Janu dzimta un ķīniešu amazone – Mu Guijina

Pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem Ziemeļu Sunu dinastija piedzīvoja pastāvīgus iebrukumus, un korumpēta, vāja galma pārvaldīta, tā bija tuvu iznīcības robežai. Taču kādai uzticamai ģimenei pietika gan drosmes, gan veiklības uzņemties kaujas vadību un saglabāt dinastiju.

Sākot ar 10. gadsimtu, Janu dzimtā paaudze pēc paaudzes riskēja ar visu, lai aizstāvētu Vidusvalsti. Kopš tā laika ģimene ir kļuvusi par sinonīmu nelokāmai lojalitātei un tās mantojums ir ierakstīts stāstu krājumā, kas pazīstams kā Janu dzimtas ģenerāļi (“Jandzjadzjan”).

Uzticamais mantojums

Ģimenē pirmais slavenais karotājs bija Jans Je, bijušais Ziemeļu Haņu dinastijas ģenerālis. Pēc tam, kad Ziemeļu Haņi padevās Sunam, viņš nenogurstoši karoja, lai glābtu jaunās dinastijas robežas no cjidaņu nemitīgajiem iebrukumiem ziemeļos.

Ienaidnieki no viņa baidījās, un par Jana bezbailību kaujās viņam tika dota iesauka “Nepārspējamais Jans” (Jans vudi). Viņa dižākais brīdis saistīts ar stratēģiskajiem Lielā mūra vārtiem – pazīstamiem kā Jaņmeņas pāreja – kur viņš uzvarēja izšķirošā cīņā pret skaitliski pārākajiem cjidaņu spēkiem. Viņš ātri kļuva par vienu no imperatora iecienītākajiem ģenerāļiem.

Tas izraisīja skaudību citos ģenerāļos, un Jana Je līdzgaitnieks Paņs Mejs galu galā viņu pameta kaujas laukā. Šoreiz uzveiktais Jans Je tika sagūstīts un nomērdēts badā.

Janam Je bija astoņi dēli, un, šķiet, izcilākais no tiem bija Jans Jaņdžao. Tikpat drosmīgs kā tēvs, viņš arī bija ļoti prasmīgs kara mākslā. 20 gadu garumā viņam izdevās nodrošināt stabilitāti uz Sunu dinastijas robežām. Pat cjidaņi, kuri Janu Jaņdžao uzskatīja par savu lielāko ienaidnieku, godbijīgi salīdzināja viņu ar Mizaru – Lielā Lāča zvaigznāja sesto zvaigzni, ar cieņu saucot viņu par “Janu Sesto”. Kopā ar pārējo ģimeni Jans Jaņdžao cīnījās par savu valsti līdz pat savai nāvei 57 gadu vecumā.

Ķīniešu amazone

Taču karš nesa smagus zaudējumus ģimenei, un, pietuvojoties iebrucēju spēkiem, pēdējais no Janu ģenerāļiem tika nogalināts. Kurš aizstāvēs Vidusvalsti? Šis bija laiks, kad iemirdzējās Janu karotājas.

Bezbailīgas kā vīrieši, Janu sievietes tiek izslavētas kā ķīniešu amazones. Jana Je sieva Še Taidzjuņa piedalījās kopā ar viņu daudzās kaujās, un mājās palika tikai pēc tam, kad viņiem piedzima bērni. Pateicoties prasmīgai savedināšanai, viņu dēli apprecējās ar talantīgām sievietēm-karotājām. Tomēr, iespējams, visslavenākā no Janu karotājām bija Še Taidzjuņas mazmeita Mu Guijina.

Viņu apprecēja Jana Veņguana mazdēls, Jana Sestā dēls (lai gan dažos romānos Mu vīrs tiek saukts par Janu Dzunbao, tas attiecas uz to pašu vīrieti). Būdama talantīga stratēģe, Mu spēja dot cjidaņiem smagu triecienu, salaužot viņu iepriekš neuzveicamo “Debesu vārtu kaujas ierindu”.

Tomēr Mu ar savu vīru kopā pavadīja tikai dažas mierīgas dienas. Drīz pēc cjidaņu sakāves radās jauns spēks, kas apdraudēja Sunu dinastiju – Rietumu Sja. Tieši tad arī tika nogalināts Jans Veņguans, ģimenes pēdējais vīrietis-ģenerālis. Ar iebrucējiem uz sliekšņa un signāluguņu torņiem degot, Ķīna palika bez neviena varoņa. Un tad parādījās varones.

Ar mātes Še Taidzjuņas atbalstu, Mu Guijina – kopā ar savu uzticīgo kalponi Janu Paifenu un visām Janu ģimenes atraitnēm – pārņēma imperatora karaspēka vadību, sakāva Rietumu Sja un izglāba dinastiju.

Tieši šo stāstu Shen Yun attēlo priekšnesumā Mu Guijina vada karaspēku (2012) – tā horeogrāfe ir Mišela Žeņa, bet mūziku komponējis Dzjuņji Taņs.