Ceļotājs ar trompeti

Trompetists Ēriks Robins ir spēles “muzikālie krēsli” karalis — viņš nekad nezina, kur mūzika viņu aizvedīs, vai kuru sēdvietu viņš ieņems nākamreiz.

Lielākā daļa cilvēku seko savām sirdij, bet Robins seko savām ausīm. Pienākuma saukts, viņš dodas uz tālām zemēm, no Meksikas līdz pat Kazahstānai un Ķīnai. Bet neatkarīgi no tā, vai viņš atrodas pludmalē Floridā vai Patriots futbola spēlē Bostonā, viņa trompete noteikti ir kaut kur tuvumā. Tas ir viņa misiņa draugs, kas paver jaunas durvis, sniedzot neskaitāmas iespējas izpētīt pasauli.

Kāda ir viņa jaunākā misija? Apvienot klasisko Rietumu mūziku ar seno Austrumu melodijām septiņu pilsētu tūres ietvaros kopā ar Shen Yun Symphony Orchestra. Septembra beigās Robins ar simfoniju ceļos no krasta līdz krastam, 5. oktobrī uzstājoties Kārnegija zālē.

Simfoniskais orķestris ir daļa no Shen Yun Performing Arts kompānijas, kuras deju un mūzikas uzvedumi aprīlī piepildīja Linkolna centru. Pagājušā gada rudenī kolektīvs no Ņujorkas ar Shen Yun Symphony Orchestra debitēja Kārnegija zālē. Tas ir vienīgais orķestris, kurš izmanto gan Rietumu, gan ķīniešu instrumentus kā pastāvīgas orķestra sastāvdaļas, izpildot klasiskos mūzikas šedevrus, kā arī oriģinālkompozīcijas, kas rakstītas tradicionālajos ķīniešu stilos. Šo liego tiltu starp Austrumiem un Rietumiem rotā mūziķu mozaīka no visas pasaules, padarot Robinsu par ideālu cilvēku šim darbam.

***

Mūzika Robinsu ieskauj jau kopš bērnības. Viņa māte spēlēja klavieres, māsa mežragu, un arī tēvs prata nospēlēt uz ģitāras kādu dziesmu. Bet pūst savu pirmo tauri viņam iemācīja tieši vectēvs. Katru nedēļu viņš mācījās sava vectēva pagrabstāvā, vecmāmiņas gleznu un Ilinoisas lauku smaržas ieskauts.

“Tas vienmēr bija prieka pēc,” viņš atceras, “tā nekad nebija cīņa.”

Robins turpināja spēlēt visu vidusskolas laiku, taču neapsvēra iespēju kļūt par profesionāli līdz pat izlaiduma gadam. Viņš strādāja par avīžu zēnu, pavāru franču un itāļu restorānos, un vienā brīdī domāja par darbu uzņēmumā State Farm Insurance, kas atrodas viņa dzimtajā pilsētā Normalā, Ilinoisas štatā. Bet ieraudzījis 4 x 4 kabīnes un biroja telpu bez logiem, viņš saprata, ka šis darbs nav domāts viņam.

Tāpēc viņš nolēma uzlabot savas prasmes un kļūt par profesionālu mūziķi. Pēc tam viņš saprata, ka ir nonācis uz veiksmīga ceļa, kurā hobiju var pārvērst karjerā.

“Mani vienmēr ir vadījušas mazas mirgojošas gaismiņas, kas norādīja, ka esmu uz pareizā ceļa,” saka Robins. Viņš redzēja, kā citi mūziķi pilnībā iegremdējas tajā, ko viņi dara, un šī aizrautība viņu iedvesmoja. “Man vienkārši bija jāturpina iesāktais, līdz es atradu dziļu saikni, dziļu degsmi.”

Viņš ir absolvējis Ilinoisas Universitāti ar bakalaura grādu mūzikā, un turpinājis mācīties Bostonas Jaunanglijas konservatorijā. Vēlāk viņš uzstājās ar vairākiem kolektīviem, tostarp Bostonas simfonisko orķestri un Tegu simfonisko orķestri no Korejas, un sava darba ietvaros viņš apceļoja visu pasauli.

Pagājušajā gadā viņš pievienojās Shen Yun Performing Arts, lai spēlētu orķestrī, kas pavada kolektīva deju iestudējumus, apceļojot Ziemeļameriku un Dienvidameriku ar vairāk nekā 100 izrādēm. Šī gada decembrī viņš pievienosies kolektīvam, lai dotos ceļojumā pa Āziju un Austrāliju.

Taču vispirms viņš pievienosies Shen Yun izcilajiem trompetistiem Kasparam Martigam un Aleksandram Vilsonam, kā arī četriem diriģentiem un aptuveni 100 mūziķiem grandiozajā Shen Yun Symphony Orchestra. Simfoniskais orķestris apvieno četrus kolektīva turnejas orķestrus, jo tie izpilda galvenokārt oriģināldarbus, kas kļuvuši par klausītāju iecienītākajiem skaņdarbiem, piemēram, Duņhuanas sapnis, Dejot dievībām, Sniegpārslas sveic pavasari un Radīšana.

“Man patīk lielās pūtēju grupas, stīgu, pūšamie instrumenti, patīkamais timpānu skanējums aizmugurē, koncertzāles, skatuve,” par savu pieredzi stāsta Robins. “Tajā ir tik daudz maģisku lietu.”

Šajos izpildījumos Robins izmanto savu artikulāciju un dinamiku, lai attēlotu dažādus varoņus un noskaņas, un šad tad arī riskē. “Tomēr vienmēr pieļaujamā robežās,” viņš iesmejas. Vingrinoties viņš sev saka, ka “principi paliek tie paši, bet metodes var mainīties, un šo metožu ietvaros man var būt dažādas pieejas.”

Profesionālim standarti ir augstāki, pienākumi smagāki. Trompetes spēlēšana dažkārt var šķist mehāniska un vienmuļa, skandējot noti pēc nots, gammu pēc gammas. Mēdz būt dienas ar nebeidzamiem mēģinājumiem, kad Robins ir pielīmēts pie saliekamā krēsla, mēle ir stīva no sešpadsmitdaļnošu vētrām, acīm drudžaini dzenoties pakaļ diriģenta burvju nūjiņai.

Tomēr viņam patīk pūst trompeti. Viņš neko nenožēlo, jo vienmēr atrod dažādus veidus, kā padarīt darbu interesantu. Tiklīdz viņš pieliek savu sudraba tauri pie lūpām, enerģiska melodija atdzīvina visu telpu, pakavējoties gaisā, pirms pazūd sienās. Katra nots, kuru viņš apstiprina, saista auditoriju ar izsmalcinātu pārliecību.

Tagad, kad Shen Yun Symphony Orchestra gatavojas savai pirmajai turnejai, Robins gatavojas vēl vienai “muzikālo krēslu” kārtai. Un atkal jau trompetists nesēdēs vienā krēslā pārāk ilgi, jo lielākajā daļā pilsētu viņi spēlēs tikai vienu dienu katrā. Bet tiem, kas vēlas iegūt jaunu muzikālu pieredzi, ir iespēja pievienoties spēlei un ieņemt vietu (koncertā), pirms beidzas mūzika.  Galu galā, kurš gan vēlas palikt pēdējais?