THE CHARLOTTE OBSERVER: “Mūzika (un deja) ar vēstījumu”

Šarlotai ir jau nācies piedzīvot virkni protestu pret skatuves uzvedumiem.  1996. gadā pret “Eņģeļiem Amerikā” izvērtās vesela kritikas vētra, bet pagājušajā gadā saujiņa ļaužu pulcējās pie Gara laukuma, lai protestētu pret Karaliskajā teātrī iestudēto “Vispārsteidzošāko stāstu, kāds jebkad dzirdēts,” kas ir Mozus 1. grāmatas pārstāsts ar Stīvu Bībeles Ievas vietā.

Maz ticams, ka kādam Šarlotā ienāktu prātā protestēt pret Shen Yun, vizuāli krāšņu uzvedumu ar orķestri, dejām un mūziku, kas divu stundu ilgās izrādes laikā godina 5000 gadus seno Ķīnas vēsturi. Tomēr citviet pasaulē ir izskanējušas prasības atcelt izrādi. Otavā telefona zvanu saņēma ikviens parlamenta deputāts, stāsta Bens Frīds, kas darbojas gan kā Shen Yun mediju kontaktpersona, gan kā konferansjē.

Tika zvanīts no Ķīnas vēstniecības, turpina Frīds.

Tomēr estrādes priekšnesums nebūt nav atklāti politisks. Tas ir ekskurss vēsturē, kas pasniegts ar dziesmu un deju palīdzību. Un tā ir vēsture, kas jādara zināma arī citiem, apgalvo Frīds. Ķīnas valdība ir “vajājusi miermīlīgus ļaudis un pēdējo 60 gadu laikā sistemātiski uzbrukusi viņu kultūrai,” viņš turpina savu stāstu.

Shen Yun (kas tulkojumā nozīmē “dievišķo būtņu dejas skaistums”) tiecas no jauna iepazīstināt pasauli ar šo apdraudēto kultūru. “Mēs esam šeit, lai atgrieztu dzīvē garīgo būtību, kas ir Ķīnas kultūras pamatā”, stāsta Frīds. Patiesībā dažas no izrādes spēcīgākajām dziesmām liek klausītājam sajust, ka tās skan kā himnas.”

Vai izrāde (kas sestdien Bruņinieku teātrī piedzīvoja savu Šarlotas debiju) ir kaut kas līdzīgs agrāko laiku reliģiskajai atmodai? “Nebūt ne,” atteic Frīds.

“Vēsturiski reliģija Ķīnā stipri atšķīrās no Rietumu kultūrās pastāvošās. Tajā nebija centrālās baznīcas varas, kas it kā stāv pāri visam. Reliģija nemanāmi ienāca cilvēku ikdienas dzīvē.” Patiešām, Shen Yun priekšnesuma laikā, gluži kā ķīniešu folklorā, uz skatuves kopā saplūst mirstīgie ļaudis un dievišķās būtnes.

“Es šo izrādi sauktu par garīgu, bet ne reliģiozu,” turpina Frīds. “Tajā redzama ķīniešu kultūras pamatos esošā cieņa pret debesu noteikto kārtību.”

Un tas vēl nav viss, ko redzēsiet. Krāšņie tērpi un smalki izstrādātais iestudējums sola apžilbināt tikpat spēcīgi kā pieredzējušie izpildītājmākslinieki. Cēlieni un ainas viena aiz otras vedina skatītājus no svētajiem tempļiem uz Himalaju augstienēm, līdz debesu interpretācijai. Frīds stāsta, ka fona efektiem Shen Yun izmanto inovatīvu digitālo projekciju. Tas mazina slodzi 90 cilvēku lielajai trupai, kas ar šo izrādi ceļo pa visu pasauli.

Kad pēdējo reizi klausījāties koncertu, kurā vienlaikus var dzirdēt skanam gongu, lautu, divstīgu erhu (ķīniešu vijole) un bambusa flautu? Visi šie senie instrumenti kopā ar daudziem citiem nu atkal skanēs uz skatuves. Kopumā raiti pēc kārtas tiek nospēlēti 22 skaņdarbi. Skanējums ir ļoti ātrs un ritmisks, pilns enerģijas, sitaminstrumentiem neklājas viegli, to izpildot,” atzīst Frīds. Skan arī stīgu, koka un metāla pūšamie instrumenti.

Tomēr viss nenotiek tik ātri, lai radītu apjukumu - pat bērniem, kuri ir laipni aicināti apmeklēt koncertu, un kuriem parasti patīk Ķīnas slavenākā bērnu pasaka Pērtiķu karalis mūzikas un deju aranžējumā (īsumā: stāsts par pērtiķi, kas tiecas kļūt nemirstīgs).

Frīds un viņa kolēģe uzstājas kā konferansjē. “Mēs ceļojam cauri 5000 gadu senai vēsturei,” skan viņa teksts. “Bez gida pavadības jūs varētu nomaldīties.” Frīds brīvi pārvalda angļu un mandarīnu valodu, viņš ir eksperts, kas laipni sniedz skaidrojumu.

“Shen Yun – tā ir universāla pieredze,” viņš saka. “Ikvienam ir iespēja pievienoties.”

Lai gan dejotāji, mūziķi un solisti - visi ir saistīti ar Ķīnu, trupa nekad nav uzstājusies valstī, kuras vēsturi viņi slavina. “Šī izrāde”, saka Frīds, “var uzplaukt tikai brīvā sabiedrībā.”

Avots: https://www.charlotteobserver.com/entertainment/article9086318