Jans Dži pārdod savu zobenu

Upes līčos ir viena no četrām ķīniešu literatūras klasikām. Grāmatā aprakstītie notikumi norisinās 12. gadsimtā Ziemeļu Sunu dinastijas valdīšanas laikā un tajā stāstīts par 108 varoņu - likumpārkāpēju piedzīvojumiem Liana kalnā.

Šis romāns tika sarakstīts 14. gadsimtā, un kā iedvesmas avots tam kalpojušas tautas pasakas par laupītāju bandu imperatora Huidzuna valdīšanas laikā. Starp laupītājiem daži ir ķīniešu tradīcijās sastopamie spilgtākie varoņi: iereibušais mūks, tīģeru cīnītājs un septiņpadsmitais no 108 – “Zvērs ar zilo seju” Jans Dži.

Jans Dži bija Janu dzimtas pēctecis no slavenas karotāju ģimenes, kas aizsargāja Vidusvalsti pret svešzemju iebrucējiem (attēlots Shen Yun priekšnesumā Mu Guijina vada karaspēku). Vairāk kā 2 metrus garajam Janam Dži uz sejas bija redzama liela zila dzimumzīme un uzkrītoša vaigu bārda, kas slēpās zem viņam raksturīgās plato malu cepures.

Jans Dži bija izcils kaujas mākslu meistars. Viņš pārzināja visus 18 bruņoto cīņu veidus un prata neparasti veikli izmantot šķēpu. Taču viņa lepnuma un prieka avots bija zobens — ātrākais, asākais asmens uz dienvidiem no Lielā mūra.

Neparastais zobens

Zobens bija vērtīgs ģimenes mantojums, un tam piemita trīs apbrīnojamas iezīmes: tas varēja pāršķelt jebkuru metālu, neradot ne mazāko skrāpējumu uz tā asmeņa; sagriezt matu šķipsnu, vienkārši to uzsviežot uz asmens; un nogalināt cilvēku, neatstājot asins traipu.

Visas zīmes liecināja, ka Jans Dži ir talantīgs jauneklis ar gaišu nākotni. Diemžēl viņš bija svētīts arī ar neticamu neveiksmi.

Viņa pārziņā esošā kuģa krava ar imperatora dārgumiem apgāzās, šķērsojot Dzelteno upi. Jans Dži ar tukšām rokām atgriezās galvaspilsētā, cerot uz apžēlošanu. Tā vietā viņš tika atlaists.  

Vēl kāds ierēdnis nolīga Janu Dži, lai tas apsargātu vērtīgu dāvanu nogādāšanu. Tas bija garš, bīstams gājiens caur nomaļu, laupītāju apsēstu teritoriju. Jans uzdeva savu karavānu kā parastus tirgotājus un ceļoja tikai dienā zem svelmainās saules stariem.  Tomēr šī piesardzība bija veltīga. Smagās slodzes apstākļos viņa nogurušie algotņi izlūdzās atelpas brīdi. Kamēr tie atpūtās dažu pamestu koku ēnā – piezagās nepatikšanas.

Neparastais vīns

Pie viņiem pienāca kāds nekaitīga izskata vīrietis, kurš nesa lielu vīna mucu. Izslāpušie vīri lūdza, lai tas pārdod viņiem nedaudz vīna. Tolaik cilvēku saindēšana ar vīnu bija izplatīts paņēmiens, un, protams, nelaimīgais Jans Dži vilcinājās. Bet ieraudzījis, ka vīri dzer vīnu un nekas slikts nenotiek, viņu priecīgā pamudinājuma iedrošināts, viņš arī iedzēra.

Nepaspējis vēl noņemt kausu no lūpām, viņš redzēja savus vīrus vienu pēc otra sabrūkam. Saķēris vēderu un jau šūpojoties, Jans Dži saprata, ka ir piemānīts. Kamēr blēži izlīda no meža, lai vienkārši savāktu vērtīgās preces, Jans Dži neko citu nespēja padarīt, kā vien tikai vārgi vicināt zobenu, zemei turpinot grīļoties ap viņu, līdz visbeidzot nokrita zemē.

Pamodušies, Jana Dži vīri viņu ātri pameta vienu, lai izvairītos no atbildības. Pamests un bez naudas Jans Dži devās uz pilsētu.

Senā ķīniešu atziņā teikts: “Varonis neceļo bez sava zobena.” Taču dziļā izmisumā Janam Dži neatlika nekas cits kā vien pārdot savu senču zobenu.

Tirgus laukumā uzradās kāds zemisks nelietis, kurš gribēja sarīkot ugunsgrēku. Jans Dži, atkal nonācis nepatikšanu centrā, šoreiz guva virsroku un atbrīvoja pilsētniekus no viņu nicināmā apspiedēja.

Vēlāk, klejojot apkārt, “Zvērs ar zilo seju” sastapa labo-slikto mūku Lu Džišeņu, un abi galu galā atrada ceļu uz Liana kalna brālību.

Shen Yun 2013. gada deju priekšnesums Jans Dži pārdod savu zobenu ir balstīts uz nodaļām no grāmatas Upes līčos, un tajā ir uzsvērtas varoņa Robina Huda īpašības.