Reportāža: vadošā dejotāja Bella Faņa
Magnifissance ir Francijas un Kanādas vadošais bilingvālais luksusa dzīvesveida žurnāls ķīniešu un angļu valodā, kura mērķis ir veidot tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, veidojot vienotu izpratni par skaistumu un izsmalcinātību, kas gulstas abu šo tradīciju pamatos.
Šis Magnifissance izdevums piedāvā stāstu par Shen Yun vadošo dejotāju Bellu Faņu. Faņa kopā ar Shen Yun ir kopš 2016. gada. 2023. gadā viņa ieguva pirmo vietu New Tang Dynasty Television 2023 Starptautiskajā klasisko ķīniešu deju konkursā pieaugušo sieviešu kategorijā un 2018. gadā ieguva trešo vietu šī paša konkursa jauniešu kategorijā.
Magnifissance: Dejas poēzija: intervija ar godalgoto dejotāju Bellu Faņu
Ieskanas apburoša melodija, kad dejotāja, ģērbusies purpursarkanā un baltā iznāk uz skatuves. Šķiet parādās mēness gaisma, kad viņa vēdina ar savu atvērto vēdekli. Brīžiem gludās un plūstošās, citreiz raitās un kontrolētās kustības pārvērš viņu par seno laiku zinātnieci. Vienatnē un savās pārdomās viņa ir kā apmaldījusies savas pašas pasaulē.
Mēnesgaismas migla ir Bellas Faņas dejas nosaukums, kuras horeogrāfija veidota 10. NTD Starptautiskajam klasiskās ķīniešu dejas konkursam, atnesot viņai zelta godalgu pieaugušo sieviešu kategorijā.
Šogad Faņa jau ceturto reizi piedalās prestižākajā Ņujorkas konkursā. Katrā ceļojumā ir neveiksmes un nogurums, kā arī prieks un gandarījums, ko sniedz neatlaidība un smags darbs. Šāda pieredze ir pilnveidojusi jauno sievieti, padarot viņu par izcilu izpildītājmākslinieci.
Faņas godalgotā 2023. gada konkursa deja bija veidota no Sidžou rudens vidus svētku dzejoļa rindām, kas iekļautas Sunu dinastijas dzejnieka Čao Budži poēmā Alas pasaku dziesmas. Dzejolī teicējs, pārdomājot dzīves jēgu, apbrīno mēness skaistumu miglainajā naktī.
“Šajā konkursā es centos attēlot pilnībā izstrādāta, izstudēta rakstura tēlu, kurš piedzīvo būtiskas pārvērtības,” saka Faņa.
Savā dejā viņa iemieso senās ķīniešu zinātnieces vētrainos dzīves mirkļus, kura, jūtoties apmaldījusies dzīvē, spēj pieredzēt prieka pilnu apgaismību. Zaudējuma, nomāktības un vientulības sajūta tiek pretstatīta bezrūpībai, optimismam un vieglumam. Ar savu ķermeni kā ar otu, skatuvi kā audeklu un mūziku kā tinti, Faņa glezno garu un apņēmību, kas atrodama senajos rakstos, lai radītu savu poētisko tēlu.
Lai parādītu zinātnieces sarežģītās emocijas un notvertu viņas psiholoģiskās pārmaiņas, kurām viņa tiek pakļauta epifānijā, Faņai bija vajadzīga ne tikai lieliska dejas tehnika, bet arī dziļa Ķīnas vēstures un tradīciju izpratne. “Man ir ļoti tuva Sunu dinastijas kultūra, un es bieži iegremdējos šī perioda un žanra dzejoļos,” viņa saka.
Sunu dinastija (960.–1279.) bija brīnišķīgs laikmets ķīniešu mākslā, ko raksturoja nevainojamas gleznas, apbrīnojams porcelāns un izsmalcināta dzeja. Šā laikmeta literatūrā tika piedāvātas konfūcisma vērtības, savukārt māksla bija ļoti vienkārša, un katra smalkākā detaļa nesa sevī svarīgu, nozīmīgu informāciju. Šī tīrā, elegantā estētika ir palikusi kā mūžīgs iedvesmas avots, kuru izlolojušas neskaitāmas paaudzes.
Parasti tradicionālās ķīniešu mākslas mērķis ir atainot spilgtas emocijas. Vai tā būtu glezna, dzejolis, deja vai muzikāla kompozīcija — tiešas saiknes izveidošana starp māksliniecisko jaunradi un dvēsele ir tā, kas nosaka skaistumu šajās mākslās. Tā pārsniedz vizualizācijas iespējas, ļaujot māksliniekiem izteikt savas intelektuālās atziņas un iesaistīties filosofiskā dialogā ar skatītāju.
“Tieši tāpēc klasiskā ķīniešu deja sākas sirdī,” saka Faņa. “Dejotājai vispirms ir jāsaskaņojas ar jūtām un vērtībām, pirms viņa izmanto savu ķermeni, lai skatītājiem nodotu sava tēla iekšējās emocijas.”
Estētikas dziļums
Mākslas filosofiju var izteikt ar dažiem vienkāršiem otas triepieniem vai elegantu dzejoli. Dejā tā tiek izteikta, paceļot roku vai paātrinot dejotāja soļu tempu. Dejotājam ir jāapsver katra kustība, lai atrastu visefektīvāko izteiksmes veidu.
“Es vēlos, lai katra manas varones rakstura iezīme būtu komplicēta un trīsdimensionāla. Es gribu, lai varētu attēlot katru viņas emocionālo notikumu attīstību un visas viņas personiskās iezīmes,” saka Faņa.
Mēnesgaismas miglā jaunās sievietes kustības iemieso maigumu, bezrūpību un neatlaidīgu pārliecinātas zinātnieces tikumības patiesību. Sākotnēji viņas soļi ir graciozi, taču svinīgi, viņas skatiens naksnīgajās mēness apspīdētajās debesīs meklē atbildes uz lietām, kas nospiež viņas sirdi. Vēlāk, kad viņu ieskauj migla, viņa paklūp. Pēc pēkšņas atklāsmes, viņas soļi kļūst viegli un priecīgi, viņas sejas izteiksme izstaro sajūsmu un atvieglojumu. Ar katru rokas vēzienu, katru pagriezienu, lēcienu un katru sejas izteiksmes izmaiņu Faņa efektīvi informē par sava tēla iekšējo emocionālo ceļojumu.
“Ikviens, kam ir pieredze dejošanā, it īpaši tie, kuri ir ieguvuši profesionālu apmācību, zina, ka dejotāji cenšas savas ekstremitātes cik vien iespējams izstiept. Tas ir līdzīgi kā rakstniekam ar bagātīgu vārdu krājumu, vai dziedātājam ar plašu vokālo diapazonu. Šī izstiepšana piešķir ne tikai graciozitāti un dinamiku, bet arī nodrošina vairāk vietas izteiksmei, padarot izpildījumu spēcīgāku,” viņa saka.
Pēdējos gados Faņa un viņas kolēģi dejotāji no Shen Yun Performing Arts ir studējuši tehniku, kas pazīstama kā shen dai shou, kua dai tui (ķermenis ved rokas, gurni ved kājas). Šī tehnika, kas sen zudusi un tagad ir unikāla tikai Shen Yun izpildījumā, ir klasiskās ķīniešu dejas tehnisko prasmju virsotne, kas ļauj dejotājiem maksimāli paplašināt savas kustības. Pat mazākās kustības, piemēram, roku pirkstu mājiens, vai kāju pirkstgalu kustība, nāk no ķermeņa iekšienes, savukārt katrs nervs aktīvi piedalās katras pozas izpildē.
Nav īsākā ceļa, lai uzlabotu savu dejošanas prasmi. Viss, kas jums atliek, ir tikai dejot. Caur mēģinājumiem un kļūdām Faņa pakāpeniski atrod pareizo sajūtu un atklāj savas kļūdas. Pēc tam viņa strādā, lai atrastu veidu, kā izmantot savu spēku, pastāvīgi tiecoties pēc uzlabojumiem.
Pabeigt misiju
Lai saglabātu savu lokanību, izturību un paņēmienu meistarību, Faņai katru dienu ir jāizpilda intensīvi treniņi, tostarp stiepšanās vingrojumi un intensīva deju paņēmienu atkārtošana. Viņa ir ievērojusi šo saspringto grafiku kopš brīža kad pameta savu dzimto pilsētu Taivānā, lai pirms desmit gadiem pievienotos Shen Yun grupai, kas atrodas Ņujorkā.
Izpildītājmākslas grupu šobrīd veido astoņas vienāda lieluma trupas, kuras sniedz vairāk nekā simts izrādes sezonā. Faņa un viņas kolēģi dejotāji bieži publicē tiešsaistes videoblogus, piedāvājot ieskatu viņu dzīvē pasaules turnejas laikā. Faņa vaļsirdīgi dalās ar to, ka kopš laika, kad viņa sāka dejot, spēku izsīkums, sāpes un nelokāmie treniņi ik pa laikam viņai liek apsvērt iespēju pamest šo nodarbošanos.
Katru reizi, kad tā notiek, es sev jautāju: “Vai tu patiešām vēlies pamest dejošanu, vai arī tu vienkārši gribi izvairīties no smaga darba un grūtībām, kas ir priekšā? Atbilde ir acīmredzama, es vienmēr izvēlos turpināt,” viņa saka.
Nosaukums “Shen Yun” nozīmē “dievišķo būtņu dejas skaistums”. Pievienojoties kolektīvam, Faņa sajuta, ka viņai ir svēta misija dalīties ar pārējo pasauli Ķīnas piecus tūkstošus gadu ilgajā bagātajā vēsturē un kultūrā. Kopš seniem laikiem ķīnieši ir ticējuši dievišķo būtņu esamībai un izrādījuši cieņu Debesu likumiem. Tas ir tāpēc, ka konfūcisma, daoisma un budisma mācības veido Ķīnas kultūras pamatu.
Senie Ķīnas zinātnieki uzskatīja, ka sirds ir vieta iekšējai būtībai. Tikai ar sevis pilnveidošanu un augstiem morālajiem tikumiem indivīds var pozitīvi ietekmēt sabiedrību un radīt pārmaiņas. Tāpat kā dejotājam, kurš vēlas apgūt nepārspējamo “ķermenis ved rokas” un “gurni ved kājas” paņēmienu, jāiemācās katru kustību izpildīt no sirds.
Shen Yun mākslinieki ir Faluņ Dafa garīgās prakses, kura māca īstenības, labestības, pacietības principus, praktizētāji. Faņa un viņas draugi dejotāji cenšas dzīvot pēc šiem principiem savā ikdienas dzīvē, strādājot pie tā, lai uzlabotu gan deju paņēmienus, gan iekšējo raksturu. Šī pastāvīgā tiekšanās pēc sevis pilnveidošanas motivē viņus neatlaidīgi strādāt ikdienas intensīvajos treniņos, ļauj viņiem izstarot neparastu tīrību un eleganci, ko patiesi var raksturot kā “dievišķo būtņu dejas skaistumu”.
“Mūsu misija ir atdzīvināt un izplatīt autentisku tradicionālo ķīniešu kultūru, motivējot mūs censties pilnveidoties un izaicināt sevi,” saka Faņa.
Viņa ir laimīga, ka ir daļa no tik lielas un cēlas misijas, kas ne tikai ļāvusi viņai attīstīties daudzās jomās, bet arī ir sagādājusi viņai lielu gandarījumu.
“Būdama klasisko ķīniešu deju dejotāja es esmu kļuvusi pārliecinātāka, izturīgāka, pacietīgāka un neatlaidīgāka. Tas man ir devis iespēju izteikt savas jūtas un domas, un dalīties ar to skaistumu, ko sniedz māksla,” stāsta Faņa.
Viņas poētiskais ceļojums ir patiešām vērtīgs.
