OBSERVER: “Shen Yun priekšnesums rada jaunas skatuves zvaigznes un veicina atpazīstamību”

Lietainā ceturtdienā, neskatoties uz satiksmes traucējumiem, ko radīja prezidenta Obamas vizīte Ņujorkā, vakarkleitu un smokingu raibajā jūklī viesi steidzās uz Deivida Koha teātri Linkolna centrā. Augsta līmeņa viesi no modes (Hamišs Boulss, Donna Karana), literatūras (Salmans Rušdi), rokenrola pasaulēm (Riks Oskaseks, Paulīna Porizkova un divi viņas pusaugu dēli) un sabiedrības augstākajām aprindām (Dienvidslāvijas princis Dimitrijs) plecu pie pleca kopā ar salīkušiem sirmgalvjiem no Āzijas dedzīgi vēlējās redzēt tradicionālo deju uzvedumu. The Observer bija kopā ar viņiem, lai redzētu pirmo no piecām Shen Yun izrādēm – izpildītājmākslas kolektīva uzvedumiem, kas demonstrē tradicionālās ķīniešu dejas un mākslas veidus.

Mēs sēdējām blakus satrauktai Annai Deksterei-Džounsai, trīs Ronsona brāļu un māsu mātei. “Vai varat noticēt, ka prezidents slēdzis pusi Manhetenas?” izstiepjot rokas noteica brits. “Man bija jāiet gandrīz pusstunda, lai nokļūtu šeit!”

Tas saistīts ar Faluņgun kustību – garīgo praksi, kuru no 1990. gadiem Ķīnas valdība ir nežēlīgi represējusi, un Shen Yun mērķis ir parādīt pasaulei Ķīnas bagāto un bieži vien aizmirsto kultūras mantojumu, kā arī atmaskot pašreiz valstī notiekošās politiskās zvērības.

Tāpēc izrāde ietver seno ķīniešu deju priekšnesumus, kā arī satraucošās mūsdienu Ķīnas politiskās gaisotnes interpretācijas. Vienā dejas daļā ar nosaukumu Mūsu stāsts skolotājs uz tāfeles uzraksta sakāmvārdu, un tajā brīdī ķīniešu milicija melnos kreklos ar sirpi un āmuru komunistiskā sarkanā krāsā piekauj skolotāju līdz nāvei. Par laimi, nelaimīgo skolotāju atdzīvina vienmēr klātesošās ķīniešu dievības. Lai gan šie atklāti politiskie vēstījumi bija diezgan negaidīts pārsteigums skatītājiem, kas kolektīvu redzēja pirmoreiz, tradicionālās dejas nebija nekas cits kā triumfs.

Dejā Veiklie irbulīši, iedvesmoti no Mongolijas tālo nostūru tautas dejām, vīrieši ideāli ritmiski dejoja, lēkāja un veikli sita ar irbulīšiem pret krūtīm. “Es neciešu šos puišus, kuri liek man slikti izskatīties,” ironizēja Shen Yun organizācijas valdes loceklis Patriks Hārvijs.

Koha teātris piedeva notikumam īpašu gaisotni. Sarkanā samta sēdekļus vēl greznākus padarīja milzu lustra, kas mirdzēja kā disko bumba, un balkonos uzstādītās kristāliskās gaismas. “Tas man atgādina Svarkozī,” prātoja kāds viesis. “Svarovski?” cits centās noskaidrot. “Vai Sarkozī?”

Pēc izrādes viesi pa marmora kāpnēm devās augšup uz afterpārtiju, tērzējot par tikko redzēto. Pie augstiem galdiem pulcējās izrādes apmeklētāju grupas, tika prezentētas dažādas ķīniešu delikateses, tostarp īpaši ēstgribu rosinošs vistas ēdiens. (Mēs to nogaršojām vēl vienu reizi.) Afterpārtijas viesi uz laiku nolika vīna glāzes, lai iemalkotu tēju. Uz tējas degustācijas galda tika piedāvāti eksotiski lapu maisījumi no Radiance tējas nama.

Uz tikšanos atnāca arī Shen Yun dejotāji. Mākslinieces bija viegli atpazīstamas tradicionālajā ķīniešu tērpā, savukārt vīrieši bija ģērbti uzvalkos un sajaucās ar pūli. Lai gan lielākā daļa šī mākslinieciskā kolektīva dalībnieku bija dzimuši Ķīnā, vairākums no viņiem bija uzauguši ārzemēs. Afterpārtijas laikā The Observer pamanīja dažus dejotājus kopā ar citiem viesiem čalojot perfektā franču valodā.

Mēs satikām Kelliju Raterfordu, tērptu baltā Nanette Lepore kleitā, kura bija sajūsmā par izrādi. “Mēs esam tik ļoti pārsātināti ar sava veida intensitāti un lietām, kuras ne vienmēr ir skaistas. Ziniet, es domāju, ka ir tik jauki redzēt kaut ko gandrīz tik nevainīgu, skaistu un labi dejojam,” domīgi teica Raterforda kundze. “Tas noteikti lika man vēlēties pagaršot ķīniešu ēdienu,” viņa piebilda.

Sekss un lielpilsēta autore Kendisa Bušnela izteica līdzīgu atzinību Shen Yun. “Es tik daudzas reizes esmu redzējusi Ņujorkas baleta izrādes,” sacīja Bušnelas kundze. Tomēr Shen Yun bija kaut kas pilnīgi atšķirīgs. “Lieliski ir tas, ka jūs patiešām varat aizraut,” sacīja Bušnela kundze.

Avots: https://observer.com/2011/07/shindigger-shen-yun-performance-brings-out-stars-and-awareness