Austrumu fēnikss

Dzirksteles lido. Spalvas sprakšķ. Liesmas plosās. Pēc pieciem gadusimtiem senais putns uzliesmo savā ugunī un pārvēršas pelnos. Viss ir kluss. Tad no pulverainas segas iznirst neliels knābis, un no pelniem atdzimst fēnikss. Tas ir Rietumu fēnikss – atjaunošanās un otrās iespējas simbols. Lidojiet uz otru pasaules malu, uz Austrumu slaidajām bambusu audzēm un vutonu birzēm, jūs atklāsiet pavisam citu fēniksu, kas valda debesīs.

Tas, ko mēs zinām par austrumu fēniksu vai fen huan (鳳凰), ir nācis no senču folkloras un mitoloģijas. Leģendās fen huan tiek slavēts par tā spējām spriest par raksturu un laimi nest godājamajiem un laipnajiem. Daži nostāsti apgalvo, ka putns nolaižas tikai tur, kur ir kaut kas vērtīgs ko atklāt. Citi runā par viņas spēju pārvērsties par debesu feju. Ar tūkstošiem gadu ilgu vēsturi zem saviem spārniem fen huan ir saglabājis sev vietu kā ķīniešu kultūras simbols.

Kosmosa radīšana

fen huan ir viena no svarīgākajām figūrām ķīniešu kosmoloģijā. Saskaņā ar ķīniešu mītu, kad Paņgu izlauzās no milzīgās haosa “olas”, viņam sekoja četras dzīvas radības. Tie bija drakons, cjiliņ (radījums ar ragiem un nagiem), bruņrupucis un fen huan. Šīs četras fantastiskās būtnes pārstāvēja četrus garus un palīdzēja Paņgu pasaules radīšanā.

Viņi izmantoja savas spējas, lai radītu piecus elementus (metālu, koku, ūdeni, uguni un zemi) un piecus gadalaikus (pavasaris, rudens, ziema, vasara un vasaras beigas) un sadalītu pasauli piecos reģionos (Ziemeļi, Dienvidi, Austrumi, Rietumi un centrs). Katra no dzīvajām būtnēm uzņēmās atbildību par piekto daļu no radītā. fen huan pārņēma kontroli pār uguni, vasaru un dienvidiem.

Dažās leģendās teikts, ka fen huan atbilst debesu ķermeņiem, viņa galva ir debesis, viņa acis ir saule, viņa mugura ir mēness, viņa kājas ir zeme un viņa aste ir planētas. Tāpēc putns tika uzskatīts par saikni starp mūsu pasauli un debesīm ārpus tās.

Putns ar vēsturi

Senākos laikos fen huan tika apzīmēts nevis kā viens putns, bet gan kā divi putni. Fen bija tēviņš, bet huan bija mātīte. Kopā tie bija gan jiņ un jan simbola metafora, gan vīrieša un sievietes godpilno attiecību simbols.

Vēlāk fen un huan tika apvienoti vienā sieviešu kārtas putnā, un bieži vien tika savienoti pārī ar drakona tēviņu. Tas ir ķīniešu fēnikss, kā to mūsdienās visbiežāk saprot, un tas ir iedvesmojis ķīniešu tautu, īpaši sievietes. Pieticīgs, lojāls, draudzīgs un elegants fen huan iemieso īpašības, kas nosaka tradicionālas dāmas ideālu. Tā kā tas uzsver saikni starp karalisko ģimeni un dievišķo, fen huan ideāli iederējās kā ķeizarienes emblēma un bija ideāli piemērots drakonam, kas simbolizēja “Debesu dēlu”, imperatoru.

Fen huan un drakons ir populāra tēma arī tautas vidū. Attēlojot tos kopā, viņi tiek uzskatīti par visveiksmīgākajiem no visām radībām, kopā tie apzīmē svētlaimīgas attiecības, veiksmi un ilgstošu spēku. Par abiem ir daudz idiomu, un parasti tie ir saistīti ar veiksmi un spējām. Piemēram, lun fen čeņ sjan (龍鳳呈祥) nozīmē tik lielu labklājību, ka to noteikti ir atnesis drakons un fēnikss, un žeņ džun lun fen (人中龍鳳) norāda uz tik talantīgu cilvēku, ka viņš izceļas citu vidū, starp vīriešiem, kā drakons vai fēnikss.

Fen huan ar viņa kautrīgo uzvedību un laipno raksturu nav tik viegli satraukt. Ar savu kautrīgo uzvedību un labestīgo gudrību fen huan grūtību laikā atkāpjas un atkal parādās, lai ievestu mieru. Viņi nes svētības tiem, kam ir paveicies viņus satikt, un vēsta par īpašiem notikumiem. Piemēram, putna parādīšanās imperatora dzimšanas brīdī, nozīmēja, ka bērns izaugs par tikumīgu valdnieku – vislielākā svētība valstij. Vēsturiski fen huan ir arī pavēsta par diženu viedo ierašanos, norādot uz morāles un stabilitātes atnākšanu.

Visās dinastijās fen huan ir bijis tikumīgo un gudro simbols. Un no dabas spēkiem, kas mūs ieskauj, līdz tradicionālajiem morāles principiem, līdz tālajām debesīm un aiz tām, fen huan savieno mūs visus kā mūžīgs skaistuma, žēlastības un dievišķuma simbols.