Mulaņa

Hua Mulaņa ir tēls no populāras ķīniešu leģendas, kurā stāstīts par to, kā jauna meitene pārģērbjas par vīrieti un dodas karā sava padzīvojušā tēva vietā. Senajā Ķīnā šis stāsts iemūžināts Balādē par Mulaņu. Leģenda kļuvusi par iedvesmas avotu vairākām filmām un teātra uzvedumiem, kā arī Shen Yun deju miniatūrai Mulaņa dodas karā.

Precīzs laika periods, kad dzīvoja Hua Mulaņa, nav zināms, taču tiek uzskatīts, ka notikumi risinās Ziemeļu un Dienvidu dinastiju valdīšanas laikā (386.-589.). Tolaik nomadu ciltis iebruka Ķīnas centrālajos līdzenumos, un imperators izdeva rīkojumu, ka no katras ģimenes vienam cilvēkam jādodas karot. Mulaņas brālis bija vēl pārāk jauns, tādēļ karā nāktos doties viņas slimajam vecajam tēvam.

Noraizējusies par viņa veselību, Mulaņa pārģērbās par vīrieti un devās karot tēva vietā. 12 gadus viņa drosmīgi karoja, palīdzot izcīnīt daudzas uzvaras. Karam beidzoties, imperators Mulaņu apbalvoja un izteica vēlmi iecelt to augsta ranga amatpersonas amatā. Mulaņa piedāvājumu noraidīja, viņa izvēlējās atgriezties mājās, lai rūpētos par saviem padzīvojušajiem vecākiem.

Tikai tad, kad Mulaņas cīņu biedri apciemoja viņu dzimtajā ciematā, sievietes noslēpums tika atklāts...

Balāde par Mulaņu

Ik pa brīdim smagi nopūzdamās,
  Mulaņa auž durvju priekšā.

Steļļu klaudzieni nav dzirdami,
  tos nomāc nabaga meitenes nopūtas.

Pajautājiet, kas mīt viņas sirdī,
  par ko viņa domā.

Neviena nav viņas sirdī,
  ne par vienu viņa nedomā.

Pagājušajā naktī viņa vēroja iesaukumu,
  hans daudzus iesauca karavīros.

Neskaitāmas sarakstu lapas,
  uz katras no tām viņas tēva vārds.

Tēvam nav pieauguša dēla,
  Mulaņai nav vecākā brāļa.

Viņa nolemj iegādāties zirgu un seglus,
  lai stātos tēva vietā.

Austrumu tirgū viņa nopērk zirgu,
  rietumu tirgū - seglus.

Ziemeļu tirgū viņa nopērk iemauktus,
  bet dienvidu tirgū - garu pātagu.

Rītausmā viņa atvadās no tēva un mātes,
  bet krēslā jau apmetusies nometnē Dzeltenās upes krastā.

Viņa nedzird, kā vecāki sauc savu meitu,
  dzird vien upes ūdeņus plūstam.

Rītausmā viņa pamet Dzelteno upi,
  bet krēslā jau nonākusi Melnajā kalnā.

Viņa nedzird, kā vecāki sauc savu meitu,
  dzird vien Jaņa kalna savvaļas zirgu zviedzienus.

Ceļojot desmit tūkstošus jūdžu, lai dotos cīņā,
  kā spārnos viņa šķērso kalnus un kalnainus apvidus.

...

Skaudri vēji atnes zvana skaņas no sargposteņa,
  naktssarga dzelzs bruņas mirgo bālganā gaismā.

Neskaitāmās kaujās krita ģenerāļi,
  izturīgākie kareivji atgriezās pēc desmit gadiem.

Viņi atgriezās, lai tiktos ar imperatoru-
  Debesu dēlu, kas sēž tronī imperatora pilī.

Imperators ierakstīja kaujinieku nopelnus divpadsmit manuskriptu ruļļos,
  un piešķīra simtiem tūkstošu apbalvojumu.

Hans jautāja Mulaņai, ko viņa vēlas,
  Mulaņai nav vajadzīgs dižā ministra tituls.

Viņa izlūdzas vien ātru zirgu, kas aiztrauks viņu tūkstoš jūdžu tālu,
  aiznesīs meitu atpakaļ uz mājām.

...

Tēvs un māte, dzirdot par viņas atgriešanos,
  palīdz viens otram tikt līdz pilsētas vārtiem.

Kad vecākā māsa uzzināja par Mulaņas ierašanos,
  tā ietērpās goda drānās un sagaidīja varoni pie ārdurvīm.

Kad jaunākais brālis uzzināja par viņas ierašanos,
  tas uztrina nazi, lai nokautu cūku un aitu.

     “Atver mana kambara durvis austrumos, es sēžu sava kambara dīvānā rietumos.
       Es novelku savu karavīra formas tērpu un tērpjos savās vecajās drēbēs.”

Raugoties pa logu, viņa sasprauž savus mākoņmīkstos matus,
  pie spoguļa iepin tajos dzeltenus ziedus.

Pie vārtiem viņa satiek savus cīņu biedrus,
  kas nu ir mēmi no pārsteiguma.

12 gadus, dodamies cīņā plecu pie pleca,
  viņi pat nenojauta, ka Mulaņa ir jaunava.

Vīriešu kārtas garauši mīl spārdīties un kārpīties,
  sieviešu kārtas zaķiem acis ir blāvas un stiklainas.

Bet, ja abi garauši lēkšo blakus,
  kurš gan varēs noteikt, kurš ir kurš?