Beidzamā cīņa: Sarkanais bērns un Pērtiķu karalis

Pērtiķu karalis neapšaubāmi ir viens no spēcīgākajiem personāžiem ķīniešu folklorā, kurš viens pats tiek galā ar veseliem debesu ģenerāļu leģioniem un ar vienu sitienu notriec varenākos briesmoņus. Tomēr, lai cik spīdošs būtu viņa veikumu apkopojums, reiz pat Zelta pērtiķis bija nonācis pilnīgā bezizejā.

2024. gada Shen Yun dejas stāstā Zelta pērtiķa cīņa ar Sarkano bērnu viņš izsauc drakonus un maina formu, tomēr zaudē mazam zēnam.

Kā notvert mūku

Šis stāsts ir aizgūts no 16. gadsimta Minu dinastijas laika romāna Ceļojums uz Rietumiem. Mērojot ceļu pa bīstamiem kalniem, dodoties uz vietu, kuru mūsdienās mēs saucam par Indiju, Tanu mūks un viņa pavadoņi — Cūķis, Smilšu mūks un Pērtiķu karalis — nejauši uziet pie koka piesietu, šķietami nevainīgu bērnu.   

Pērtiķu karalis pārāk labi pārzina šo spēli un tūlīt atpazīst zēnu. Viņš grasās sakaut knēveli, bet pilnībā apmānītais mūks aptur Pērtiķi, skaitot burvestību, kas notriec Pērtiķi zemē un liek tam locīties briesmīgās galvassāpēs.

Tanu mūks tuvojas zēnam, un tikai tad atklāj, ka tas ir pārģērbts bēdīgi slavenais Sarkanais bērns! Mūks tiek sagūstīts un steigšus aizvests uz dēmona midzeni, kur viņš nonāk vakariņu pagatavošanas centrā kā uzkoda.

No nemiera cēlāja līdz pavadonim

Vairākus gadu simtus pirms tikšanās ar Tanu mūku Pērtiķis debesīs bija izraisījis haosu. Kad viņš nezaga mūžīgās dzīves persikus, viņš izjauca debesu viesības, nedeva mieru drakoniem, un tā tas turpinājās gadu desmitiem. Vienā no saviem daudzajiem piedzīvojumiem viņš satika Vēršu dēmonu karali un, sapratuši, ka viņiem ir līdzīgas sirdis, abi kļuva par zvēresta brāļiem.

Viņi nebija gaidījuši, ka Pērtiķa krāpšanās galu galā atgriezīsies pie viņa paša, un viņš tiks notverts un sodīts. Izciešot piecu simtu gadu ilgo ieslodzījumu zem Piecu pirkstu kalna, Pērtiķis pamazām nonāca pie secinājuma, ka dzīve kā debesu huligānam nav bijis labākais dzīvesveids. Kad viņa grēku nožēlas saucieni kļuva patiesāki, Bodhisatva Guaņjiņ, “Žēlsirdības dieviete”, deva Pērtiķim iespēju izbeigt soda izciešanu un uzticēja viņam aizsargāt Tanu mūku viņa bīstamajā ceļojumā.

Vērtīgā uzkoda

Kāpēc mūkam bija nepieciešama aizsardzība? Visā pasaulē starp dēmoniem un briesmoņiem izplatījās ziņa, ka mūks ir paša Budas drauga reinkarnācija, un ka viens viņa miesas kumoss nodrošinās nemirstību.

Cilvēka ķermenis padarīja mūka neaizsargātu, un visdažādākās ļaunās radības slaucīja siekalas, domājot par garšīgo mūku, kas savā ceļojumā uz Rietumiem dodas garām viņu midzeņiem.

Viens no šiem midzeņiem piederēja Vēršu dēmonu karaļa un Dzelzs vēdekļa princeses dēlam – nevienam citam kā Sarkanajam bērnam.

Un tā, Sarkanais bērns izlika slazdu Tanu mūkam, sagūstīja viņu un aizvilka uz savu migu. 

Kāpēc bērniem nevajadzētu spēlēties ar uguni

Sarkanais bērns var izskatīties mazs, taču patiesībā viņš ir bīstams karotājs. 300 gadu ilgo apmācību laikā viņš apguva Samādhi uguns izmantošanas prasmes. Šī liesma var aizdedzināt veselas ielejas ar uguni, kas nekad neizdeg, un ir pilnībā izturīga pret ūdeni. Mūka situācija ir bezcerīga, un viņu gatavojas pasniegt kā cepeti. 

Pērtiķis ir apņēmības pilns izglābt savu meistaru, tāpēc viņš uzlido debesīs un tad ienirst jūrā, lai lūgtu četriem Drakonu karaļiem palīdzību. Drakonu karaļi var izsaukt straumes un plūdus, un kas var būt labākais veids, kā nodzēst liesmu, ja ne jūras spēks? 

Pērtiķis ar drakoniem izlido no jūras pils, atrod Sarkanā bērna midzeni un izgāž tam durvis. Taču tie nespēj mēroties spēkiem ar Sarkanā bērna liesmu un piedzīvo dedzinošu sakāvi.

Dievišķā iejaukšanās

Taču Tanu mūkam bija misija — viņu nevarēja tā vienkārši uzcept dzīvu, kamēr viņš ir ceļā un nav veiksmīgi atnesis svētos rakstus. Tieši tad, kad šķiet, ka visas cerības ir zudušas, parādās Bodhisatva Guaņjiņ. Izmantojot savu balto vāzi, viņa viegli nodzēš Sarkanā bērna uguni, nedaudz to aplejot, un pēc tam met vērša dēlam ar zelta gredzenu. 

Pēc pēdējās sadursmes ar Pērtiķi Sarkanais bērns saprot, ka ir zaudējis, un, lūdzot dievietei žēlastību, uzsāk jaunu ceļu kā viņas uzticīgais māceklis. Vēlāk romānā Sarkanais bērns, kuru nu jau sauc par Šancaju, faktiski palīdz Pērtiķim kādā no viņa uzdevumiem. 

Četri varoņi turpina savu ceļojumu, un viņu garīgo meklējumu ceļā uzglūn vēl citi izsalkuši briesmoņi un kārdinājumi.