Smilšu mūks: milzu zivs, kas pārvērtās par mūku

Šis ir stāsts par to, kā karavīrs, kurš bija pārvērsts par cilvēkēdāju zivi, kļūst par budistu mūku. Viņa vārds ir Smilšu mūks, īsāk – Smilšainais.

Neilgi pēc tam, kad Tanu mūka un Pērtiķu karaļa svētceļojumam pievienojas Cūķis, grupa ierodas pie gandrīz 500 km platas nepārvaramas upes krastiem. Ļaunākais ir tas, ka tur mājo draudīgs nezvērs, kas aprij ikvienu cilvēku, kurš nejauši pienāk pārāk tuvu krastam. Tomēr Tanu mūkam un viņa mācekļiem šis briesmonis ir vienīgā cerība tikt pāri upei.

Šis radījums reiz bija debesu karotājs, taču izrādījās, ka viņš ir pārāk neveikls. Kādu dienu liela debesu mielasta vidū viņš nejauši sasita druskās kristāla kausu, kas, par nožēlu, piederēja Rietumu mātei karalienei. Saniknojis pils iemītniekus, viņš tika izsūtīts uz mirstīgo pasauli un pārvērsts par upes cilvēkēdāju ar zivs garu. Viņš pavada savas dienas, paslēpies plašajā Plūstošo smilšu upē, pārtiekot no neuzmanīgajiem zvejniekiem.

Tas ir – līdz tam laikam, kad ieradīsies mūsu trīs svētceļnieki. Briesmonis redz, ka viņi stāv netālu no upes krasta un izmisīgi skatās pa kreisi un pa labi, meklējot veidu, kā šķērsot upi. Smilšainais izlec no upes un maina savu veidolu no milzu zivs par cilvēkēdāju — ar pinkainiem sarkaniem matiem, kaklarotu ar deviņiem galvaskausiem un milzīgu, burvju nūju rokā — un metas tiem virsū.

Cūķis un briesmonis cīnās bez pārtraukuma, taču, kad cīņai pievienojas Pērtiķu karalis, cilvēkēdājs zivs ienirst ūdenī, lai aizbēgtu. Cūķis peld viņam pakaļ, saprotot, ka tikai pārliecinot viņu palīdzēt, grupa varēs šķērsot upi.

Divas reizes Cūķis sīksti cīnās ar briesmoni, taču nespēj viņu uzvarēt. Visbeidzot, Pērtiķu karalis izvilina viņu no ūdens un gatavojas izdarīt pēdējo sitienu, kad briesmonis izdzird par viņu svētajiem meklējumiem.

Viņš nolemj atteikties no sava ļaunā dzīves veida un pievēršas budismam, kļūstot par cilvēku brāli. Viņa deviņi galvaskausi pārnes svētceļniekus pāri upei.

Smilšu mūks kļūst par nozīmīgu ceļojuma dalībnieku un ir uzticams un nosvērts. Lai arī viņš nav pats spējīgākais, tomēr viņam nepiemīt ne Cūķa slinkums, ne Pērtiķa nevaldāmais raksturs. Viņš vienmēr aizsargā savu meistaru- mūku līdz pat viņu misijas beigām, un par to tiek apbalvots ar iespēju atgriezties Debesīs un kļūt par zelta Arhatu.