THE HILL: “Patiesais iemesls, kāpēc komunistiskā Ķīna baidās no Shen Yun”

Neskatoties uz to, ka Shen Yun piedāvā žilbinošu ieskatu ķīniešu kultūrā, pēdējā laikā Rietumu plašsaziņas līdzekļos ir izraisījušās zināmas diskusijas. Lai gan šis deju uzvedums ir izpelnījies skatītāju ovācijas un sajūsmas pilnas atsauksmes, turklāt biļetes uz visām izrādēm bijušas pilnībā izpārdotas, kas liecina par priekšnesuma iedvesmojošo spēku, dažas kritiski noskaņotas personas atsevišķās deju miniatūrās ir kļūdaini saskatījušas zināmus reliģiski politiskus mājienus.

Šāda veida izteicieni bieži vien ir saistīti ar Ķīnas valdības dedzīgo vēlmi apmelot un diskreditēt Shen Yun uzstāšanos. Ķīna ir likusi lietā visu savu ekonomisko un diplomātisko ietekmi, lai izdarītu spiedienu uz teātru administrācijām un ministriju pārstāvjiem visā pasaulē, un nepieļautu, ka Shen Yun izrādes notiek. 2016. gadā Dienvidkorejā kādam teātrim Seulā, kas gatavojās uzņemt pie sevis Shen Yun, Ķīnas vēstniecība piedraudēja ar finanšu sankcijām un faktiski piespieda administrāciju atcelt izrādi tikai dažas dienas pirms plānotās uzstāšanās.

Tad kāpēc Ķīnas komunistiskā partija tik izmisīgi cenšas sabotēt izrādi, kas popularizē Ķīnas kultūru? Daži režīma agresīvo reakciju izskaidro ar to, ka Shen Yun divās no divdesmit deju miniatūrām stāsta par Faluņgun kustības vajāšanu Ķīnā. Taču patiesībā režīma nenogurstošajiem centieniem nepieļaut Shen Yun uzstāšanos ārvalstīs ir daudz dziļāks un nopietnāks iemesls.

Faluņgun, kas sakņojas budisma un daoisma tradīcijās, 1990. gados kontinentālajā Ķīnā bija iemantojis plašu popularitāti. 1999. gadā tas tika pasludināts ārpus likuma un kopš tā laika tiek nežēlīgi vajāts. Vēlāk, tādējādi cenšoties attaisnot varas pārstāvju īstenoto nežēlīgo spīdzināšanu, masveida ieslodzījumus un orgānu izņemšanu, Ķīnas komunistiskā partija pasludināja šo grupu par "ļaunuma kultu". Faluņgun praktizētāji, kas bija spiesti emigrēt, glābjoties no vajāšanas, Ņujorkas štatā apvienojās profesionālu dejotāju un mūziķu grupā un nodibināja Shen Yun izpildītājmākslas kolektīvu, lai brīvi slavinātu savu garīgo ticību un ķīniešu kultūras mantojumu.

Viņu tradicionālās ķīniešu kultūras interpretācija krasi atšķiras no komunistiskās partijas oficiāli apstiprinātās versijas. Ar Ķīnas vēstures un literatūras iedvesmotajiem priekšnesumiem Shen Yun pretendē uz īstenu ķīniešu tradīciju, ko nosaka konfūcisma morāle, kā arī budisma un daoisma garīgās doktrīnas — idejas, kas veidojušās gadu tūkstošu gaitā, bet pēc 1949. gada, kad komunisti sagrāba varu, tika nosodītas un apspiestas, un Kultūras revolūcijas laikā no 1966. līdz 1976. gadam pat pilnībā iznīcinātas.

Ņemot vērā problēmas vēsturi, Ķīnas komunistu īstenotā Faluņgun vajāšana var tikt uzskatīta par daļu no vēl plašākas kampaņas, kas vērsta pret reliģiskajām kustībām un tradicionālajām kultūras vērtībām. Patiesībā režīma pārmērīgie centieni ierobežot deju uzveduma izplatību pierāda tā dziļo nedrošību par pašpasludinātajām likumīgajām tiesībām būt par Ķīnas civilizācijas iemiesojumu.

Shen Yun apgalvojums, ka uzvedumā tiek slavinātas Ķīnas tradīcijas, vismaz no mākslas teorijas viedokļa, ir patiess. Tā izpildītājmākslinieku apmācībā galvenā vērība tiek pievērsta klasiskajai ķīniešu dejai. Tā ir mākslas forma, kas likumīgi tika atzīta tikai 1950. gados, bet no gadsimtiem senām tautas tradīcijām, tādām kā teātra un cīņas mākslas, tā tomēr ir pārmantojusi visas kāju kustības, ķermeņa pozas un akrobātiskos paņēmienus.

Un kas vēl svarīgāk, tā ir uzsūkusi sevī visu tradicionālās mākslas teoriju kopumu, kas balstīts uz daoistu metafizikas un kosmoloģijas modeļiem. Tie ir modeļi, kas nosaka nepārtrauktas garīgās rezonanses plūsmu ārpus fiziskās formas kustības. Šādas teorijas 20. gadsimtā pakāpeniski zaudēja savu intelektuālo pamatu, jo īpaši pēc tam, kad komunistiskā partija sāka nodarboties ar sistemātisku tradicionālo mācību aizstāšanu ar ateismu un marksistisko materiālismu. Mākslinieciskās vērtības tas labākajā gadījumā pārvērta demagoģijā, bet sliktākajā - par ko tādu, pret ko komunisti vērsās kā pret feodālās pagātnes māņticības važām.

Shen Yun izpildītājmākslinieki ir izvairījušies no komunistu ietekmes un savā dejas izpratnē nopietnu vērību velta šiem ķīniešu intelektuālajiem un kosmoloģiskajiem modeļiem. Faluņgun garīgā mācība, kuru praktizē uzveduma veidotāji, ietver sevī būtisku materiālā un garīgā vienotību, uz ko cilvēkiem būtu jācenšas tiekties. Tādēļ dejotājam ir svarīgi uzlabot savu morālo stāju, vienlaikus pilnveidojot savu izpildītāja prasmi, lai piedaloties priekšnesumos, kuros stāstīts par drosmi, labestību un uzticību, taisnas domas no sirds izplatītos pa visu ķermeni.

Šī ķīniešu kultūras garīgā interpretācija ir panākusi globālu efektu. Rietumu skatītāji pēc izrādes atzīstas, ka viņu dvēsele jūtas pacilāta. Arī ķīniešu tautības skatītājus dziļi aizkustina īsteni tradicionālā kultūra, kuras pēc Mao režīma valdīšanas Ķīnā vairs nav.

Šī iedvesmojošā vīzija par to, kāda savulaik bija Ķīna un kāda tā varētu būt bez komunistiskās partijas, iespējams, ir izraisījusi dziļu satraukumu autoritārās valsts pārstāvju sirdīs. Jo, tiklīdz mākslīgi apvienotie Ķīnas un partijas jēdzieni tiek atdalīti, tā tūlīt tiek apdraudēta režīma uzstājīgā vēlme būt vienīgajam likumīgajam Ķīnas civilizācijas un kultūras aizbildnim un pārstāvim.

Pēdējos gados Ķīnas komunistiskās partijas pret Shen Yun vērstie nosodošie izteicieni ir sējuši šaubas arī Rietumos, kur trupas centieni autoritāras apspiešanas apstākļos atgriezt dzīvē garīgo kultūru, reizēm tiek attēloti kā viltīga politiska un reliģiska propaganda.

Māksla, sākot ar mūžīgām elles mokām Mikelandželo “Pastardienā” un beidzot ar fon Trapu ģimenes riskanto bēgšanu no nacistu vajāšanas filmā “Mūzikas skaņās”, nekad nav pastāvējusi sociālā vakuumā, tā vienmēr ir bijusi kas lielāks par tā brīža politiku vien. Uzskatīt politiku un reliģiju par vienīgo Shen Yun mākslas mērķi, nozīmē noliegt, ka cilvēka dzīvē ir nepieciešamas cerība un labestība, ko daudzi skatītāji, neatkarīgi no viņu politiskās un reliģiskās piederības, jau tagad gūst no Shen Yun uzstāšanās.

Juefens Vu ir Džona Hopkinsa universitātes doktorantūras students mākslas vēsturē.

Raksta oriģināls: https://thehill.com/opinion/international/4500639-the-real-reason-communist-china-is-afraid-of-shen-yun/