Diženā māte ķīniešu mitoloģijā

Kuru no neskaitāmajām Ķīnas mitoloģijas dievībām būtu jāzina ikvienam? Visu ķīniešu māte Ņuiva – no senajām Ķīnas dievietēm tā tiek visvairāk slavināta un godāta.

Leģendās Ņuiva (izrunā kā Nü Wa) tiek attēlota kā dievība ar drakonam līdzīgu ķermeņa lejasdaļu. Viņa dzīvoja paradīzei līdzīgajā Kuņluņa kalnā— daoistu zināšanu oāzē un daudzu pirmatnējo nemirstīgo mājvietā. Daudzos vēsturiskos tekstos Ņuivai piedēvē cilvēces un visu dzīvo radību radīšanu, mūsu glābšanu no uzbrūkošajām katastrofām un daudz kā cita.

Iepazīstieties ar Vidusvalsts diženāko māti.

Ņuiva – Radītāja.

Kad Zeme tikko bija radīta, tā bija klusa un neapdzīvota vieta. Kādu dienu Ņuiva pamanīja rāmu upi. Dzidrā ūdens piesaistīta, viņa apstājās, ilgi un domīgi raudzīdamās savā atspulgā.

Un tad tas notika. Viņa saprata, kā pietrūkst vēl neapdzīvotajai pasaulei.

Nometusies uz ceļiem, Ņuiva smēla dzeltenos mālus un sāka veidot sīkas figūriņas, kas izskatījās līdzīgas viņai. Viens pēc otra sīkie ķermenīši piecēlās un sāka dejot.

Tomēr šis uzdevums drīz vien izrādījās pārāk lēns un darbietilpīgs, lai sasniegtu dievietes mērķi. Viņa noplūca zaru no tuvējā vītola un, iemērcot to ūdenī un vēzējot, izsvaidīja neskaitāmas smilšmāla šļakatas. Kad pilieni nokrita, katrs no tiem pārvērtās par mazu cilvēku, kurā acumirklī sāka pulsēt dzīvība. Tā pasaule kļuva apdzīvota un tās vienmulība izklīdināta.

Ņuiva– supervarone

Radītie cilvēki dzīvoja laimīgi... taču ne ilgi. Drīz vien viņas valstību pārņēma spēcīgi ugunsgrēki, postoši plūdi un biedējoši zvēri. Četri pīlāri, kas balstīja debesis, sabruka. Debesis pārplīsa. Zeme sašķēlās. Pati planēta sāka svērties uz dienvidaustrumiem. (Leģenda vēsta, ka tas izraisīja Zemes ass sasvēršanos, debess ķermeņu ziemeļrietumu novirzi orbītās, Ķīnas reljefa paaugstināšanos rietumu reģionos un lielāko daļu upju plūšanu uz dienvidaustrumiem.)

Diženā māte steidz palīgā! Sākumā Ņuiva izkausēja piecu krāsu akmeņu sajaukumu. Zils, sarkans, dzeltens, balts un melns — šīs krāsas iemiesoja piecu elementu – koka, uguns, zemes, metāla un ūdens – būtību. Izmantojot šo maģisko javu, Ņuiva pavadīja deviņas dienas, lai salabotu debesis. Pēc tam viņa upurēja titāniskā bruņurupuča kājas, aizstājot ar tām debesu pīlārus. Ņuiva pabija visās tālajās vietās, lai savaldītu ugunsgrēkus, plūdus un briesmoņus. Beidzot miers tika atjaunots. Un viņas bērni atkal varēja dziedāt un dejot.

Ņuivas mantojums

Ņuiva bieži tiek uzskatīta par vienu no Trim suverēniem Ķīnas mitoloģijā. Viņa ir radītāja un aizstāve. Viņa izveidoja laulību starp vīrieti un sievieti un kļuva par laulības, auglības un bērnu dzimšanas aizbildni. Viņa izgudroja senus mūzikas instrumentus, tādus kā, hulusi ķirbju flauta, bambusa flauta un niedru stabule. Kopā ar vīru Fusji viņa atjaunoja kārtību pasaulē un iedibināja cilvēku dzīvesveidu.

Mēs esam daudz parādā Ķīnas pirmajai diženajai mātei. Tātad, par kuru dievieti no agrīnās mitoloģijas būtu jāzina? Tā noteikti ir Ņuiva.

Senā Ķīna bija zeme, kur dievi un mirstīgie dzīvoja līdzās un radīja dievišķi iedvesmotu kultūru. Tādējādi arī noticis tā, ka agrīnā Ķīnas vēsture un mitoloģija pilnībā savijušās vienā veselā. Mūsu jaunā rakstu sērija “Mitoloģija” iepazīstinās jūs ar Ķīnas brīnišķīgo leģendu galvenajiem personāžiem.