Trejvalstu vēstures atstāstījums: bultu savākšana ar salmu laivām

Bultu savākšana ar salmu laivām
Dzjiņsje Džuna ilustrācija (金协中)

Vai labākās dāvanas nāk no draugiem vai ienaidniekiem? Kad galvenajam kara stratēģim trīs dienu laikā ir jāiegūst 100 000 bultu, viņš atrod pašu veiklāko risinājumu — saņem bultas tieši no neticamu labdaru bultu makiem un lokiem.

Vēstures krāsu palete

Pēc tam, kad reiz majestātiskā Haņu dinastija 220. gadā tika pakļauta apvērsumiem un nelikumīgai varas sagrābšanai, Ķīna nonāca vienā no nemierīgākajiem periodiem, kādu tā jebkad bija pieredzējusi. Ķīna, kura reiz bija pazīstama kā Vidusvalsts, tagad tika sadalīta trīs valstīs – ziemeļos, dienvidaustrumos un dienvidrietumos. Tam sekojošā iekšējā karadarbība, kā arī cīņa par varu un izdzīvošanu kļuva pazīstams kā Trejvalstu laikmets.

Par šiem dramatiskajiem laikiem ir atrodami daudzi pieraksti – gan vēsturiski, gan izdomāti. Slavenākais no tiem ir romāns Trejvalstu vēstures atstāstījums. Romāns ir viena no četrām izcilajām ķīniešu literatūras klasikām un tajā iemūžināti tā perioda ģenerāļi, valstsvīri un karavadoņi – kāds kā bezbailīgs varonis, bet kāds kā nodevīgs ļaundaris.

Šajā apjomīgajā 14. gadsimta darbā, kura mērogs ir salīdzināms ar Ļeva Tolstoja darbu Karš un miers, ir daudz spilgtu stāstu, kurus atdzīvina daļēji izdomāti notikumi un piesātina pārdabiskais. Viens no šiem stāstiem ir attēlots Shen Yun 2015. gada klasiskajā ķīniešu dejā "Bultu savākšana ar salmu laivām".

Stāsta centrā – kanclers Džuge Lians no dienvidrietumu Šu karaļvalsts. Viņš ir iegājis vēsturē kā ievērojamākais un izcilākais tā laika kara stratēģis, tomēr romānā viņam ir piedēvēti vēl lielāki fantastiski varoņdarbi.

Džuge Lians
Čenveja Džao ilustrācija

Cīņa par varu

Ir 208. gads p.m.ē., un Ķīnas ziemeļu Vei karaļvalsts armija virzījās uz dienvidiem, cerot izveidot impēriju visā Vidusvalstī. Milzīgos karaspēkus, kurus iedvesmoja neskaitāmās uzvaras, vadīja ambiciozais ministrs Cao Cao. Sasniedzot Jandzi upes krastu, tie ierīkoja apmetni un gaidīja nākamo kauju.

Viņpus upes varenajiem ūdeņiem atradās Šu un Vu karaļvalstis. Dienvidrietumu Šu un dienvidaustrumu Vu karaļvalstu valdnieki, sajūtot no ziemeļiem tuvojošos nopietnos draudus un zinot, ka viņu pašu skaits ir ievērojami mazāks, apvienojās pagaidu savienībā, tā izmisīgi mēģinot sagatavoties gaidāmajam Vei spēku uzbrukumam.

Džuge Liana uzdevums bija sniegt padomus Šu un Vu armijas ģenerāļiem, un viņam bija jāizdomā veids, kā turēties pretī pārākajam Cao Cao karaspēkam. Prasmīgais stratēģis nolēma izstrādāt plānu, bet dienvidnieki tikmēr cerēja uz brīnumu.

Plāns

Atbilde atnāca pie Džuge negaidītā veidā. Lai gan Šu un blakus esošā Vu karaļvalsts tehniski bija sabiedrotie, Vu ģenerāļi ne visai uzticējās Džuge, apskaužot viņa leģendārās spējas. Pat šajā brīdī, kad viņiem vajadzēja būt vienotiem, tie, greizsirdības vadīti, kala plānu kā no viņa atbrīvoties.

Viņi paziņoja Džuge Lianam, ka plāno uzbrukumu ziemeļu armijai, un būs nepieciešami 100 000 bultu — tāds milzīgs daudzums. Tie teica viņam, ka uzbrukums sāksies pēc 10 dienām, un, lai gan tas šķiet neizpildāms uzdevums, viņam ir jāatrod veids, kā tās iegūt, vai pretējā gadījumā viņam tiks izpildīts nāvessods. Kā vienmēr mierīgais Džuge, apvēdinot sevi ar dzērves spalvu vēdekli, smaidot atbildēja: "Dodiet man tikai trīs dienas un ne vairāk."

Džuge pirmās divas dienas pavadīja, gatavojot savu slepeno operāciju. Viņš sapulcināja 20 ātrgaitas laivas un ievietoja katrā 30 karavīrus. Pēc tam viņš katru karavīru grupu nosedza ar salmiem pildītiem manekenu kareivjiem — būtībā putnubiedēkļu armiju.

Trešajā dienā viņš kopā ar savu uzticamo ģenerāli Lu Su (Shen Yun priekšnesumā viņš ir zilā tērpā) aizveda laivas pāri Jandzi plašajiem ūdeņiem. Lu Su īsti nezināja, kas Džuge ir padomā, un tuvojoties ienaidnieka krastam bija vairāk kā tikai nedaudz uztraucies.

Bultu lietus

Tuvojoties ienaidnieka teritorijai, visu upi pārklāja bieza migla. Džuge pavēlēja saviem vīriem kliegt un rībināt skaļās kaujas bungas. Lielā trača pārbiedēts un miglas dēļ nespējot neko saskatīt, pārsteigtais ienaidnieks no piekrastes raidīja trokšņa virzienā nebeidzamas bultu zalves.

Džuge izvietoja savu floti taisnā līnijā ar skatu pret ienaidnieka nometni. Bultas krīta blīvāk par lietu un asāk par krusu, taču trāpīja vien salmu manekenos uz laivu klāja, veidojot cilvēka lieluma adatu spilventiņus. Kad salmu manekeni laivu priekšgalos bija piepildījušies ar bultām, un laivas sāka svērties uz priekšu zem bultu svara, Džuge apgrieza laivas, lai pavērstu apšaudei aizmuguri. Kamēr salmu kareivji aizmugurē uztvēra bultas, laivas atguva savu līdzsvaru.

Visbeidzot, Džuge virzīja sabozušās laivas, piekrautas ar 100 000 bultām un pat vēl vairāk, uz viņu dzimto krastu – tur viņu sveica apjukušie Vu ģenerāļi.

"Kā jūs izdomājāt tik izcilu plānu?" atturīgā apbrīnā tie jautāja.

"Labam ģenerālim labi jāpārzina ne tikai kaujas stratēģija, bet arī astronomija, ģeogrāfija, zīlēšana, kā arī jiņ un jan principi," atbildēja Džuge. "Trīs dienas iepriekš es prognozēju biezās miglas parādīšanos un tā radās mans plāns."

Cīņa pie Sarkanās klints

Pateicoties Džuge meistarīgajam plānam, Šu un Vu karaspēks nu bija pienācīgi apbruņots un gatavs sākt uzbrukumu. Džuge nebija nekādu sirdsapziņas pārmetumu par kauju ar aizlienētajām bultām, jo viņam bija nodoms nekavējoties tās atdot.

Turpinājums kļuva pazīstams kā Kauja pie Sarkanās klints, un pateicoties šiem 100 000 bultu, dienvidu spēki guva izšķirošo uzvaru. Viņi apturēja Cao Cao virzīšanos uz priekšu un aizdzina atpakaļ to, kas bija palicis pāri no viņa armijas.

Vu un Šu karaļvalstu cilvēki varēja turpināt vadīt dienas drošībā. Ķīnas sadalītā vara līdzsvarojās, un sākās Trejvalstu periods — laikmets, kas turpina valdzināt gan vēsturniekus, gan literātus gandrīz divu tūkstošu gadu garumā.