Jauns sākums – horeogrāfs un vadošais dejotājs Junčia Čeņs

Junčia Čeņa garais godalgu, apbalvojumu un cildinošo atsauksmju saraksts viņa 27 gadus ilgās karjeras laikā, kā arī veids, kā viņš runā un kustas ar nepiespiestu grāciju, liecina par dejotāju, kurš trenējies visu mūžu.

Vien pirms dažiem gadiem Čeņs uzskatīja, ka viņa dejotāja karjerai pienācis gals. 2004. gadā uzstāšanās laikā gūtā trauma – sarautās cīpslas – lika viņam, kā izpildītājam, asi izjust savu vecumu.

Bet, kad Čeņs tika uzaicināts piedalīties deju konkursā Ņujorkā, viņam tā bija pēdējā iespēja atgriezties apritē, un viņš šo iespēju izmantoja.

2005. gadā, vadot deju nodarbības Taivānas Mākslas universitātē, Čeņu ievēroja Tia Džana, Pekinas Deju akadēmijas absolvente un Shen Yun Performing Arts horeogrāfe. Galu galā Džanai izdevās pārliecināt Čeņu piedalīties 2007. gada New Tang Dynasty Television rīkotajā deju konkursā Ņujorkā. Viņš izcīnīja pirmo vietu.

“Sacensību laikā es biju pārsteigts, ka joprojām varu dejot — es arvien vēl spēju piedalīties un pat ieņemt godalgotu vietu,” atceras Čeņs. “Es jau gandrīz biju nolēmis vairs nedejot.” Tagad Čeņs ir Fei Tian Mākslas akadēmijas pasniedzējs un Shen Yun Performing Arts horeogrāfs un vadošais dejotājs. Par savu mūža darbu viņš uzskata iespēju saglabāt klasisko ķīniešu kultūru nākamajām paaudzēm.

Čeņa dejotāja karjera aizsākās agrā bērnībā Ķīnā. Viņu saistīja deja, taču tam, ko viņš redzēja, trūka dziļāka satura, ko Čeņs centās ielikt savā izpildījumā.

“Kultūras revolūcijas laikā, kad biju mazs zēns, nebija ko skatīties, pastāvēja tikai Ķīnas komunistiskās partijas propaganda,” atceras Čeņs.

11 gadu vecumā Čeņs pievienojās Guidžou koledžas deju kolektīvam, bet 16 gadu vecumā, 1984. gadā, kļuva par Guidžou deju trupas pilntiesīgu locekli.

1995. gadā viņš apprecējās ar taivānieti un pārcēlās uz dzīvi Taivānā, kur turpināja savu dejotāja karjeru. Tagad, būdams 38 gadus vecs, viņš pēc tradīcijas nodod amata prasmi savām atvasēm — abi viņa dēli mācās ķīniešu deju. Čeņa aizraušanās ar savu arodu ir devusi viņam iespēju izveidot fantastisku dejotāja karjeru un novedusi pie gara izcilu balvu saraksta, starp kurām jāpiemin “Dārznieka balva” par klasiskās ķīniešu dejas būtības nodošanu nākamajām paaudzēm 2008. gadā un Taivānas Formosa balva 2004. gadā. Togad viņš saņēma arī balvu “Lidojošo fēniksu dejotājs” par mūža ieguldījumu.

Vēl viens negaidīts pavērsiens Čeņa dzīvē notika 2008. gadā, pēc tam, kad viņa ģimene pārcēlās uz dzīvi ASV. Viņš sāka praktizēt Faluņ Dafa jeb Faluņgun — meditācijas praksi, kas viņa dzimtenē — kontinentālajā Ķīnā — tiek vajāta.

Pēc gadu ilgas Faluņgun praktizēšanas jau bija mainījies daudz kas vairāk nekā tikai Čeņa kādreiz bālā sejas krāsa.

“Agrāk, pat ja es ar cilvēku klaji nestrīdējos, tomēr sirdī glabāju neapmierinātību,” atzīstas Čeņs.

“Piemēram, kāpēc šis cilvēks saņem vairāk nekā es? Es jutu skaudību un biju neapmierināts. Tagad esmu iemācījies no tā atbrīvoties.

Kā dejotājam man uz skatuves jāsaglabā spēja pilnībā koncentrēties, lai nepieļautu kļūdas. Viens no veidiem, kā koncentrēties, ir visu savu uzmanību veltīt lomai, kura jāatveido uz skatuves, censties burtiski pārtapt par šo personu.”

Viņa upuri ir milzīgi, bet viņš tos uzskata par ieguvumiem. “Deja ir treniņš, apgūšana; tas tiešām ir saistīts ar ciešanām, grūtību pārvarēšanu,” saka Čeņs. “Šajā procesā, šajās ciešanās jums jāspēj atrast prieku.”

Priekšnesumi ir tik detalizēti izstrādāti, krāsām bagāti, ar sarežģītu horeogrāfiju un dziļu iekšējo saturu, ka tie spēj aizvest izpildītāju un skatītājus atpakaļ pie tradicionālās ķīniešu kultūras saknēm.

Neskatoties uz jau sasniegto, Čeņam nešķiet, ka viņa dejotāja karjera drīz varētu beigties. Viņš saka, ka nākamajos 5-10 gados viņš vēlētos apmācīt jaunos dejotājus un popularizēt ķīniešu deju starptautiskā mērogā.

Piezīme: šis raksts ir rediģēts un saīsināts, lai tas atbilstu vietnes formātam.

Shen Yun dejotāja profila video: Junčia Čeņs

Uzziniet vairāk: Klasiskā ķīniešu deja

Uzziniet vairāk:Ķīniešu etniskās un tautas dejas

Uzziniet vairāk:Kultūras revolūcija