Plosās kauja, pilī atbalsojas dārdoņa. Ministri kliedz un bēg, vaimanājot skaļāk nekā ievainotie. Karaļa ausīs skan ziņojumi par zaudējumiem.
Kur viss nogājis greizi? - viņš sev jautā. Kur palika gadu desmitiem ilgās impērijas veidošanas rezultāts? Un ienaidnieks? Parasta vasaļvalsts, kas jau sen bija nospiesta uz ceļiem. Vai šīs ir beigas?
Šis ir stāsts par kādu īpašu ldāmu, kas iegājusi Ķīnas vēsturē kā viena no četrām izcilākajām skaistulēm – viņas izskats, talanti un ziedošanās atnesa tai vietu Ķīnas varoņu slavas zālē. Taču, lai pastāstītu stāstu par šo nemirstīgo skaistumu, mums jāsāk ar niknu strīdu.
Dēlu kauja
Tuvojoties karojošo valstu perioda sākumam, V gadsimta sākumā, Vu valsts izvirzījās militārajā priekšplanā. Alkās pēc varas Vu armija pavērsās pret savu kaimiņu – Jue valsti.
Jue valdnieks nesen bija miris, atstājot tronī savu jauno dēlu Goudzjaņu. Kamēr visa Jue valsts sēroja, Vu karalis uzsāka negaidītu uzbrukumu. Tomēr Goudzjaņs – nepieredzējis un bez cerībām uzvarēt – stājās pretī. Brīnumainā veidā viņš spēja realizēt manevru, kas atstāja Vu karali neaizsargātu. Kad no gūtajiem ievainojumiem karalis nomira, Vu karaspēks atkāpās.
Kaujā kritušajam valdniekam bija dēls vārdā Fu Čajs, un tēva nāve atstāja viņa sirdī smagu nospiedumu. Attīstot savas valsts armiju, viņš ģenerāļiem un ministriem lika katru dienu viņam atgādināt, ka Goudzjaņa karaspēks nogalināja viņa tēvu. Rūgtuma un atriebības vadīts, Fu Čajs divus gadus vēlāk uzbruka Jue valstij un iedzina Goudzjaņu stūrī. Goudzjaņs izvēlējās padošanos, nevis iznīcināšanu, un tika panākta vienošanās ar skarbiem noteikumiem. Jue kļuva par Vu vasaļvalsti.
Kādreiz cienījamais karalis Goudzjaņs ar savu karalieni, kā arī viņa augstāko ministru Faņu Li, nu bija kļuvuši par kalpiem. Šī trijotne smagi strādāja staļļos, parasto ļaužu acu priekšā.
Goudzjaņs un žultspūslis
Par spīti visam, Goudzjaņs nekad nesūdzējās. Ne viņš, ne sieva, nedz arī ministrs ne reizi neizteica kaut vārdu protestējot. Visi trīs klusēja un izturējās padevīgi, un pēc ilgu gadu ciešanām pakāpeniski izpelnījās valdnieka Fu Čaja uzticību. Valdnieks bija pilnīgi pārliecināts, ka Goudzjaņs un visa Jue valsts atrodas zem viņa kontroles.
Taču Goudzjaņs nebija nekāds vājais pretinieks, viņš vienkārši spēlēja garu spēli un galu galā nopelnīja pietiekami daudz uzticības, lai Fu Čajs viņam atdotu brīvību. Tomēr savā sirdī viņš tikai gaidīja izdevīgu brīdi, lai atmaksātu.
Lai saglabātu atmiņas par savu pazemojumu, Goudzjaņs katru rītu piecēlies nolaizīja rūgtu žultspūsli, kuru bija piekarinājis virs savas gultas. Goudzjaņs saglabāja paklausīgo ārieni, tirgojoties ar Vu un sūtot tam resursus dzīvei un skaistas sievietes.
Tikmēr viņš lika saviem Jue cilvēkiem slepeni gatavoties karam.
Slepenais ierocis
Ārpus Jue galvaspilsētas sienām dzīvoja jauna dāma, vēlāk pazīstama kā Sji Ši. Lai arī viņa bija vienkārša ciema meitene, viņai piemita šarms, kas spēja sacensties ar dižciltīgajiem, un izskats, kas aizēnoja viņus visus.
Goudzjaņa uzticamajam ministram Faņam Li bija nepieciešami trīs gadi, lai Sji Ši pārvērstu par nevainojamu pils dāmu. Viņa kļuva par prasmīgu mūziķi, apburošu dejotāju un sīkstu pretinieku šahā. Viņai bija plašas zināšanas, un viņa labi pārvaldīja gan gleznošanu, gan kaligrāfiju. Viņas ciemata uzvedību nomainīja pils manieres, un viņas izskats kļuva žilbinoši elegants. Viņas apmācība bija pabeigta.
Goudzjaņs nosūtīja Sji Ši pie Vu karaļa Fu Čaja, lai viņa kalpotu tam kā konkubīne. Mūsu varonei atlika vien parādīt savu seju, lai savaldzinātu karali. Lai viņai izpatiktu, Fu Čajs tērēja savas valsts bagātību, būvējot pilis, dārzus un mākslīgo ezeru. Viņš aizmirsa par valsts lietām un pavadīja savas dienas viņai līdzās. Sji Ši darīja visu iespējamo, lai novērstu viņa uzmanību no svarīgiem jautājumiem, un vienlaikus sevi labi maskēja.
Bet viņa tāda nebija vienīgā. Atcerieties, Jue valsts bija nosūtījusi skaistas sievietes arī citiem ierēdņiem, un tie visi sekoja sava karaļa piemēram. Daudzi Vu valstsvīri bija aizņemti šo dāmu sabiedrībā un maz pievērsa uzmanību valsts lietām. Viņi tērēja milzīgas summas izklaidēm un lēnām vājināja valsti. Pēc vairākiem gadiem no Vu valsts bija palikusi vairs tikai agrākās varas ēna.
Sji Ši ne tikai aizņēma karaļa laiku. Viņa arī sūtīja uz mājām izpētīto informāciju, tā sniedzot ziņas, kas varēja noderēt iespējamam triecienam.
Beidzot tā diena bija pienākusi. Vu bija vājš un nožēlojams, un Goudzjaņs, izmantojot šo iespēju, pavēlēja uzbrukt. Varenā Vu karaļvalsts krita bez īpašas pretestības.
Vai viņi dzīvoja ilgi un laimīgi?
Par to, kas notika ar Sji Ši pēc Vu krišanas, vēsture ir diezgan mazrunīga.
Mēs zinām, ka Fu Čajs pazemojumā sevi nogalināja. Daži saka, ka Sji Ši mīlestība pret Fu Čaju bija patiesa un, kad viņas misija bija pabeigta, viņa nolēma atņemt arī sev dzīvību. Citi uzskata, ka viņa aizbēga no Jue kopā ar savu īsto mīļāko, Goudzjaņa ministru Faņu Li. Mums gribētos domāt, ka viņi abi kopā nodzīvoja laimīgu un mierpilnu dzīvi, jo liecības rāda, ka Faņs Li spēja izmantot savu gudrību, lai kļūtu par bagātu tirgotāju un izveidotu jauku ģimeni.
Taču, lai kādas būtu viņas beigas, mēs arī viņu apbrīnojam – par viņas skaistumu, prātu un par ieguldījumu Ķīnas krāsainajā vēsturē.
Viņas stāsts atdzīvojas uz skatuves Shen Yun 2024. gada priekšnesumā Sji Ši kundzes stāsts.
