Pērtiķu karalis Uguns kalnā

Viena no iemīļotākajām epizodēm klasiskajā ķīniešu romānā Ceļojums uz Rietumiem ir stāsts par Pērtiķu karali un Dzelzs vēdekļa princesi. Piepildīts ar humoru un blēdībām, tas ir iepriecinājis lasītāju paaudzes, un ticis pielāgots un pārstāstīts daudzos veidos, tostarp šobrīd arī uz Shen Yun skatuves.

Mēs pievienojamies saviem varoņiem (Pērtiķim, Cūķim, Smilšu mūkam un Tanu mūkam), kuri dodas uz Rietumiem, lai atvestu sev līdzi uz Ķīnu budistu svētos rakstus. Jau noguruši no smagā pārgājiena, viņi sāk pamanīt, ka zeme zem kājām (ķepām, nagiem) kļūst arvien karstāka. Kad iešana kļūst jau nepanesama, viņi nonāk pie karstuma avota: kalnu grēda deg nerimstošām liesmām, kas sniedzas debesīs un pārklāj zemi.

Uguns kalna tuvumā nekas nevar augt, un par tā šķērsošanu noteikti pat nevar būt ne runa. Netālu mītošā Zemes dievība parādās, lai pateiktu ceļotājiem, ka šīs liesmas var nodzēst ar piemērotu rīku: Dzelzs vēdekli. Šis ir visvērtīgākais priekšmets, kas pieder nemirstīgajai princesei – viņa dzīvo krāšņajā un vēsajā Ceļmallapu alā kādu gabaliņu tālāk. Tikai ar dažiem vēzieniem viņas maģiskais vēdeklis varētu uz visiem laikiem apdzēst liesmojošo kalnu.

Aši atvadījies no pārējiem, Pērtiķis dodas aizņemties maģisko vēdekli. Ja runa ir par tik cēlu svētceļojumu, kurš gan varētu atteikties aizdot pat savu visdārgāko lietu?

Tomēr izrādās, ka Dzelzs vēdekļa princese var. Joprojām turot ļaunu prātu pēc iepriekšējās tikšanās, viņa pieņem Pērtiķi vēsi un mēģina viņu apmānīt ar viltus vēdekli. Noskaities, Pērtiķis pieprasa īsto vēdekli. Tad princese tiek no viņa vaļā. Viņa izvelk savu maģisko dārgumu un ātri parāda tā spējas — ar vienu lielu vēzienu iepūš Pērtiķi aizmirstībā. Viņa domā, ka lieta ir pilnībā atrisināta.

Pirmais raunds: Dzelzs vēdekļa princese aizpūš Pērtiķi.

Pīts no palmu lapām un piesātināts ar mistiskām spējām, dzelzs vēdeklis var aizpūst princeses ienaidniekus 80 000 jūras jūdžu attālumā. Taču, apveltīts ar diezgan apbrīnojamu maģiju, Pērtiķis tiek aiznests prom tikai 50 000 jūras jūdžu attālumā. Sadusmots par šo neveiksmi, viņš izmisumā kliedz.

Bet par laimi Pērtiķis piezemējas uz kalna pie viņam pazīstamā Bodhisatvas. Dievišķā būtne sasveicinās ar Pērtiķi un, izdzirdot par mūsu varoņa nožēlojamo stāvokli, uzdāvina tam maģisku lodi (Vēju ierobežojošu lodi). Šī bumba neļaus princeses vēdeklim viņu aizpūst pat ne par centimetru.

Pērtiķis pateicas dievībai un ķeras atkal pie darba. Ar vienu super kūleni viņš aizlido atpakaļ uz Ceļmallapu alu un ierodas tur ar skaļu blīkšķi. Tas, kas sākās kā saspīlējums un izsmiešana, tagad pārvēršas par enerģisku kautiņu.

Pērtiķis izrauj sev no galvas dažus zelta matiņus un pārvērš tos par pērtiķa līdziniekiem, lai tie palīdzētu viņam cīnīties ar princeses padotajiem. Princese iesaistās cīņā ar dubultajiem zobeniem, - pirms vēl saprot savu neaizsargātību pret Pērtiķa Zelta nūju, un atkal ķeras pie sava Dzelzs vēdekļa. Taču šoreiz, lai arī cik stipri viņa nevēdinātu, Pērtiķi aizsargā Bodhisatvas dotā lode, un viņš neizkustas no vietas. Satriekta, princese padodas un atdod savu dārgumu.

Visbeidzot, Pērtiķis aizlido atpakaļ pie sava meistara Tanu mūka un ceļa brāļiem, kuri joprojām atrodas svelmainā Uguns kalna pakājē. Un patiešām, daži pārdabiskā vēdekļa vēzieni nodzēš spēcīgās liesmas. Mūsu varoņi turpina savu svēto ceļojumu uz Rietumiem, bet tikai pēc vērtīgās lietas atgriešanas tā īpašniecei.

Bet Dzelzs vēdekļa princese savukārt dzēsīs dusmas savā sirdī un sevi veltīs savam garīgās pilnveidošanās ceļojumam. Galu galā arī viņa iegūst apgaismību.

Shen Yun 2017. gada deju izrāde ir pielāgojusi šo epizodi no Ceļojuma uz Rietumiem, ņemot vērā skatuves garumu, varoņu skaitu un Pērtiķa milzīgo dēku skaitu.