Pusmēness pīķis

    

Izcilu mūku iecienītākais ierocis

Kas kopīgs Smilšu mūkam – bijušajam cilvēkēdājam (Ceļojums uz Rietumiem) un karstasinīgajam Ziedu mūkam (Upes līčos)? Leģenda vēsta, ka abi izmantoja vienādu interesanta paskata ieroci. Pirmais nonesa to no debesīm. Otrā ierocis svēra iespaidīgus 36 kilogramus…

Iepazīstinām ar ieroci no klostera arsenāla: pusmēness pīķis.

Pusmēness pīķis (月牙鏟 vai jue ja čaņ) ir plakana dārza darbarīka un modificēta sirpja apvienojums, un to uzskata par ķīniešu duramo ieroci. Interesanti, ka sākotnēji tas bijis miera, nevis nogalināšanas instruments. Ceļojošie mūki senajā Ķīnā nēsāja līdzi šī ieroča priekšgājēju – ērto lāpstu (方便鏟 jeb fan biaņ čaņ), lai izpildītu reliģisko pienākumu – apbedīšanas rituālu ikvienam mirušajam, kuru gadījās sastapt savos klejojumos.

Pīķa trīs raksturīgās līknes pārstāv tradicionālās ķīniešu kosmoloģijas trīs spēkus (debesis, zemi un cilvēku) un trīs daoisma dārgumus (būtību, cji un garu). Ar laiku otrajā galā tika pievienots pusmēness, ar kuru varēja atgrūst plēsīgus zvērus aiz kakla, tos nenogalinot.

    

Daudzpusīgais pusmēness pīķis ļauj tā īpašniekam aizāķēt, durt, pievilkt, aizgrūst, sist un cirst pretiniekus, izmantojot tādus pašus paņēmienus kā cīņās ar šķēpu, nūju, zobenu un trijžuburi. Mūsdienās šo abpusējo ieroci galvenokārt izmanto Šaoliņas un daoistu mūki.

Tā nu tas kļuva par iecienītu ieroci Smilšu mūkam, kuram tas bija vajadzīgs, lai aizsargātu budistu Tanu mūku viņa bīstamajā svētceļojumā, un Lu Džišeņam, kurš bija ārkārtīgi uzticīgs savai nelaimīgajai brāļu grupai.