Zvaigžņu aptauja — kas notiek pasaulē?

Shen Yun jau piecus mēnešus apceļo pasauli. Lai gan mēs katrā mūsu ceļojuma plānā iekļautajā pilsētā uzstājamies ar vienu un to pašu izrādi, ārpus teātrī notiekošais jau ir pavisam cits stāsts. Un apceļot aptuveni 100 pilsētas — tajā skaitā daudzas ārvalstīs — tas reti kad norit nevainojami gludi. Nepavisam ne ideāli, bet reizēm visai uzjautrinoši.

Mēs lūdzām dažus mūsu vadošos dejotājus dalīties atmiņās par kādiem komiskiem atgadījumiem, ko viņi piedzīvojuši, apceļojot plašo pasauli. Lūk, ko viņi pastāstīja.

Pjotrs Huans
Vadošais dejotājs, Shen Yun New York Company
Biogrāfija 

P.H.: Atrodoties Dienvidkorejā, savā brīvdienā daži no mums devās uz restorānu, lai nobaudītu korejiešu cepto vistu. Mani draugi neprata ne runāt, ne lasīt nevienā korejiešu dialektā, bet viesmīle, savukārt, ne vārda nezināja angliski. Un fotogrāfiju ēdienkartē nebija. Mani draugi darīja to, ko darītu jebkurš cits dejotājs — viņi ar aktiermākslas un deju kustību palīdzību centās attēlot “vistu”. Viesmīles acīs beidzot iedegās izpratnes dzirksts. Viņa pamāja ar galvu, pasmaidīja, iegāja virtuvē un atgriezās ar rīsu kūkām pildītu šķīvi...

Denijs Li
Vadošais dejotājs, Shen Yun New York Company

D.L.: Visuzjautrinošākais turnejas laikā, patiesībā ir tas, cik daudz uzmanības mums tiek pievērsts ārpus skatuves. Dažreiz, kad mēs savā brīvdienā iepērkamies tirdzniecības centrā, atrodamies muzejā vai vienkārši staigājam pa ielu, cilvēki mēdz apstāties, pārtraukt iesākto darbību, un uzmanīgi mūs vērot. Nezināju, ka Shen Yun dejotājiem piemīt spējas kādu “nohipnotizēt”.

Es domāju, ka parasti tā noteikti nenotiek, piemēram, Romā, Oklendā vai Albukerkē nereti var redzēt austrumnieciskas izcelsmes cilvēku grupu ejam pa ielu, un nevienu tas nepārsteidz. Lai nu kā, nākamreiz, kad sastapsiet bariņu gara auguma, jaunu aziātu, kas nēsā vienādus baltus kreklus un melnus uzvalkus, tie varētu būt mēs. Nekautrējieties un sakiet “Sveiks”.

Dzjalina Čeņa
Vadošā dejotāja, Shen Yun International Company
Biogrāfija

Dz.Č.: Reiz, kad bijām Kioto, mēs savā brīvdienā izvēlējāmies braucienu ar pilsētas autobusu, lai apmeklētu dažas vēsturiskas vietas. Izrādījās, ka esam iekāpušas nepareiza maršruta autobusā, un mums bija jāizkāpj. Līdzko viena no manām draudzenēm ieraudzīja garāmbraucošo pareizā maršruta autobusu, viņa tūlīt metās māt šoferim, kā cenšoties apturēt taksometru. Viņa bija tik apņēmības pilna panākt autobusu, ka sāka skriet tam pakaļ. Mēs, savukārt, skrējām pakaļ viņai, lai apturētu mēģinājumu panākt autobusu, un visa šī procesa laikā mēs no sirds izsmējāmies. Secinājums: autobusi nav taksometri. Skriešana tiem pakaļ, mēģinot panākt, neliks tiem apstāties — vismaz ne Japānā.

Melodija Cjiņa
Vadošā dejotāja, Shen Yun New York Company
Biogrāfija

M.C.: Tas gan nebija gluži smieklīgi, bet visai atmiņā paliekoši. Pagājušās sezonas turnejas sākumā mums Ziemassvētku vakarā bija paredzēts doties uz nākamo uzstāšanās pilsētu. Stipri sniga, kas varēja izraisīt satiksmes negadījumu. Un tā, mūsu autobuss 7-8 stundas stāv ieputināts uz šosejas, nespējot izkustēties no vietas! Visi lēnām sāk jukt prātā! Šis bija viens no neaizmirstamākajiem Ziemassvētku vakariem, kāds mums jebkad bijis.  

Sjinhao Če
Dejotājs, Shen Yun Touring Company

S.Č.: Kādas turnejas laikā mēs apmeklējām dabas parka rezervātu Austrālijā, kur nolēmām sacensties ātrumā ar bariņu emu strausu, dzenoties tiem pakaļ. Pēc kāda laika lomas mainījās - tagad emu, jau daudz kuplākā skaitā, neiedomājamā ātrumā vajāja mūs. Domāju, ka daži no mums saņēma pa kādam knābienam. Mēs visi guvām krietnu mācību.

Togad es pirmo reizi viesojos Taivānā. Toreiz es biju vienīgais neķīnietis starp dejotājiem (esmu korejiešu izcelsmes amerikānis), bet tie, kas nebija ar mani pazīstami, parasti arī mani uzskatīja par ķīnieti.

Kādu vakaru mēs devāmies uz nakts tirgu, lai nogaršotu uz ielas gatavotos ēdienus. Šķita, ka visi manā grupā zina visu par visu. Izņemot mani. Tā nu nolēmu izvēlēties daudz “drošāku” variantu: McDonalds.

Pieņemot, ka kāds tur runās angliski, es mēģināju pasūtīt dubultu Big Mac. Nevajadzēja vairāk par piecām sekundēm, lai saprastu, ka dāma aiz letes mani, angļu valodā runājošu, nesaprot, turklāt nesaprot arī citi restorāna apmeklētāji. Tāpēc, cerībā tomēr dabūt iecerēto, es drosmīgi sāku runāt savā dzīvīgi skanošajā “izdzīvošanas” ķīniešu valodā. Protams, tas nelīdzēja, jo dāmai arī mans “činglišs” nebija saprotams.

Pēkšņi uzradās palīdzība: mūsu uzticamais konferansjē (kaukāzietis ar labām angļu un ķīniešu valodas zināšanām). Kad viņš sāka tulkot manis teikto, kas izskanēja skaļi virs rindā stāvošo galvām, es dzirdēju, kā daudzi smejas un ķiķina. Es nesamulsu un nejutu apvainojumu, bet klātesošajiem tā bija īsta izrāde. Galu galā es dabūju pikantu Šanhajas vistas sviestmaizi, un mana diena bija izdevusies.

Un, protams, mana ķīniešu valoda tagad ir daudz labāka. Pietiekami laba, lai tie, kas mani nepazīst, varētu teikt: “Jūsu, kā Amerikā dzimuša ķīnieša, ķīniešu valoda ir samērā laba!”

Kādus jautājumus uzdot izpildītājmāksliniekiem mūsu nākamajā zvaigžņu aptaujā? Atstājiet komentāru un dariet mums to zināmu! Turklāt nepalaidiet garām iespēju redzēt viņus Shen Yun 2018. gada izrādē. Atrodiet savu pilsētu šeit.