Iespējams jūs atceraties Shen Yun dejas priekšnesumu, kurā Mandžūrijas galma dāmas pastaigājas, griežas un palecas tā laika raksturīgajos apavos uz paaugstinājuma. Šiem apaviem bija unikāla puķu poda forma, bet tā ne tuvu nav vienīgā mandžūru dāmu atšķirīgā iezīme.
Vai tas būtu apģērbs vai galma etiķete – Mandžūrijas Cjinu dinastijas (1644.-1911. g. m.ē.) dāmām bija savi ieradumi un stils. Tāpēc, ja jūs gadījumā pārcelsieties dažus gadsimtus iepriekš uz Cjinu dinastijas laikiem, ir sešas lietas, kurām būtu jāpievērš uzmanība.
1. Auskari
Cjinu dinastijā valdīja mandžūri – etniskā grupa, kas atšķīrās no vairākuma haņu ķīniešu. Bet, ja jūs pēkšņi kvantu lēciena rezultātā nokļuvāt Aizliegtajā pilsētā, un jums ir jāspēj noteikt, vai redzamā dāma ir mandžūru vai haņu tautības, tad vienkārši nemanāmi palūkojieties uz viņas ausīm. Vai, precīzāk, pārbaudiet, cik daudz auskaru viņai ir katrā ausī.
Mandžūru meitenēm drīz pēc piedzimšanas katru ausi caurdūra trīs reizes. Cjinu dinastijas laikā tas kļuva par noteikumu. Visām Mandžūrijas dāmām vajadzēja katru auss ļipiņu caurdurt trīs reizes. Ja katrā ausī bija trīs auskari – jūs bijāt mandžūriete.
Svarīgs padoms: necentieties pārāk uzkrītoši pētīt, cik daudz auskaru ir dāmai. Senākajos laikos Ķīnā sievietes ausis tika uzskatītas par ļoti personisku ķermeņa daļu.
2. Mati
Tāpat kā lielākā daļa tā laika modes dāmu, mandžūrietes nēsāja frizūras, sasienot matus uz augšu. Viņas savija galvas augšpusē tos gredzenā. Galu galā garos matus sāka uztīt uz rāmja, un tā skaitījās tikai mandžūriešu frizūra.
Šādu “matu rāmi” izgatavoja no dzelzs stieples vai bambusa sloksnēm un rotāja ar putnu un ziedu izšuvumiem. Vai kādreiz esat mēģinājis pastaigāt ar grāmatām uz galvas? Tas ir līdzīgi, izņemot to, ka matu rāmi mēdza arī piesiet pie galvas.
Šādi saveidojot matus uz augšu tika ierobežotas kakla kustības, un dāmām vajadzēja turēt savu ķermeni pilnīgi taisnu. Līdz ar ko, izsmalcinātie rāmji ne tikai labi izskatījās un noturēja frizūru, bet arī palīdzēja veidot stāju.
Izklausās, ka šīs frizūras varētu traucēt ikdienas gaitām? Lielākā daļa sieviešu šādus matu rāmjus uzlika tikai savā kāzu dienā. Savukārt, augstmaņu kārtas dāmas, kurām diez vai kādreiz bija nācies slaucīt grīdu, mazgāt veļu vai vadīt augsto tehnoloģiju uzņēmumus, nēsāja tādas frizūras gandrīz katru dienu. Shen Yun dejas priekšnesumā Mandžūriešu deja ir attēlotas šādas princeses-dāmas, kas pazīstamas kā ge ge.
3. Laulība
Ja kādreiz nāksies redzēt, ka mandžūru līgavainis raida bultu uz savas līgavas palankīna pusi, neuztraucieties (vismaz vairumā gadījumu). Viņš viņu neapdraud - viņš vienkārši aizdzen ļaunos garus. Tas ir tradicionāls mandžūru laulību rituāls. Bija pieņemts kā saderināšanās dāvanas bieži dāvināt lokus, bultas un bruņas. Tas ļoti atšķīrās no ķīniešiem ierastajām saderināšanās dāvanām – zīda un bagātībām.
4. Šaušana ar loku un jāšana uz zirga
Šaušana ar loku un jāšana uz zirga bija neatņemama mandžūru identitātes sastāvdaļa. Ja esat skatījušies Shen Yun 2021.-2022. gada iestudējumu, tad redzējāt priekšnesumu, veltītu mandžūru priekštečiem – džurčeņiem, kuri dzīvoja uz ziemeļiem no Lielā Ķīnas mūra. Šī enerģiskā deja—Džurčeņas vīri—demonstrēja viņu meistarību šaušanā ar loku un jāšanas prasmes kopā ar spēka paņēmieniem, kas tikpat labi izpaudās arī kaujas laukā.
Pat pēc tam, kad, atstājot savas stepes, mandžūri ienāca Ķīnas sirdī, – jāšanu un šaušanu ar loku tie savā dzimtenē nepameta. Katrs mandžūru bērns apguva šīs prasmes, ieskaitot arī princeses.
Saskaņā ar tā laika grāmatām, arī mandžūrietes mācījās jāt uz zirga un šaut ar loku – un šajā jomā viņas bija izcilas. Dažādos tā laika romānos un stāstos minēts, ka šaušana ar loku un jāšana bijusi ļoti vēlama ideālās mandžūru meitenes prasme.
5. Ģimene
Tipiskā mandžūru ģimenē lielāko autoritāti un cieņu baudīja vecākie ģimenes locekļi. Bet pretēji tam, ko varētu gaidīt – aiz tiem neseko vecāki. Tūlīt aiz vecvecākiem ierindojas ģimenes neprecētā meita.
Ja esat neprecēta mandžūru meitene, jums nav jābaro dzīvnieki vai jāmazgā trauki. Jūs varat vienkārši pastaigāties pa pilsētu bez pavadoņa. Tas bija pārsteidzoši brīvi, jo īpaši tajā laika periodā un salīdzinot ar haņiem esošajiem ierobežojumiem.
Līdzko meitene izgāja pie vīra, no viņas tika sagaidīts, ka viņa strādās pēc iespējas vairāk tās ģimenes labā, kurā ieprecējusies. Un tikai tad, kad viņai piedzima bērns, viņa varēja gaidīt, ka citi sāks apkalpot viņu un viņai vairs nevajadzēs kalpot no saules līdz saulei pašai.
6. Ceremonija
Tagad, kad esam nedaudz iepazinuši mandžūrus, mēs zinām, ka viņi sekoja modei un bija ļoti atlētiski. Bet tas vēl nav viss – viņi bija ļoti stingri arī attiecībā uz etiķeti un ceremoniju.
Viss sākas ar cieņu pret vecākiem cilvēkiem. Nav svarīgi, vai bijāt no parasto ļaužu vidus vai imperators, visiem mandžūriem bija no rītiem jāceļas ar možu omu, lai sveiktu vecākās paaudzes cilvēkus un vēlētu viņiem labu nakti vakarā.
Ik pēc trīs dienām tika organizēta neliela svinīga ceremonija cieņas izrādīšanai vecākajiem cilvēkiem, un ik pēc piecām dienām - liela svinīga ceremonija. Pārsteidzoši, taču lielās ceremonijas sveikšanas veids bija apskāviens. Vai jūs pēdējo piecu dienu laikā esat apskāvis savus vecākās paaudzes piederīgos?
Mandžūriem bija pieņemts apskaut tuvus draugus un piederīgos, kurus kādu laiku nebija satikuši, apskaut viesus un sūtņus no tālām zemēm. Protams, apskauties vajadzēja pareizi. Jaunākie cilvēki apskāva vecākos, liekot kreiso roku uz otra cilvēka muguras lejasdaļas, bet labo roku uz muguras vidusdaļas. Vecākie atbildēja ar apskāvienu, novietojot abas rokas uz jaunākā cilvēka muguras vidusdaļas.
Tādēļ nākamreiz, kad nokļūsiet 17. gadsimtā vai Shen Yun izrādē, uzmanīgi aplūkojiet auskarus, detalizētās galvas rotas un elegantās kustības puķu podu formas kurpēs ar ideāli ieturētu stāju. Visdrīzāk, jūs neredzēsiet daudz apskāvienu, tomēr mēs viegli varam pārņemt aizgājušā laikmeta etiķeti un cēlumu.
