Šajā rakstu sērijā mēs aplūkosim vēsturiski nozīmīgas personības no senās Ķīnas, kurām atrodami pārsteidzoši līdzinieki Rietumos.
Divas sievietes-karotājas, kuras pirmās nāk prātā, ir ķīniešu Mulaņa un franču Žana d 'Arka. Abas sievietes izcēlušās ne tikai ar savu drosmi kaujā, bet arī ar pieturēšanos pie pie vērtībām un uzskatiem. Tomēr, neskatoties uz acīmredzamo līdzību, abām piemita arī ievērojamas atšķirības.
Sāksim ar Mulaņu.
Mūsdienu multiplikācijas filmas un filmas ir padarījušas Mulaņu slavenu arī Rietumos. Bet Austrumos cilvēki no paaudzes uz paaudzi ir pārstāstījuši viņas dzīvesstāstu gandrīz divu tūkstošu gadu garumā.
Lai gan precīzs jaunavas dzimšanas datums nav zināms, par viņas dzimšanas vietu vēl tiek diskutēts, un, dinastijām nomainot vienai otru, viņas stāstā ir radušās dažas izmaiņas, Mulaņa neapšaubāmi ir reāla vēsturiska personība. Visbiežāk viņa tiek dēvēta par Hua Mulaņu. Uzvārds Hua nozīmē “zieds”, kas poētiski savienojas ar meitenes vārdu, kas nozīmē “magnolija”.
Mulaņas dzīvesstāsts, kas iemūžināts Ziemeļu Vei dinastijas valdīšanas laikā (4.-6. gs.) sarakstītajā Balādē par Mulaņu, piedāvā stāsta populārāko versiju. Laikā, kad Ķīna karoja ar Mongolijas Žoužaņas valsti, katra ģimene saņēma pavēsti par iesaukšanu armijā. Bet Mulaņas tēvs jau bija krietni gados, viņš bija par vecu, lai dotos kaujā. Viņa vienīgais dēls, Mulaņas brālis, bija vēl bērns. Izjuzdama dziļu godbijību pret vecākiem, Mulaņa nogrieza matus, ietērpās tēva bruņās un ieņēma sava tēva vietu kaujinieku rindās.
Kaujas laukā Mulaņa bija dedzīga un drosmīga, arī veiksme no viņas neatkāpās. Visu šo laiku viņai izdevās noslēpt savu dzimumu no cīņu biedriem. Pēc divpadsmit gadiem kareivji ar uzvaru atgriezās mājās. Imperators, pārsteigts uzzinājis par Mulaņas izveicību kaujas laukā, vēlējās piešķirt “viņam” (viņai) godājamu amatu imperatora galmā. Mulaņa laipni noraidīja piedāvājumu, lūdzot vien ātru rikšotāju, kas nogādātu viņu mājās, kur viņa varēs rūpēties par saviem padzīvojušajiem vecākiem.
Tikmēr, pāri okeāniem Eiropā un vairākus gadsimtus vēlāk, Žanna d 'Arka ieņēma savu vietu kaujas laukā, vedot karavīrus pretī uzvarai Simtgadu kara laikā.
Tāpat kā Mulaņa, Žanna no Arkas (1412.-1431.) ir dzimusi un augusi vienkāršā ģimenē. Viņas vecāki bija zemnieki nelielā ciematā Francijas ziemeļaustrumos. Viņas māte audzināja Žannu par dievbijīgu katolieti. Žanna pēc dabas bija labestīga, viņa bieži gavēja, ilgstoši nodevās lūgšanām un darīja visu iespējamo, lai palīdzētu nonākušiem nelaimē.
Trīspadsmit gadus vecumā Žanna apgalvoja, ka dzirdējusi eņģeļus un pat Dievu uzrunājam viņu. Šīs atklāsmes palīdzēja viņai izprast, ka viņas misija ir palīdzēt Francijai uzvarēt karā pret Angliju, atgūt zaudētās zemes un pielikt pūles, lai Francijas princi ieceltu karaļa tronī.
Sākotnēji lielākā daļa ļaužu neuzticējās vienkāršajai lauku meitenei. Bet, pateicoties savai stiprajai ticībai, viņa pārvarēja visas grūtības, devās audiencē pie kroņprinča un pārliecināja to piešķirt viņai militāru varu. Turpmākajās kaujās viņa franču kareivju armijas priekšgalā izcīnīja vairākas uzvaras un ievērojami veicināja karaspēka morālās stājas uzlabošanos. Daudziem viņa kļuva ne tikai par militāro, bet arī par garīgo līderi.
Galu galā Žanna, mēģinot atbrīvot aplenkto pilsētu, tika saņemta gūstā. Pēc mēnešiem ilgas pratināšanas viņu notiesāja uz nāvi kā ķeceri un sadedzināja uz sārta. Tomēr pēc 20 gadiem Žannas vārds atguva savu labo slavu, un pēc četriem gadsimtiem Napoleons padarīja viņu par valsts simbolu. Galu galā Žanna D'Arka tika kanonizēta kā svētā.
Mulaņa un Žanna no Arkas - katra devās pildīt savu misiju kardināli atšķirīgu motīvu vadīta. Mulaņa pildīja savu meitas pienākumu pret vecākiem, kas ir viens no svarīgākajiem principiem tradicionālajā ķīniešu sabiedrībā. Lai gan pārģērbšanās par vīrieti un izlikšanās par kareivi bija sodāma ar nāvi, viņa uzņēmās šādu risku, lai glābtu savu tēvu. Un, lai gan Mulaņai bija ļoti jāuzmanās, lai viņas noslēpums paliktu neatklāts, viņa turpināja cīnīties, aizsargājot savu zemi.
Kas attiecas uz Žannu, tad viņu virzīja reliģiska ticība. Neskatoties uz apkārtējo šaubām, viņa palika nelokāma savā ticībā Dievam un apņēmās pildīt viņai uzticēto misiju. Pat saņemta gūstā un pakļauta spīdzināšanai, līdz pat pēdējam elpas vilcienam, kad viņas ķermeni jau apņēma sārta liesmas, viņa palika nelokāma savā ticībā.
Lai gan Žannai un Mulaņai bija visai atšķirīgi iemesli, lai ķertos pie ieročiem, viņu apņēmības, drosmes un nesavtības aura ir ļoti līdzīga. Un, lai gan abas šīs drosmīgās karotājas ir atstājušas neizdzēšamas pēdas vēsturē, par galveno varoni uz Shen Yun skatuves ir kļuvusi tikai viena no viņām.
