Labākās lietas dzīvē

Atceros, ka tā bija viena no labākajām nedēļām manā dzīvē. Pirmā Shen Yun izrāde kolektīva pastāvēšanas vēsturē ar dzīvā orķestra piedalīšanos. Tas notika Bīkonas teātrī Manhetenas centrā, un es biju orķestra obojiste.

Mūsu izrādes nosaukums bija “Svētku brīnumi”, un mūsu kompānijas nosaukums tajā laikā, pirms to nosauca par Shen Yun, bija Divine Performing Arts. Uzvedumā piedalījās gan Taivānas deju dejotājas, kas bija tērpušās sezonai atbilstošās baltās kažokādās, gan Amerikas baleta teātra dejotāji, kas izpildīja pas de deux no “Gulbju ezera”.

Taču vislabāk man patika muzicēt tās mūzikas atskaņošanā, kuras lielāko daļu komponēja man pazīstami un mīlēti cilvēki, kopā ar orķestrantiem, kuri, iespējams, tobrīd to pat vēl nenojaušot, bija nolēmuši izmainīt pasauli.

Bieži vien, atskatoties uz šo manu pirmo nedēļu, esmu domājusi, kāpēc man tā bija viena no labākajām. Domāju, ka, raugoties uz Shen Yun panākumiem šobrīd, es droši vien jau kādā līmenī sapratu, ka palīdzu izveidot kaut ko milzīgu. Patiešām milzīgu: gan mākslinieciski, gan garīgi un gan arī humānās ietekmes ziņā.

Taču mans laiks Shen Yun orķestrī, kas ilga septiņus gadus, bija arī dažādu lietu apkopojums, kuras, iespējams, burtiski plūst manās dzīslās. Tās savieno kopā vienotā mērķī garīgumu, mūziku un labdarību.

Es nāku no senas mācītāju un skolotāju dzimtas, kas šajā paaudzē ir pārtapusi par pedagogu un mediķu ģimeni. (Iespējams, ka mūsu laikmetā cilvēks, kurš vēlas palīdzēt saviem līdzcilvēkiem, visbiežāk izvēlas medicīnu, bet agrāk tā bija kalpošana.)

Es uzaugu mūzikas ieskauta - tā bija gan mūsu mājās, gan baznīcā un pēc manas izvēles arī brīvajā laikā. Taču šī mūzika lielākoties bija sakrālā mūzika. Mēs dziedājām par Dievu un izpildījām skaņdarbus par Debesīm, un tas viss savukārt radīja dziļu vēlmi nest mīlestību un līdzjūtību tuvākajiem.

Tas izpaudās visdažādākajos veidos, sākot ar vecāka gadagājuma cilvēku apsveikšanu svētku laikā, līdz palīdzībai mājā, kur mita cilvēki ar attīstības traucējumiem, brīvprātīgo darbā zupas virtuvē un visbeidzot ar dažādām aktivitātēm, piemēram, vēstuļu rakstīšanu ar Amnesty International starpniecību tiem, kas ieslodzīti par savu ticības pārliecību. Laika gaitā vērtības, ar kurām mani audzināja, kļuva par manām vērtībām, un es turpināju sniegt līdzīgu ieguldījumu vēl ilgi pēc tam, kad aizgāju no mājām uz pārcēlos uz koledžu.

Tāpēc, kad sāka darboties toreizējais Divine Performing Arts orķestris, un mūsu tā brīža diriģents man jautāja, vai es negribētu atnākt uz noklausīšanos, es izmantoju šo iespēju.

Orķestris bija ne tikai muzikāla, bet arī garīga kopiena. Mēs kopā meditējām un runājām par to, kā pielietot Faluņ Dafa mācības savā dzīvē. Mēs domājām par to, ka mūzika ir dvēseles atspulgs, un par nepieciešamību iegūt sirds tīrību, lai sniegtu klausītājiem labāko. Kad saskārāmies ar problēmām, mēs domājām par raksturu un par to, kas no mūsu puses, iespējams, ir veicinājis šo situāciju. Tas man bija skaists un dziļš izaugsmes process.

Un tad vēl bija lietas, kas saistīja ar cilvēktiesībām. Līdztekus daudzajiem uzmundrinošajiem, vēsturiskajiem un dzīvespriecīgajiem iestudējumiem, Shen Yun uz skatuvēm visā pasaulē izrādīja arī vajāto cilvēku stāstus, kurus tie, kas cerēja iegūt Ķīnas Komunistiskās partijas labvēlību, bieži vien ignorēja vai, vēl ļaunāk, nolēma aizmirstībai vai sagrozīja.

Man bija daži tuvi draugi, kas Ķīnā tika arestēti tikai par meditēšanu, un viens no viņiem tika spīdzināts ar elektrošoka stekiem. Šie stāsti bija patiesi, un tie bija jāizstāsta. Man tas bija liels gandarījums un gods, ka varēju ar tiem dalīties, izmantojot mūziku, un tas viss bija daļa no priekšnesuma, kas būtībā ir ārkārtīgi uzmundrinošs.

Mēs kopā ar manu oboju apceļojām vairāk nekā piecpadsmit valstis, stāstot šos stāstus un iepazīstinot miljoniem cilvēku ar gandrīz zudušās kultūras skaistumu.

Ejot pa šo ceļu man gribas domāt, ka mani senči, lai kur viņi arī atrastos, raugās uz mani no augšas, un ir gandarīti par to, ka dzimtas mantojums tiek nests tālāk, un ka ticība, mūzika un mīlestība uz pasauli ir apvienojušās jaunā stāsta nodaļā.

Tas bija laiks manā dzīvē, ko es atcerēšos vienmēr. Paldies Tev, Shen Yun.

Šis raksts sākotnēji tika publicēts Shen Yun Community tīmekļa vietnē. Lasiet to šeit.