Ir trešais gadsimts, un Ķīnas varenā Haņu dinastija ir sabrukusi. Haosā, kas radies, viens pēc otra parādās varoņi un drosmīgi vīri. Starp viņiem ir slavenais Džao Juņs, labestīgā komandiera Liu Beja labā roka.
Džao ir priekšzīmīgs kareivis - uzticīgs, nenogurdināms un neuzvarams. Kāds stāsts par viņa varonību ir bagātinājis iztēli gadsimtiem ilgi. Tas stāsta par to, kā Džao ielauzās ienaidnieka aizmugurē izmisīgā mēģinājumā glābt sava valdnieka sievu un dēlu. Visplašāk šis stāsts atainots klasiskajā romānā Trejvalstu vēstures atstāstījums, kas sarakstīts vairāk nekā pirms 700 gadiem.
2023. gadā Džao stāsts tika atveidots Shen Yun dejas drāmā Steigties palīgā vienatnē. Lūk, kā norisinās šis stāsts:
Pašā rīklē
Pēc Haņu dinastijas sabrukuma konkurējošās karaļvalstis un armijas cīnījās, lai atkal apvienotu impēriju zem sava karoga. Lai gan bieži vien ienaidnieku armija bija skaitliskā pārākumā, izcilā komandiera Liu Beja laipnā daba un diženais gars iekaroja to cilvēku sirdis un atbalstu, kuru teritoriju viņam nācās šķērsot. Cilvēki brīvprātīgi pameta savas mājas un ciemus, un nešaubīgi ticot, sekoja viņa armijai - un Liu Bejs uzņēma viņus un parūpējās par viņiem ar atplestām rokām.
Šis, iespējams, bija labs gājiens tautai, bet tas nebija taktiski izdevīgs Liu armijai. Vajadzēja apsargāt tūkstošiem šo sekotāju un viņu mantas, kas apgrūtināja armiju un kavēja tās atkāpšanos no varenā ģenerāļa Cao Cao, kurš bija apņēmies iznīcināt Liu un viņa armiju.
Liu karaspēks pārvietojās lēni, un ienaidnieks nepārtraukti “koda viņiem astē”. Liu izlēma uzticēt mūsu varonim Džao Juņam apsargāt to cilvēku grupu, kurā bija paša valdnieka sieva un mazais dēls.
Šī grupa, tāpat kā vairums citu, atpalika arvien vairāk, un galu galā tika nošķirta un pazuda ienaidnieka teritorijā. Tagad, kad viņa aizbildniecībā esošie bija nonākuši briesmās, Džao lūdz Liu atļauju mesties tieši ienaidnieka rīklē un atrast viņus. Un Liu atsaka viņam; tā ir pašnāvības misija. Džao ir apņēmības pilns un zvēr, vai nu atvest viņus atpakaļ, vai mirt, mēģinot tos glābt. Ar lieliem iebildumiem komandieris tomēr piekāpjas, un Džao aizsteidzas prom.
Akmens siena
Uzvarējis desmitiem ienaidnieka karavīru un nodzinis savu zirgu gandrīz līdz nāvei, Džao visbeidzot atrod māti un bērnu, un steidzas pie viņiem. Mi kundzei, jo tāds bija Liu sievas vārds, bija savainots augšstilbs, un viņa vairs nevarēja paiet. Viņa sēdēja, sarāvusies zem daļēji sabrukušas mājas akmens sienas, un zīdīja savu vienīgo bērnu.
Viņa priecājas, atpazīstot Džao, un lūdz viņu aizvest zīdaini drošībā pie viņa tēva.
“Dosimies kopā, mana kundze,” Džao lūdz.
“Nē, es vairs nevaru paiet. Es jūs tikai kavēšu, un neviens no mums neaizbēgs. Atstājiet mani.”
Džao atsakās.
“Ņemiet mazuli un ejiet!”
Džao atkal atsakās iet.
“Es jums pavēlu!”
Džao metas ceļos viņas priekšā, paceļ rokas un saņem mazuli savās izstieptajās rokās. Kamēr viņš vīsta mazuli, Mi kundze aizslīd prom, un aizrāpo līdz akas atvērumam. Džao pagriežas tieši tajā brīdī, lai redzētu viņu pazūdam akas dziļumos.
Džao ir šausmās, kad pirmais viņa misijas objekts aiziet bojā viņa acu priekšā. Zvērot izpildīt misiju, kas viņam tika uzticēta, viņš nogāž tuvējās akmens sienas paliekas, lai viņas ķermenis netiktu apkaunots ienaidnieka rokās. Viņš paceļ raudošo zīdaini.
Tikšanās ar Cao Cao
Piesienot zīdaini sev pie krūtīm tieši tajā brīdī, kad pietuvojas ienaidnieku kareivji, Džao notēmē savu šķēpu un triecas ienaidnieka teritorijā, no kuras tikko bija izbēdzis. Aši atbrīvojot tuvākos uzbrucējus no dzīves nastas, viņš aiztraucas sava valdnieka un viņa jaunās nometnes virzienā.
Džao iegūst baltu zirgu un aulekšo ar to krietni tālu. Pie apvāršņa parādās divas Cao Cao kareivju grupas, kas dodas tieši pie viņa, un ašs skatiens atpakaļ atklāj vēl divas grupas, kas min viņam uz papēžiem.
Pat maza armija ģenerāļa vadībā būtu padevusies šim pārākajam spēkam, bet mūsu varonis pārspēj ģenerāļus un pat veselas armijas. Viņš atbrīvojas no abu savā ceļā esošo vienību kapteiņiem, un ar dažiem šķēpa cirtieniem ātri tiek galā ar atriebīgajiem kareivjiem. Pārējie vīri, demonstrējot apdomību, uztver mājienu un bēg.
Nedaudz tālāk, vērojot šo vienpersonīgās armijas ainu, stāv pretējo spēku vadītājs, pats varenais Cao Cao.
“Kas,” viņš jautā, norādot uz iznīcinošo punktu kaujas laukā, “ir tas?”
Viņa leitnants aizskrien to izpētīt un atgriežas ar vārdu “Džao Juņs, zināms arī kā Džao, Pūķa dēls.”
Bailes, kas pāraug ilgās, pārņem Cao Cao napoleonisko būtību. “Atved to vīru pie manis dzīvu,” viņš pavēl. “Ļoti spēcīgs vadonis. Mums vajag tādus vīrus, kā viņš!” Pēc tam viņš dod pavēli savai armijai, lai neviena bulta netiktu izšauta uz Džao.
Šī pavēle efektīvi pasargā Džao no neveiksmes. Bultu priekšā Džao ir tikai cilvēks, taču viņš ir neuzveicams vīru priekšā, ir nepārspējams jātnieks un spēj valdīt pār jebko.
Dēla atgriešanās
Ar bērnu, joprojām piesietu pie viņa krūtīm, Džao pabeidz savu lielisko izgājienu, nosūtot savu 49. un 50. upuri uz tikšanos ar pazemes valdnieku Jamu.
Tad Džao šķērso tiltu, aiz kura atrodas drošā Liu nometne, un, ieejot tajā, ātri stāda priekšā savam valdniekam viņa vienīgo dēlu.
“Bet Jūsu sievu, mans kungs...,” Džao nometas ceļos sava cienījamā valdnieka priekšā, “man neizdevās izglābt.” Kad viņš noliecās līdz zemei, kareivja drēbes bija notraipītas ar asinīm un viņa sirds bija salauzta.
Liu noslaucīja asaras, tad saņēma Džao ar abām rokām un piecēla savu uzticamo varoni no zemes.
Shen Yun 2023. gada dejas Steigties palīgā vienatnē horeogrāfiju veidoja Kristīna Lī un Čads Čens ar D.F. mūziku un Dzjinas Sjaņas aranžējumu.
