikls, kurš atkārtojas ik pēc 12 gadiem un atbilst ķīniešu kosmoloģijai. Zodiaka dzīvnieki pēc kārtas sarindojas šādi: žurka/pele, vērsis, tīģeris, trusis, pūķis, čūska, zirgs, kaza/aita, pērtiķis, gailis, suns un cūka. Katram dzīvniekam ir konkrētas īpašības, un šīs īpašības tiek nodotas cilvēkiem, kas dzimuši zem attiecīgās dzīvnieka zīmes.

Mēness kalendāra Jaunais gads iezīmē pāreju no vienas zodiaka zīmes uz nākamo. Tā kā pagājušais gads bija Žurkas gads, tad nākamais ir Vērša gads.

Papildus 12 gadu dzīvnieku ciklam ir 10 gadu debesu stumbru cikls, kā arī 5 gadu elementu cikls. Kopā šie cikli veido atkārtotu 60 gadu ciklu, un ķīniešu astrologi izmanto šo informāciju, lai nolasītu cilvēka raksturu, likteni un saderību ar citiem cilvēkiem.

Ēdiens

Kādi gan būtu gada svarīgākie svētki bez daudzveidīga un garšīga ēdiena? Tā kā ķīniešu kultūras pamatā ir ģimene, nav pārsteigums, ka Jaungada vakariņas jeb “atkalapvienošanās vakariņas” ir svētku vissvarīgākā daļa.

Lai gan ēdieni uz dažādiem galdiem atšķiras, ir daži kopīgi izmantotie produkti, kas simbolizē labklājību nākamajā gadā. Piemēram, pelmeņi atgādina zelta lietņus, garās nūdeles nodrošina ilgu mūžu, bet vesela zivs simbolizē bagātību un veiksmi, jo vārdam “zivs” (ju) ir tāda pati izruna kā vārdam “pārpilnība”.

Citi raksturīgie ēdieni, ar kuriem jūs varētu sastapties, ir pavasara rullīši, rīsu plācenīši (tie nav pufīgi krekeri, bet gan saldi, lipīgi rīsu miltu plācenīši), dārzeņu ēdieni, veselas vistas un, bieži iecienītais – karstais katls.

Paražas un tradīcijas

Ķīniešu Jaunā gada svinībās tiek ievērotas daudzas paražas un tradīcijas. Lielākā daļa nākušas no leģendām vai dziļdomīgiem vārdu salikumiem.

Sena leģenda, kas saistīta ar ķīniešu Jauno gadu, stāsta par zvēru Niaņu (nozīmē – “gads”), kas Šanu dinastijas laikā terorizēja kāda ciema iedzīvotājus. Pēc kāda laika cilvēki saprata, ka Niaņs ierodas tikai reizi 365 dienās, un ka šis zvērs bīstas no skaļiem trokšņiem.

Tāpēc nākamreiz, kad Niaņs ieradās nodarīt postījumus, cilvēki bija sagatavojušies un sarīkoja daudzas uguņošanas, tā izglābjot ciematu un aizsākot tradīciju, kas turpinās līdz pat mūsdienām.

Pastāv arī daudz Jaungada aizliegumu. Piemēram, Jaunā gada pirmajās dienās nevar teikt negatīvus vārdus, tādus kā, “nāve”, “skumji”, “slims” utt. – tas nes neveiksmi. Tāpat nedāviniet kādam pulksteni, jo vārds “pulkstenis” izklausās līdzīgi vārdam, kas apzīmē pēdējās cieņas izrādīšanu; nelietojiet asus priekšmetus un nesitiet šķīvjus (Grieķijā sit tikai porcelānu).

Tradicionālie ķīniešu Jaunā gada rotājumi ietver sevī poētiskus izteicienus, kurus liek durvīm abās pusēs, sarežģītus papīra izgriezumus, krāsainas laternas, labvēlīgus vārdus un gleznas, kurās attēloti fēniksi, drakoni, skaistas ainavas un dievišķas būtnes.

* * *

Ķīniešu Jaunais gads savā ziņā ir pašas Ķīnas mikrokosmoss. Tas ir sarežģīts, neticami daudzveidīgs un bagāts ar tradīcijām, kas veidotas un pilnveidotas tūkstošiem gadu garumā.

Savā būtībā Jaunais gads ir pateicība par daudzajām dzīves svētībām un dalīšanās šajās svētībās ar mīļotajiem.