Dzejnieks Li Bai
Pazīstams kā “Nemirstīgais dzejnieks”, Li Bai (701.–762.) bieži tiek uzskatīts par visu laiku izcilāko ķīniešu dzejnieku. Viņš bija un ir Tanu dinastijas laika klasiskās dzejas (tan ši) iemiesojums. Dzejniekam piemita klejotāja gars, un, apceļojot Ķīnu, viņš tikās ar daoistiem, literātiem un augsta ranga amatpersonām, kas bieži vien izrādīja viņam savu visdziļāko apbrīnu.
Li Bai (izrunāts arī kā Li Bo vai Li Po) bija ne tikai atzīts rakstnieks un daoisma piekritējs, viņš slavens arī ar to, ka lielākoties iedvesma dzejai viņam radās pēc krietna malka stiprināta dzēriena. Mūsdienu ķīniešu dzejnieks Du Fu savā dzejolī “Astoņu dzērāju dievību dziesma” par Li Bai rakstīja:
Li Bai, izaicinot citus uz iedzeršanu,
rada simtiem pantu,
Nakšņo viņš Čanaņas bāros,
Un pat ja imperators aicina viņu kāpt uz kuģa,
viņš neuzskata to par pienākumu,
Sauc sevi par diženo vīna dievu.
Tomēr reizēm iedzeršana iedarbojās uz Li Bai pretēji. Tanu imperatora Sjuaņdzuna valdīšanas laikā Li Bai bija tas gods kalpot par galma mācīto vīru. Taču pēc kādas kārtējās iedzeršanas viņš smagi apvainoja vienu no imperatora favorītiem-einuhiem. Drīz vien einuhs atrada iespēju apmelot Li Bai imperatora klātbūtnē, tādējādi panākot, ka dzejnieks tiek izraidīts no pils.
Dažus gadus vēlāk kāds Li Bai draugs tika iecelts augstā amatā un panāca, ka dzejnieku atkal uzaicina darbā imperatora galmā. Un jau atkal, Li Bai veiksme uzgrieza tam muguru, kad viņa draugs sacēlās pret valdnieku, kā rezultātā visi, kas strādāja viņa vadībā, ieskaitot Li Bai, tika izraidīti no galvaspilsētas.
Tomēr drīz pēc tam citam Li Bai līdzgaitniekam, kurš strādāja pie imperatora, izdevās paglābt dzejnieku no izraidīšanas. Tajā laikā Li Bai radīja dažas no savām slavenākajām ķīniešu dzejas rindām:
Balto valdnieka pilsētu es atstāju rītausmas mākoņu
mirdzuma apspīdēts,
Tūkstoš jūdžu garais ceļojums līdz Dzjanlinai
tika veikts vienas dienas laikā,
Abos krastos skan gibonu čalošana
bez apstājas
Kamēr mana vieglā laiva slīd garām tūkstošiem klinšu.
Arhīva ieraksti liecina, ka Li Bai savu dzīves ceļu beidzis Sjuaņas pilsētā, aizejot mūžībā “pārmērīgas dzeršanas” rezultātā. Nakamajām paaudzēm viņš atstājis 20 rakstu krājumus un aptuveni 900 dzejoļus. Li Bai dzejoļi arī mūsdienu ķīniešu dzejā joprojām dominē popularitātes ziņā, un dzejnieka dažādās iesaukas spilgi raksturo viņu kā personību - “Vīna dievs”, “Pārlaicīgais dzejnieks”, “No debesīm izraidītais Nemirstīgais” un “Dzejnieks-sapņotājs”.
